Aizvadītā nedēļa tika pavadīta ar gandarījuma sajūtu par veiksmīgu notikumu iepriekšējā nedēļā — šajā bezsniega ziemā apmeklēju 52. Meža darbinieku biatlona sacensības Polijas pilsētā Dušnikos, kur satikās 750 meža nozares slēpošanas draugi no visas Eiropas. No Latvijas bijām 60 cilvēku komanda. Nākamās sacensības notiks 2021. gadā Bosnijā un Hercegovinā. Godalgotu vietu neieguvu, taču 20 Latvijas komandas pārstāvji izcīnīja vietu uz goda pjedestāla. Nopietnākie sportisti, gatavojoties sacensībām, brauca uz Somiju un citām ziemeļu valstīm, kur ir sniegs. Citi sportisko formu uzturēja skrienot.
Nedēļa sākās ar skumju vēsti par pasaulē pazīstamā amerikāņu basketbolista Kobes Braianta, viņa trīspadsmitgadīgās meitas un citu helikoptera nelaimes gadījumā bojāgājušo likteni. Par šo notikumu man pateica dēls. Šobrīd aktīvi nesekoju līdzi basketbola notikumiem, tādēļ tas mani vairāk skāra cilvēcīgā līmenī. Tas lika aizdomāties par dzīves slavas mirkļiem, par dzīves īsumu, par to, ko mēs gribam un varam paspēt, par mūsu prioritātēm.
Lielu satraukumu pasaulē raisīja ziņas par nāvējošā koronavīrusa izplatīšanos. Ķīnā slimība jau atņēmusi pārsimt dzīvību, saslimušo skaits ir krietni lielāks. Vīruss konstatēts teju 20 citās valstīs, tostarp Eiropā. Regulāri jāseko līdzi informācijai un jācer, ka vīruss neizplatīsies mūsu ģeogrāfiskajos apstākļos. Atbalstu ieteikumus mazāk ceļot un apmeklēt vīrusa skartās teritorijas. Ja situācija pasliktinātos un kļūtu draudīgāka, tad ceļošanu vajadzētu ierobežot stingrāk vai pat daļēji aizliegt. Ceru, ka mūs pasargās laikapstākļi, kas iznīdēs vīrusu tā saknē. Šobrīd saskatu līdzību ar Ebolas vīrusu, kas uzliesmoja 2019. gadā. Arī tad radās vispasaules uztraukums, taču līdz mūsu klimata joslai slimība neatnāca. Tas liek justies droši, ka tiek veikti nepieciešamie pasākumi, lai slimības epicentrus ierobežotu un tā neskartu plašākas teritorijas. Reālas bažas Latvijas iedzīvotājiem šobrīd nesaskatu.
Piektdien Lielbritānija oficiāli izstājās no Eiropas Savienības. Pēc 47 blokā pavadītiem gadiem realizēts trīs gadu mocītais breksits. Grūti spriest, kādas reālas sekas tas atstās, šobrīd nekas būtiski nav mainījies. Lielākais apgrūtinājums varētu skart biznesa jomu. Negribētu, lai tas negatīvi ietekmē šobrīd sasniegto uzņēmumu starpvalstu sadarbību, bet to rādīs laiks. Ja arī kas mainīsies, vajadzēs veiksmīgi pārorganizēties jaunā struktūrā. Lielbritānija ir liela kokmateriālu patērētāja, pieprasīti ir arī citi materiāli un preces.
Saeima nodeva izskatīšanai komisijās likumprojektu par bērnu un jauniešu izglītošanu valsts aizsardzībā. Aizsardzības ministrija likumprojekta anotācijā prognozē, ka brīdī, kad valsts aizsardzības mācība kļūs par obligāti apgūstamu mācību priekšmetu, izglītojamo skaits vienā mācību gadā būs līdz 34 000 bērnu un jauniešu. Valsts aizsardzības mācībā tiks izglītoti 10. un 11. klases, kā arī profesionālās izglītības iestāžu 2. un 3. kursa audzēkņi. Plānots, ka ar 2024./2025. mācību gadu valsts aizsardzības mācība kļūs par obligāti apgūstamu priekšmetu vidējās izglītības pakāpē. Ieviešot šo mācību priekšmetu, jauniešiem būs vairāki pozitīvi ieguvumi. Tas stiprinās veselīgāku dzīvesveidu, iemācīs uzņēmību, rakstura stingrību un prasmi mobilizēties. Protams, daudz būs atkarīgs no konkrētā mācību satura un pieejamajiem mācībspēkiem.
Daudzos novados apstiprināts budžets. Īsti nesekoju finanšu sadalījumam, taču Bebru pagastā būtu lietderīgi vēl uzlabot āra sporta infrastruktūru, lai cilvēkiem savā brīvajā laikā būtu iespējas aktīvi izpausties. Vēlams turpināt Meža parku taku uzlabošanu, labiekārtot peldvietu, ir nepieciešami āra trenažieri — variantu ir daudz. Cilvēki ir, un piedāvājums viņiem interesanti un veselīgi pavadīt laiku svaigā gaisā būtu gudrs vadības lēmums. Tur ir vieta lietderīgai izaugsmei.
Es gribētu, lai ziema mūs iepriecinātu ar sniegu, bet, kā ir, tā ir, laikapstākļus mainīt nevaram, tāpēc, cik vien iespējams, atturos no pārdzīvojumiem par man tīkamā sporta veida — distanču slēpošanas — neesamību. Tā vietā vairāk nododos skriešanai. Laimīga sagadīšanās — skriet sāku jau aizvadītajā gadā, neliku lielas cerības uz to, ka būs kārtīga ziema. Agrāk mēdzu laikus ieplānot kādu slēpošanas pārgājienu, šogad nenācās vilties, jo neplānoju — slēpošanu aizvietoju ar skriešanu. Laikapstākļi kļuvuši neprognozējami, slēpošanās trasēm “Mailes”, “Jankas—Jaujas” un citām slēpošanas bāzēm nav viegli. Tos, kam ziemas sporta veidi un izklaides ir sirdslieta, šā brīža laikapstākļi ietekmē stipri. Piesaistot aktīvos domubiedrus, šosezon rīkojam skriešanas koptreniņus dažādās vietās. Jau esam skrējuši Aizkrauklē, Koknesē, Skrīveros, Pļaviņās un Jaunjelgavā. Nākamais skrējiens atkal notiks Aizkrauklē. Skriesim tik ilgi, kamēr būs gribētāji. Varbūt paplašināsim skrējiena teritoriju.
