Saskaņā ar Austrumu kalendāru 2020. gads būs baltās metāliiskās Žurkas gads. Dabā vairumam cilvēku šis grauzējs sajūsmu neizraisa, taču nākamā gada simbols — žurka — var būt visnotaļ patīkams un jauks mājdzīvnieks. Iepazīstieties, žurka vārdā Hugo. Aizkrauklietes Beātes mīlulis un 2020. gada simbols.
Smaržu vietā — žurka
Topošā veterinārārste Beāte Beatrise Tukre ir “mamma” vairākiem mīluļiem, tostarp žurkai vārdā Hugo. Pirms Hugo Beātei bija cita žurka, pie kuras jauniete tika nejauši — ar draudzeni ejot uz veikalu pēc smaržām. “Gājām garām zooveikalam. Tā kā abas ar draudzeni mācījāmies par veterinārārstēm, tad bija grūti paiet garām. Ieraudzīju žurciņu un sapratu, ka viņa dosies ar mani mājās. Tajā brīdī man nebija būra, barības — nekā. Man bija žurka kartona kastītē,” par spontāno pirkumu stāsta aizkraukliete. Kad mīlulis nomira, Beāte neminstinājās un zināja, ka grib turpināt gādāt par citu grauzēju, tādēļ jau pēc nedēļas viņas mājās ienāca Hugo. Tā ir šķirnes žurka, kas izceļas ar savām lielajām, slavenajam animācijas multfilmu zilonīša Dambo ausīm. Hugo nesen nosvinēja gada jubileju.
Beātei ir vairākas mājas, katrā ir kāds mīlulis. “Vienā mammas dzīvoklī mitinās divi kaķi un pekinietis, kas palika pūrā no vecmammas. Otrā dzīvoklī arī ir divi kaķi un lielais suns. Manā dzīvesvietā ir vēl viens lielais suns, kaķis un šovasar manā dzimšanas dienā dāvanā saņēmu vēl vienu kaķi Unci — dzīves pabērnu, kas tika izglābts no iemidzināšanas. Visi kaķi, kas nonākuši mūsu ģimenē, ir paņemti no ielas. Un, protams, Hugo, kurš kopā ar mani ikdienā dzīvo augstskolas kopmītnēs,” savus mīluļus uzskaita Beāte. Veterinārārstu kopienā tā ir ikdienišķa parādība. Aizkrauklietes istabas biedrenei ir ezis, citi topošie veterinārārsti tur tarantulus, šinšilas un citus dzīvniekus.
Autobusā jāpērk biļete
Hugo katru nedēļu kopā ar Beāti sēžas autobusā un brauc mājās. Pārvadāšanai tiek izmantots īpašs būris. Hugo nebrauc “pa zaķi”, kā jau pasažierim, viņam nepieciešama biļete, kas maksā 70 centus. “Ar pirmo žurku daudzas lietas vēl nezināju. Kādā ziemas dienā skatos — būrītī žurkulēns saritinājies kamoliņā, viņam bija auksti. Ieliku viņu savā virsjakā. Autobusa šoferis ievēroja, ka grauzēja pārvadāšanas būris ir tukšs, un biļeti nenācās pirkt,” stāsta Beāte. Hugo ir komunikabls, labprāt draudzējas ar pārējiem Beātes mājdzīvniekiem. Žurkulēna lielākā draudzene ir Punce. Abi kopā rotaļājas kūleņojot un nododas arī lietderīgām izklaidēm, viens otru atblusojot un mīļojot.
“Veterinārija ir smaga un sarežģīta joma. Mācības nav vieglas, tās prasa stiprus nervus. Žurka man atgādina nervu nomierinošo bumbiņu, Hugo mani nomierina. Viņš ir kā suns, laiza rokas, atsaucas uz savu vārdu. Žurkas ir gudrākie grauzēji. Žurka būs piemērots mājdzīvnieks tiem, kas nevēlas uzņemties ilgas saistības, jo šo grauzēju mūžs ir salīdzinoši īss, vidēji tie ir divi gadi,” stāsta Beāte. Lielākoties žurkas mirst no saslimšanas ar vēzi. Beātes pirmajai žurkai audzējs bija žoklī. Kā veterinārās fakultātes studente viņa vērsās klīnikā un ārstēja savu mīluli. Grauzēju nepieciešams vest pie veterinārārsta apvīlēt zobus, jo tie žurkām turpina augt visa mūža garumā. Zobiem jādilst pareizi, tādēļ nepieciešams dot cietu barību. Beāte uzskata, ka žurkām piemērota ir tikai viena barība, kas nopērkama zooveikalā “Dino Zoo” un veterinārajās klīnikās. “Tā ir augstākā premium klases barība, kas formas ziņā atgādina kaķu barību, tikai granulas ir krāsainas. Daudzi, pērkot pārtiku žurkām, izvēlas auglīšu iepakojumus, kas palielina grauzēju aptaukošanos, un tas savukārt samazina mīluļa dzīves ilgumu. Augļu maisījumu barībā ir augļu sukādes un graudi. Žurkas ir pietiekami gudras un izlasa saldās sukādes. Profesionālās barības granulas satur visu — graudus, sukādes un vitamīnus. Žurka ir spiesta apēst visu. Viena no lielākajām žurku saimnieku kļūdām ir nepareizi iegādāti pakaiši. Nav vēlams izvēlēties cietus pakaišus, no tiem žurkām uz ķepiņām rodas tulznas. Lai žurka justos komfortabli un ērti, jānodrošina gluda virsma, būrī var izmantot arī sedziņu. Hugo ir iemācīts nokārtoties savā podiņā. Līdz ar to tīrības uzturēšana ir vienkārša. Pēc Hugo nokārtošanās iztīru viņa podiņu. Žurkas ir ļoti tīrīgi dzīvnieki. Truši var staigāt un dzīvoties pa savām spirām, bet žurkas to darīs vienā stūrītī. Tur arī ieliku podiņu.” Gādājot par žurku drošību un veselību, Beāte iesaka izvairīties no redeļu plauktiņiem būrīšos, kas var radīt tulznas. Alternatīva ir plastmasas plaukti, tāpat, ja ūdens pudele būrītim piestiprināta ar metāla stiepli, tad jālūko, lai tā neatnāk vaļā. Žurkām pakaišiem nedrīkst izmantot priežu koka pakaišus un sienu, jo šiem grauzējiem ir ļoti jutīgi elpceļi.
