Skrīveru novada sociālās aprūpes centra (SAC) “Ziedugravas” iemītniekiem svētki turpinās arī janvārī. Lai iekrāsotu citkārt pelēcīgo ikdienu, pie sirmajiem klientiem brauks tuvāki un tālāki ciemiņi. Centra direktore Diāna Bebre-Kondrāte sarunā ar “Staburagu” stāsta ne tikai par gadumijas notikumiem, bet arī šogad iecerēto.
Diāna Bebre-Kondrāte aprūpes centra direktores amatā ir no pagājušā gada jūlija un ar daudziem pienākumiem, darbiem saskaras pirmo reizi. Saistībā ar nesen aizvadītajiem svētkiem viņa saka, ka pasākumi uzlabo iemītnieku garastāvokli, un jebkurš ciemiņu apmeklējums ikdienas rutīnai piešķir krāsas, ikviens priekšnesums ir kā mazi svētki. Decembrī ierasti koncentrējas dažādi kultūras pasākumi, bet, lai pirms un pēcsvētku laiks nebūtu pavisam kluss, daļa pasākumu ieplānoti novembrī, bet citi — janvārī. Pastāvīgi ciemiņi “Ziedugravās” ir citu aprūpes centru iemītnieki, piemēram, ropažnieki, kas kopā ar skrīveriešiem spēlē jauno, pasaulē populāro spēli boccio.
Uzņēmēji ir ļoti atsaucīgi
SAC ir pašvaldības iestāde, ar tās budžetu ne vienmēr pietiek visu ieceru realizācijai. Direktore stāsta, ka tāpēc gada beigās uzrunāja uzņēmumus “AKZ”, “Jeld-Wen” un “Avēnija VP”, “Skrīveru saldumi”, “Preiļu siers”, “Tena” ar lūgumu atbalstīt svētku radīšanu sirmgalvjiem. Atsaucība bija tik liela, ka sarūpētās dāvanas pietika ne tikai svētkiem, bet noderēs arī janvārī rīkotajiem pasākumiem. Svētki un dāvanas jo īpaši vajadzīgas vientuļajiem klientiem, pie kuriem gada laikā neierodas neviens tuvinieks.
Decembrī sirmgalvjus ar koncertu iepriecināja ciemiņi no Salaspils — bērnudārza “Atvasīte” ansamblis, kultūras nama vokālā studija “Fantāzija” un līnijdeju grupa “Lucia’s Linedancers”. Vienai no “Atvasītes” darbiniecēm mamma Emma ir pansionāta kliente, nesen viņa nosvinējusi 102. dzimšanas dienu. Viesu vidū decembrī bija arī Lielvārdes folkloras kopa “Josta”. Dziedāja vietējie — Skrīveru vidusskolas zēnu vokālais ansamblis, duets Dairis un Renārs, projekta “5 Jāņi” dalībnieki. Ziemassvētkos kristīgo noskaņu radīja Skrīveru Romas katoļu draudzes pārstāvji. “Lindas trakie rūķi” jeb vingrotāju komanda no Lielvārdes apsveica katru, tajā skaitā tos, kuru ikdiena paiet, nepieceļoties no gultas. Jau par tradīciju kļuvusi Dafnes, Auroras, Dūjas un Fortūnas viesošanās “Ziedugravās”. Tie ir carnikavieša Viktora Mucenieka suņi. Kanisterapija — tā sauc draudzēšanos, mīlināšanos ar suņiem, un “Ziedugravu” iemītnieki gada laikā iemīļojusi četras suņu meitenes.
Jāiztiek pašu
spēkiem
SAC ir klienti no 27 novadiem — Amatas, Bauskas, Dobeles, Ikšķiles, Krimuldas, Ķeguma, Ķekavas, Preiļiem, Viļāniem un citiem. Kādēļ izvēli izdara par labu Skrīveriem? Diāna Bebre-Kondrāte teic, ka noteicošais ir Rīgas tuvums. Kā zināms, tur algas lielākas, un darbspējīgie pārceļas uz galvaspilsētu vai tās apkārtni, bet savus radiniekus, ja tas nepieciešams, vēlas izmitināt pēc iespējas tuvāk Rīgai. Skrīveri ir viegli sasniedzamā attālumā. Turklāt arī uzturēšanās maksa ir demokrātiska. Līdz šim tie bija 19 eiro diennaktī. No aprīļa par diennakti būs jāmaksā par trim eiro vairāk. Mēneša griezumā, piemēram, garajā mēnesī šobrīd jāmaksā 589 eiro, bet no aprīļa — 680 eiro. Iestādes vadītāja atgādina, ka “Ziedugravu” budžets netiek dotēts ar valsts vai pašvaldības naudu, līdz ar to visi izdevumi, tajā skaitā algas, jānodrošina pašiem. Uzturēšanās naudas palielināšana bija nepieciešama jau pirms vairākiem gadiem, diemžēl to atlika, tāpēc šogad pieaugums ir lielāks. Cena jāceļ ar nākotnes perspektīvu, piesaistot arī dažādiem Ministru kabineta noteikumiem, piemēram, tiem, kas nosaka minimālo ārstniecības personāla atalgojumu. Direktore arī teic, ka algu palielināšana nenotiks automātiski un 100% visiem. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem paralēli notiks darbinieku novērtēšana, kas ir pamats diferencēta atalgojuma sistēmai.
Vajadzīgi speciālisti
Aprūpes centra ikdiena nav vieni vienīgi svētki. Ikdienas smago rutīnu iznes ap 50 darbinieku. Nepieciešami 57, bet līdz šim mazākkonkurētspējīgā atalgojuma dēļ nepieciešamos speciālistus piesaistīt grūtāk. Piemēram, pietrūkst vismaz vēl viena štata mediķa un vairāku aprūpētāju. Centrā ir ap trīsdesmit guļošo un apmēram tikpat ar demenci sirgstošo klientu. Tos, kuri spēcīgāki un neprasa pastiprinātu uzmanību, var izmitināt kotedžās, līdz ar to kopējais klientu skaits ir nedaudz virs 120.
“Ziedugravu” vidējais klientu vecums ir 82 gadi. Vīriešiem — 77,5, sievietēm — 84,2 gadi. Gados vecāku sieviešu īpatsvars ir izteikti lielāks. Pašlaik, bet arī ierasti visgarākā rinda aprūpes centrā ir uz demences nodaļu. Slimība saistīta ar pacientu garīgās veselības pasliktināšanos, tā var piemeklēt salīdzinoši jaunus cilvēkus, un viņu fiziskā veselība vēl ilgi ir laba vai apmierinoša. Līdz ar to pacienti šeit nodzīvo līdz mūža galam. “Varbūt to ir grūti saprast, ka šī nav rehabilitācijas iestāde. Te neved ārstēties. Reti kurš atgriežas savā iepriekšējā dzīves ritmā. Pārsvarā uzturēšanās šeit ir pienācīgas aprūpes nodrošināšana mūža nogalē,” saka direktore.
No šogad pansionātā veicamajiem darbiem SAC direktore min galvenās ēkas jumta nomaiņu, ventilācijas, kā arī apkures sistēmas sakārtošanu. Jauns apkures katls jau iegādāts. Jāsakārto arī ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma. Piemēram, korpusā, kurā uzturas ar demenci sirgstošie, trauksmes signalizācija jāpārvieto no otrā stāva uz pirmo. Tāpat jāplāno autotransporta bāzes uzlabošana, jo šobrīd iestādes rīcībā ir tikai viens mikroautobuss, kurā vieta ir vienam ratiņkrēslam. ◆
