Šogad pirmā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un “Swedbank” rīkotā Zemgales biznesa kluba tikšanās notika Pļaviņu novadā. Uzņēmēji un pašvaldību pārstāvji diskutēja par daudzām aktuālām tēmām —
nodokļu sistēmu, darbaspēka izmaksām, likumdošanu, tik daudz kritizēto obligāto iepirkuma komponenti elektroenerģijai un citām. Pasākumu apmeklēja Aizkraukles reģiona uzņēmēji.
Izmanto iespējas
Pasākumā piedalījās Pļaviņu un Aizkraukles novada pašvaldību vadītāji. Pļaviņu novada domes priekšsēdētājs Aigars Lukss pastāstīja par uzlabojumiem pašvaldības darbā, kas skar arī vairāku darba vietu likvidēšanu, un aktuālākajiem darbiem, tostarp uzņēmējdarbības jomu. Šogad veiksmīgi noslēdzies konkurss “Es varu būt uzņēmējs!”, kurā salīdzinājumā ar vienu pretendentu iepriekšējā gadā šoreiz bijuši septiņi labi pieteikumi, kas arī atbalstīti.
Pašvaldību vadītāji pieskārās jautājumam par gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu, atzīstot, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā noraidīts priekšlikums veidot vienu novadu Daugavas labā krasta pašvaldībām, kurā būtu Pļaviņas, Koknese, Aizkraukle un Skrīveri. Tā ka šobrīd spēkā paliek variants, ka jaunajā novadā iekļausies arī Nereta un Jaunjelgava no Daugavas kreisā krasta. Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums atzina, ka jau tagad ar visām ir laba sadarbība, lai turpmāk strādātu kopā. Reforma, visticamāk, ir neizbēgama, tāpēc labāk pieņemt šo domu, jo tā var veiksmīgāk virzīties uz priekšu. Kā pasākumā atzina citu novadu pārstāvji, ne visur gan šis process ir tik mierīgs.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidente Elīna Rītiņa vēlējās zināt, kas pašvaldībām būtu nepieciešams, lai vairāk piesaistītu uzņēmējus. Leons Līdums atzina, ka pašvaldības pievilcība varētu būt viens no aspektiem — ne tikai savai darbībai, bet arī dzīvošanai. Tomēr joprojām problēma ir tāda, ka iedzīvotāji vēlas lielāku ekonomisko aktivitāti, bet neatbalsta konkrēta uzņēmuma ienākšanu novadā. Ir jāspēj rast līdzsvaru starp tīru vidi un uzņēmējdarbību. Turklāt ne vienmēr šis jautājums ir izprasts. Būtisks jautājums ir arī par iedzīvotāju ienākumu nodokļa pārdali gan pēc dzīves, gan darbavietas. Tomēr lielas iespējas pašvaldībām atbalstīt uzņēmējdarbību nav.
Politiku veido
arī uzņēmēji
Aktuālu jautājumu aizskāra uzņēmuma “RRKP būve” vadītājs Aigars Kalniņš, minot, ka laikus nepamanīta, piemēram, neliela nekustamā īpašuma nodokļa parāda dēļ, uzņēmums zaudē iepirkumu konkursā, jo likums paredz, ka visām saistībām piedāvājuma iesniegšanas brīdī jābūt izpildītām. Šādus gadījumus varētu novērst ātri, bet likumā viss pateikts nepārprotami, un zaudētāji ir abi — uzņēmējs un pasūtītājs. Elīna Rītiņa atzina, ka tas ir viens no jautājumiem, ko varētu risināt ar likuma niansi, kam turpmāk jāpievērš uzmanība.
Par Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras oficiālā viedokļa veidošanu un sadarbību likumu veidošanā Saeimā stāstīja organizācijas politikas daļas direktora vietnieks Jānis Lielpēteris.
— Viens no būtiskākajiem darbiem, kas pēc ilgām diskusijām paveikts, ir grozījumi Konkurences likumā, kas dod plašākas pilnvaras vērtēt, kā pašvaldības un valsts kapitālsabiedrības iesaistās uzņēmējdarbībā. Aktuāla tēma ir arī darbaspēks, lai jaunie vecāki, kuri ir bērna kopšanas atvaļinājumā, varētu drīzāk atgriezties darbā, nezaudējot lielāko daļu pabalsta. Nozīmīgs ir jautājums par darbaspēka ievešanu no trešajām valstīm, ko liedz lielā birokrātija. Tāpēc Latvijas uzņēmēji izmanto Polijas starpniecību, bet valsts tādējādi zaudē nodokļu ieņēmumus. Katru piektdienu Saeimā notiek ilgas diskusijas, kurās pārstāvētas arī uzņēmēju intereses, tā ka nepārtraukti sekojam līdzi aktuālajam, — sacīja Jānis Lielpēteris.
