Marika no Kokneses
— Grūti atbildēt. Ietu par savu zemi, par savu Latviju, par šo skaisto vietu, kurā dzīvojam, par savu ģimeni. Toreiz gaidīju pirmo bērniņu. Vīri brauca. Bija satraukums, pārdzīvojām par bojāgājušajiem. Augustā, kad braucu mājās no slimnīcas, gar ceļa malām stāvēja tanki. Braucu mājās ar domām — kā būs.
Juris
no Skrīveriem
— Nezinu, padomātu. Ja aicinātu iet par dzimteni — ietu. Ar tādu pārliecību kā toreiz noteikti nē. Biju barikādēs toreiz ar saukli “kaut pastalās, bet brīvi!”. Tagad paskatāmies, kas tur, “augšā”, notiek, un vēl ir tas, ko nezinām.
Sigita
no Staburaga pagasta
— Jā, noteikti. Man nebūtu tā, ka padomātu — gan jau citi tiks galā bez manis. Ietu ar mīlestību pret Latviju, dzimteni. Lai tā būtu, lai es tajā varētu dzīvot ◆