Tīrīgs, gudrs un mīļš
zaglēns
Hugo ir ļoti gudrs, viņš pazīst saimnieces saucienus. Viens ir aicinājums, kas liecina, ka jānāk ēst, otrs ir aizliegums, lai grauzēju apturētu no nedarbu veikšanas. Hugo labi pārzina norādījumus, bet tas viņu neattur no nedarbiem, kas nereti pārvēršas kuriozos. “Žurkām ir tendence zagt ēdienu un vilkt uz būri. Var nebūt izsalkums, bet žurkas zags, ja būs iespēja, un vilks uz savu māju visu, ko var nočiept. Reiz kojās uz galda bija palikusi laša ādiņa. Hugo uz mani paskatījās un lēni sāka virzīties ādiņas virzienā. Apsaucu, un viņš apstājās. Kad uz sekundes simtdaļu novērsos, viņš to paķēra. Laša ādiņa bija lielāka par viņu pašu un pinās starp kājām, tuvojos Hugo, un viņš, cik ātri vien spēdams, skrēja uz būri. Noķēru un laupījumu atņēmu. Hugo ir zadzis čipsus, kartupeļus un citu ēdienu. Citā reizē būrī ieraudzīju sūklīti, kas paredzēts kosmētikas uzklāšanai. To viņš bija izvilcis no kosmētikas maciņa un saplucinājis. Tāpat kā citiem dzīvniekiem, žurkām patīk rotaļāties. Ar pūciņām un daudz ko citu, ko var atrast.”
Saskaņā ar Austrumu kalendāru 2020. gads būs baltās metāliskās Žurkas gads. Gada izskaņā Beāti iepriecināja vairāki zīmīgi, ar žurkām saistīti notikumi. Viens no tiem — nesen jauniete piedalījās konkursā, kurā varēja laimēt rokām taisītu žurku lellīti, un uzvarēja.
Beātei žurkas asociējas ar mīļumu. To labāk var izjust, ja mājās ir viens grauzējs, jo tad dzīvnieciņš koncentrējas uz saimnieku, kurš kļūst par viņa labāko draugu. “Hugo mani jūt, gaida un pazīst pēc smaržas. Viņš mani laiza, bužina. Žurkas ir gudras, tīrīgas un mīļas. Man šie dzīvnieki saistās ar visu to labāko. Žurka vairs nav populārs mājdzīvnieks. Bērniem vecāki visbiežāk kā mājdzīvnieku iegādājas kāmi. Tie nedzīvo ilgi, ir mīļi, maziņi un viņiem nav tā “riebīgā” aste, kas ir žurkām. Padsmitgadniecēm augstākā pilotāža ir fretkas. Tie ir gudri dzīvnieki, taču ar spēcīgu smaku. Ja regulāri tīra būri, tad žurkas nerada nepatīkamus aromātus. Ja jāizvēlas, ieteiktu ņemt žurku tēviņus, viņi ir mīļāki. Mātītes ir ašākas, rokās noturēt grūti. Žurku tēviņiem ir lieli sēklinieki, kas nereti cilvēkus atvaira. Kopmītnēs bija viens puisis, kurš pajokoja — redzot Hugo, viņam rodoties kompleksi. Vizuāli tas jūtams vien tad, kad žurka ir maza, paaugoties viss līdzsvarojas. Kad Hugo bija maziņš, skats bija nedaudz smieklīgs — lielas ausis priekšā, lieli bumbuļi aizmugurē, bet pats tāds sīciņš,” stāsta Beāte. ◆
