Teju ikvienā reģiona novadā bija iespēja noskatīties latviešu filmu “Dvēseļu putenis”. Laikrakstā vērsās vairāki cilvēki, kurus interesēja biļešu cenu atšķirība. Vairumā gadījumu filmu novados varēja noskatīties, samaksājot divi eiro, bet Aizkraukles pilsētas kultūras namā biļete bija dārgāka — četri eiro. Kāpēc tā?
Kāds aizkrauklietis (vārds, uzvārds zināms) jau iepriekš bija ievērojis, ka pilsētas kultūras namā rādīto filmu biļešu cenas atšķiras. “Aizkrauklē gandrīz vienmēr biļete ir dārgāka kā, piemēram, Skrīveros vai Daudzevā. Protams, ja gribētu ieekonomēt un braukt citur, sanāktu pat vēl dārgāk, pieskaitot ceļa izdevumus. Rodas iespaids, ka pilsētnieki ir bagātāki, tādēļ arī cenas var noteikt augstākas. Saprotamu iemeslu neredzu, kādēļ biļešu cenas ir dažādas atkarībā no vietas, kur tās rāda. Filma jau ir viena un tā pati,” spriež vīrietis.
Kā izrādās, filmas izplatītājs kultūras namiem piedāvāja trīs cenas — divus, trīs un četrus eiro. Katras filmas izrādīšanas vietas pārstāvji izvērtēja un izvēlējās adekvātāko cenu. Lielāko daļu ienākumu par biļešu tirdzniecību saņem izplatītājs un nodod to filmas veidotājiem. Piemēram, ja biļete uz filmu maksā divus eiro, tad 1,50 eiro jāatdod, kultūras namam paliek 50 centi. Ja biļete maksā četrus eiro, kultūras namam paliek viens eiro no katras iegādātās biļetes.
“Aizkraukles pilsētas kultūras namā ir lielais ekrāns un projektors, nodrošinām kvalitatīvu skaņu. Salīdzinājumā ar apkārtējiem novadiem un pagastiem, kuros ir parastais projektors un neliels ekrāns, mēs piedāvājam kvalitatīvākus filmas skatīšanās nosacījumus, tādēļ arī cena ir augstāka. Kultūras namā bija filmas “Dvēseļu putenis” seanss skolēniem, viņiem biļešu cena bija divi eiro,” stāsta Aizkraukles novada kultūras nama direktore Anta Teivāne.
Filmas biļešu minimālo un maksimālo cenu nosaka filmas izplatītāji, ar kuriem kultūras nami slēdz līgumu. ◆