Viņš atzina, ka ierosinājums novadus pārdēvēt par apriņķiem jaunajā reģionālajā reformā uzliks papildu finanšu slogu uzņēmējiem un samazinās līdzekļus, ko varētu ieguldīt, piemēram, uzņēmumu attīstībā vai darba atalgojuma palielināšanai.
Aktuāli vides
jautājumi
Aktuāls jautājums bija par izlietotās taras depozītsistēmas ieviešanu Latvijā. Uzņēmēju ieskatā tai vajadzēja būt ar plašākām iespējām nekā kaimiņvalstīs, tomēr, ņemot vērā izmaksu samērīgumu, arī Latvijā tā paredzēta izlietoto pudeļu trīs veidiem.
Diskusiju par zaļo domāšanu aizsāka SIA “Pļaviņu DM” valdes loceklis Juris Seikovskis, atzīstot, ka šī joma jāsabalansē. Dzīvot zaļi ir dārgi, ko īpaši izjūt uzņēmēji, tomēr atdeve nav liela. Turklāt šajā procesā neiesaistās tādas lielvalstis kā Ķīna vai Indija.
— Protams, nekā nedarīt nevar, bet ne jau Latvijai šajā jautājumā jāiet visiem pa priekšu. Esam pietiekami zaļa valsts. Īpašs stāsts ir tā saucamā OIK, ar ko vispār nevar tikt galā. Labi, ka tā vēl nav tik augsta, kā bijis plānots, tomēr ražošanas uzņēmumiem tas ir milzīgs slogs, — uzsvēra Juris Seikovskis.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētāja vietnieks Vitālijs Upenieks atzina, ka pats nepatīkami saskāries ar šo jautājumu privāti, kad mājās ierīkojis saules kolektorus. Gribējis gan dzīvot “zaļi”, gan ietaupīt. Rezultātā OIK jāmaksā dubultā — gan par saņemto, gan tālāk pārdodamo enerģiju. Šo jautājumu Saeimā risinot, bet nav saprotams, kāpēc tas notiek tik lēnu!
Jālīdzinās
kaimiņiem
Elīna Rītiņa kā organizācijas viceprezidente ikdienā daudz strādā ar nodokļu jautājumiem.
— Vajadzētu vairāk domāt par tiem, kuri nemaksā nodokļus, nevis uzlikt lielāku slogu tiem, kuri maksā. Svarīgi ir radīt vidi, lai uzņēmumi attīstās un saviem darbiniekiem var maksāt lielākas algas. Tas veicinās gan labklājību, gan pildīs nodokļu maku. Tāpēc būtiski ir saglabāt labo un labot kļūdaino. Diemžēl šobrīd valdībā nav skaidra mērķa, kāpēc nepieciešama nodokļu evolūcija, bet, ko labot šajā sistēmā, ir daudz. Plaši apspriestajam mikrouzņēmuma nodoklim ir gan savas labās, gan sliktās puses. Tomēr, uzreiz to likvidējot, liela daļa mazo uzņēmēju aizietu ēnu ekonomikā, jo nevar visiem likt maksāt vienādi, — teica Elīna Rītiņa.
Viņa atzina, ka situācijai nodokļu jomā jābūt līdzīgai ar kaimiņvalstīm, jo esam vienā tirgū. Tomēr atšķirības ir būtiskas. Latvijā, piemēram, virsstundu apmaksa ir 100% apmērā no darbiniekam noteiktās stundu darba likmes, bet Lietuvā un Igaunijā tikai 50%. Tas ir ļoti liels slogs uzņēmējiem.
Konkurētspēju traucē darbaspēka izmaksas. Arī darba nespējas lapu apmaksa Latvijā darba devējiem izmaksā krietni dārgāk nekā kaimiņvalstīs. Šis jautājums ir liela problēma uzņēmējiem, jo jāsamaksā darbiniekam par slimošanu, jāatrod viņam aizstājējs, kuram tāpat vajadzīga alga. Sanākušie uzņēmēji at-
zina, ka daudzi iemanījušies slimot, kad tas viņiem vajadzīgs, un šo laiku izmanto kā otru atvaļinājumu. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera jau vairākus gadus cīnās par nepieciešamību samazināt dienu skaitu darba nespējas gadījumā, ko apmaksā darba devējs, jo, piemēram, Lietuvā darba devējs apmaksā tikai divas dienas, bet Latvijā — deviņas.
Par tendencēm, kas nākamajos piecos gados ietekmēs biznesu, stāstīja “Swedbank” biznesa klientu apkalpošanas menedžere Linda Hauka. Tās ir ātrāka informācijas iegūšana, attālināta pakalpojumu saņemšana un strādāšana, robotizācijas iespējas, drošība, banku sadarbība.
Noslēgumā pasākuma dalībnieki apmeklēja Odzienas muižu. Viesi iepazina tās kompleksu un baudīja vietējos ēdienus. ◆
