Kā esmu noskrējusies! Un kāda jēga! Visa nauda iztērēta dāvanām, bet pusei vēl nepietiek. Savu dāvanu pirkšanas akciju sāku ar skaidri nospraustu mērķi — dāvanas iegādāties tikai dažiem cilvēkiem un pēc iespējas lētāk. Tie daži cilvēki man sanāca ap trīsdesmit. Ne no viena nespēju atteikties, jo visi vai nu radinieki, vai noderīgi cilvēki. Priekšniecībai arī kaut kas jāuzdāvina, varbūt prēmiju iedos. Visiem nopirku nākamā gada simbolu — vienu žurkas figūriņu, bet pēc tam padomāju, ka tomēr tas ir par maz, noturēs vēl mani par skopuli. Nopirku sveces, bet tas taču arī par maz. Pasūtīju kosmētiku no katalogiem, nopirku pāris kalendāru un viss — nauda beidzās. Tagad katru dienu auļoju uz mežu. Lasu čiekurus. Indriķis jau izdomāja manai nodarbei nosaukumu: čiekuromānija. Kādā žurnālā izlasīju vienas parapsiholoģes ieteikumu — gribat, lai jums nākamajā gadā daudz naudas — eglītē vajag sakārt čiekurus. Drīz jau manai eglītei skujas nevarēs redzēt — čiekuri vien. Būs laikam vēl jāaizbrauc uz Botānisko dārzu — noderīgi esot arī ciedru čiekuri. Ja neiedarbosies parastie, varbūt šie būs iedarbīgāki.
Izabella
