Sēreniete Geņa Ziemele vakar atzīmēja 80. jubileju. Laikraksts “Staburags” pie kundzes viesojās pirms 15 gadiem. Jubilāre joprojām ir dzīvespriecīga, darbu mīloša sieviete labākajos gados. Tagad sirdi priecē vēl kuplāks mazbērnu un mazmazbērnu pulciņš.
Uz dārzu pirms saullēkta
15 gadu laikā daudz kas mainījies. “Smiltēnu” māju saimniece nu ir lielmāte. Viņai ir pieci burvīgi bērni, ar kuriem kundze nebeidz lepoties, pieci mazbērni un nu arī divi mazmazbērni.
Laiks dara savu, Geņa stāsta, ka veselība turējusies līdz 70 gadiem, pēdējā desmitgadē veiktas divas operācijas un nākas saskarties ar citām vecumam raksturīgām kaitēm. Taču kundzes dzīvesprieku un vēlmi darboties nekas neaptur, ir darbiņi, kuriem nu jāmet miers, taču jubilāre nespēj nosēdēt mierā. “Šobrīd slikti guļu. Pagājušajā vasarā modos pirms saullēkta, četros no rīta biju augšā un devos uz dārzu. Paravēju, pakaplēju, pēc locīšanās paguļu, lai kauli atpūšas. Karstumā jau vairs nav nekāda strādāšana. Darba tikums manī ieaudzināts. Septiņu gadu vecumā gāju uz mežu ogas lasīt. Tajā laikā mežs bija bagāts — daudz ogu un sēņu, bez pilna desmit litru bunduļa mājās nenācām,” bērnības atmiņās kavējas jubilāre. Geņa ir otra vecākā piecu māsu pulciņā. Geņas mammai piedzima arī četri dēli, bet visi agri aizsaukti viņsaulē. Jubilāres mamma jaunāko atvasi sagaidīja 55 gadu vecumā. Geņa bija 15 gadu vecāka par jaunāko ģimenes atvasi un, kā jau pienācās, palīdzēja mammai jaunāko māsu pieskatīšanā. “Vajadzēja visur valkāt līdzi, pat uz mežu ogojot. Citreiz gadījās pazaudēt,” smej Geņa. Jubilāres jaunākās atvases, dvīņi Māris un Mārīte, pasaulē nāca, kad sērenietei bija 40 gadu. Šogad iemeslu svinībām netrūkst — Geņas 80. dzimšanas diena, maijā — dvīņu 40 gadu jubilejas, un vienam mazdēlam februārī apritēs 10 gadu.
Grūti, bet labi laiki
Jubilāres vecāki bija čakli ļaudis, tolaik savādāk nemaz nevarēja. “Vecāki bija darba cilvēki. Dzīvojām Taurkalnē, blakus dzelzceļš. Visi gāja uz mežu, vagonus krāva arī sievietes. Gājām uz mežu baļķus zāģēt, tolaik jau nebija zāģa “Družba”, ar parasto rokas zāģi iztika. Mēs, bērni, gājām līdzi vecākiem palīgā, nesām, krāvām malku. Man vienmēr bijusi laba atmiņa. Tagad vecumā aizmirstas, vai gāzi izslēdzu vai nē, drošības labad eju pārbaudīt, taču svarīgās atmiņas glabājas drošā vietā. Joprojām atceros skolotāju vārdus — Jekaterina Petrovna, Fjodors Ivanovičs, atminos dziesmu vārdus, ko dzirdēju jaunībā. Manā jaunībā cilvēki bija vienkārši, un tas bija skaisti. Agrāk bērniem apakšbikses vēl nebija ikdienišķs apģērbs, mums tādu nebija. Vilkām kleitiņas, un, ja gadījās nokrist, tad ar pliku dupsi uz augšu. Līdz desmit gadu vecumam pliki gājām peldēties uz ezeru visi kopā — gan puiši, gan meitenes. Tad sāka parādīties apakšveļa, pašas sev šuvām. Tie bija grūti, taču labi laiki. Reizēm galdā trūka ēdamā. Mūsdienās bērni ir ļoti izvēlīgi, kādreiz tādu lepnību atļauties nevarēja. Mammīte sagrieza maizes riciņu, katram tika pa daiviņai. Noēdām gardu muti klāt pie zupiņas, drupačas ar pirkstiem uzlasījām. Cukura nebija, mamma no cukurbietēm vārīja sīrupu. Lai ar kādām grūtībām nācās sastapties, tas laiks man palicis gaišā atmiņā. Tās vienkāršības un pieticības pat pietrūkst,” stāsta Geņas kundze.
Māca par agrākiem laikiem
Tagad vislielāko prieku sagādā bērni un bērnubērni. “Smiltēnu” mājā sadzīvo trīs paaudzes — Geņa ar meitu Mārīti un mazdēlu Patriku. “Viņš ir ļoti jauks puika, mīlē mani. Es viņu mācu un stāstu par agrākiem laikiem. Visa kā ir pietiekami, bet citreiz tāpat pārņem skumjas. Meita brīnās, kādēļ skumstu, ko es gribu. Bet es jau nebēdāju par citiem, bet pati par sevi, ka vairs nevaru izdarīt to, ko agrāk. Meita mierina, vai man nav gana ar to, ko daru — krāsni iekurinu, ēdienu izvāru, māju piekārtoju, izeju ārā. Pirms dažiem gadiem večukiņš nomira. Visādi jau dzīvē gājis, agrāk bija paruna, ka vislabākais bērns aizvieto vissliktāko vīru. Mana mammīte teica: “Lai kāds vīrs būtu, lai sēž uz sava beņķīša, tā tomēr otrā pusīte.” Kad meita un dēls devušies dienas gaitās, Geņas kompānija ir suns, divi kaķi un papagailis. Jubilāre novērtē, ka mājās ir, ar ko aprunāties, palamāt un pabarot.
80. jubileju Geņas tuvinieki iecerējuši atzīmēt ar vērienu. Svinībām aizrunāta kafejnīca Koknesē. Jubilāri godinās aptuveni 35 tuvākie radi un draugi. Geņas kundze atklāj, ka sākumā par svinībām nebija sajūsmā. “Man ir tas vecums, kad gribas mieru un palikt mājās. Bet bērni ir centušies, nevar jau atteikt.” ◆
