Anita Liepiņa
Pierimt
Ziema paviršā steigā
Paskopi izbārsta balto sniegu.
Ikdienas ritms tik spriegots!
Dzīve virmo un kūsā.
Kā aptvert visu?
Sirds gurdama meklē kompromisus.
Arvien vairāk iespējam un varam.
Paskriedami paši sev garām.
Ziemassvētki.
Viss pieklusis — kāds maigums!
Un notiek patiess Brīnums:
Pats Laiks nāk
Izlūgties mums laiku…
Sarmīte Rode
***
Kā liepa pagalma vidū
No vēju atnestās dvesmas
Ziemas austā villainē sildās,
Es tevis sasildīta esmu.
Lai vēji savu dziesmu dzied,
Ceļš pie tevis neaizsnieg.
Liepas zaros sudrabs zied,
Un man arī mirdzums tiek.
Kā apsnigušus liepas zarus
No tā, kas bijis un vēl būs, —
Laiks ar savu gaismas staru
Vienā pavedienā sasien mūs.
Maija stepēna
***
Pa baltu ceļu tālā ciemā braukšu —
uz vietu, ko par mīlestību sauc.
Brīnumkamanās es vēja zirgus jūgšu,
lai aizbēgtu no saltās pasaules.
Es meklēšu, kur mīlestība savij dienas
kā savij mūžība tās gadu vainagā…
Ļaunumu tur nelaidīs pie vārda,
tur nezinās, kas nepateicība.
Pie svētku egles arī man būs vieta,
un sava svece arī man tur degs,
tās siltums manā sirdī dziedēs rētas,
nesaprastam pāri saprašanu segs.
Sarmīte Rode
***
No bērnības atmiņām
Uzcelsim šodien sniegavīru.
Ja nav ne kripatas sniega,
Jāatrod ko baltu un tīru.
Ja pasaule pelēka šķiet,
Tai brīnumsvecītē vienā
Tu vari atkal atgriezties
Kādā laimīgā dienā.
Noticēt, kā bērni tic —
Viss, ko vēlies reiz notiks.
Negaidīti būs uzsnidzis
Prieks, kas tevī paliks.
Tas ir brīnums tavās acīs —
Mīlot pasaule balta kļūs.
Gaisma iedegtā nedzisīs,
Ar tevi mīlestība būs.
Rakstains cimdu pāris,
Mātes roku adīts
Siltums, kas mani skāris
Pāri sniegotiem gadiem.
Maija Vegnere
Lūgt
Ziemassvētkos…
Lūgt Ziemassvētkos —
baltas dienas,
Lai liktenis mums visiem dod,
Lai prieka brīži krellēs sienas
Un sapņi īstenību rod.
Būt aizvējā, kad aukas plosās,
Būt paēnā, kad saule kož;
Lai mīlestība sirdis plosa,
Bet sāpes dvēs’les neatrod.
Būt rīta zvaigznei tumšā takā,
Liekt plecu balstam nestundā.
Ar labestību palikt blakus,
Kad diena smaga pusceļā.
Sarmīte Rode
***
Tikai viena sniega pārsla,
No debess augstumiem krītot,
Var pasauli šo sasildīt
Ar vienu vārdu — mīlot.
Lai uz mirkli apstājas laiks,
Tikai sirds lai sadzird to
Nāk klusa un svēta nakts
Mums dāvāt visdārgāko.
gina viegliņa
Es esmu tikusies
ar eņģeļiem
Es esmu tikusies
ar eņģeļiem,
Kā dzīvot varētu
bez tiem?
Jo viņi vienmēr līdzās
blakus iet,
Es zinu, esmu tikusies
ar eņģeļiem,
Tie grūtā brīdī mīļi
galvu glāsta,
Par nezināmo pasaulē
man stāsta,
Es esmu tikusies
ar eņģeļiem,
Ir viņi līdzās, nevaru bez tiem.
Maija Vegnere
***
Zem dāvanu kalniem,
Zem reklāmu trokšņa,
Zem spožumu vaļņiem
Ziemsvētki klus’ .
Kur sensenā teika
Par brīnumu nakti?
Atvadu sveikas
Sen klusumam skan.
Pērc, dāvā un dāvā,
Svini, svini un svini!
Ko īsti dvēsele vēlas,
Vai pats to vairs zini?
Ārija Āre
***
Tad, kad mājās svētku egle vizēs,
Lai, svētvakaru gaidot, līksmo sirds un prāts.
Prieka dzirksts lai iemirdz katram acīs
Un izgaist rūgtums, ikdienā kas krāts.
Degs debesjumā spožā rīta zvaigzne,
Pār zemi svētību un gaišu mieru lies.
Mums sirdis sildīs sveču liesmu stari,
Un apkārt valdīs Ziemassvētku miers.
Anita Liepiņa
Gaismotas gaitas
Pat ar visblāvāko saulesstaru,
Kas tevī stīgo un manī,
Mēs Saulgriežiem tuvāk piekļūt varam
Un dienas gaišākas darīt.
Tad tālāk rīti pavisam klusi
Vissmalkākiem Gaismas stariem
Caur tumsu ved mūs uz Ziemsvētku pusi,
Kas dvēseli gaišāku dara.
Maija Stepēna
***
Mēness glāsta Zemes vēso vaigu,
mīkstiem soļiem vakars mīļumu nes.
Vairs trokšņi netraucē sadzirdēt sevī,
kā sirds skumst pēc miera un saulītes.
Zem sniega palagiem, balti velētiem,
tik daudz dzīva sastingums sedz…
Kaut vienu soli nāc, Saulīte, tuvāk,
spītējot tumsai, pāri siltumu dedz.
Gina Viegliņa
Ziemassvētki
Durvis lēnām veras,
Ienāk vecītis,
Apsēžas uz krēsla,
Laikam piekusis?
Blakus noliek maisu,
Kurā dāvanas,
Sanāk, sanāk kopā,
Visi, liels vai mazs!
Re, kur rūķi raibi,
Šodien ciemos nāk,
Viņi dzied un dejo,
Jaunu dziesmu sāk.
Ziemassvētki staro,
Katram atplaukst sirds,
Staro zaļā eglīte,
Visiem acis mirdz.
