Ja Latviju salīdzinām ar dzīvu organismu, tad pagājušā nedēļā tam veica operāciju un atbrīvoja no liela, mokoša augoņa. Tas noticis, pateicoties ASV noteiktajām sankcijām pret tā saukto Ventspils mēru, iekļaujot viņu ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja globālajā Magņitska sarakstā. Pirms mēneša Jaunās konservatīvās partijas pārstāvis sociālajā tīklā rakstīja: “Lielzagļi visiem spēkiem grib atgriezt Latviju savā kabatā. Viņi atvēlēs miljonus, lai iestāstītu tautai, ka jaunā pārmaiņu valdība ir slikta.” Ieraksts bija saistībā ar Aivara Lemberga aicinājumu balsot par 13. Saeimas atlaišanu. Toreiz mans komentārs šim ierakstam bija: “Kamēr Latvijas tieslietu sistēma netiks galā ar šo klaunu, mana ticība valsts izaugsmei būs ļoti vāja. Nav runa tikai par Aivara gadījumu. Runa ir par sistēmu — roka roku mazgā.” Zīmīgi, ka pēc nepilna mēneša Lemberga bankas konti ir bloķēti un vēlāk tiem piemēroti būtiski ierobežojumi. Sankcijas vērstas arī uz Ventspils brīvostas pārvaldi, Ventspils Attīstības aģentūru, Biznesa attīstības asociāciju un Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju. Lembergs bija vai joprojām ir to valdēs. Kā izteicies tieslietu ministrs Jānis Bordāns, sankcijas īslaicīgi varētu ietekmēt valsts ekonomiku. Audzējs bija saistīts ar virkni Latvijas ekonomikai svarīgu orgānu, tajā skaitā ar abām svarīgākajām valsts ostām — Rīgas un Ventspils. Pilnībā piekrītu Bordāna teiktajam, ka “mēs kā Latvijas sabiedrība neesam tikuši galā paši ar postsovjetiskām sekām”. Joprojām teju katrs otrais ventspilnieks dievina Lembergu par to, cik lieliski viņš sakārtojis pilsētu, par pabalstiem trūcīgajiem un citām, viņuprāt, dzīvi skaistāku darošām darbībām. Aizmālējot acis ar košām puķudobēm, pilsētas valdnieks bija nobruģējis sev drošu ceļu no vienām pašvaldību vēlēšanām uz nākamajām. Tāpēc saku — starptautisko spēku iesaiste un Lemberga neitralizēšana ir lieliska Ziemassvētku dāvana Latvijas sabiedrībai.
Pagājušajā nedēļā kļuva zināms, ka Valsts vides dienesta inspektori autoservisu pārbaudēs visā Latvijā konstatējuši būtiskus pārkāpumus. Nedēļas otrajā pusē pārbaudes notika arī autoservisos Aizkrauklē, kā arī Alūksnē, Gulbenē un Valmierā. Pārbaudēs konstatēja, ka desmit objektos darbība veikta bez C kategorijas piesārņojošās darbības apliecinājuma. Īpaša uzmanība pievērsta atkritumu apsaimniekošanai un sniegti norādījumi, informācija par vides aizsardzības prasību ievērošanas nepieciešamību, veicot auto remontu un apkopi. Tiesa, ne Aizkrauklē, bet gan pārbaudēs Daugavpilī trijos autoservisos atklāti rupji pārkāpumi atkritumu apsaimniekošanas jomā — uzkrāts liels daudzums nolietotu riepu, kā arī bīstamie atkritumi, un veikta neattīrītu notekūdeņu novadīšana vidē. Par šiem pārkāpumiem ierosinātas administratīvās lietvedības. Nezinu, kuros Aizkraukles servisos inspektori bijuši, bet lielus nolietoto riepu kalnus būs redzējis vai katrs, kurš paskatījies autoservisu sētas pusē. Maz ticams, ka kaut vienā no šiem uzņēmumiem kāds domā par notekūdeņu attīrīšanu.
Savu vārdu plānotās teritoriālās reformas sakarā nu teikuši arī Pļaviņu novada domes deputāti. Viņu gribēšana ir savienoties ar Aizkraukli, Koknesi un Skrīveriem. Jaunjelgavas un Neretas novads, viņuprāt, radītu pārāk lielu jaunā novada teritoriju. Šīs teritorijas kopā ar dažām pārējām Daugavas kreisā krasta pašvaldībām varētu veidot vēsturisko Sēlijas novadu. Tādējādi tieši vai netieši pļaviņieši ir par Sēlijas novada izveidi. Tomēr pēc daudzām diskusijām, uzklausītiem argumentiem “par” un iebildumiem, mana personiskā pārliecība ir par ekonomiski pamatotu, nevis uz sentimentu un emocijām balstītu teritoriālo reformu. Vēsturiska teritorija, uz valodas īpatnībām, radu rakstiem, simpātijām vai antipātijām balstīta savienošanās — tas viss, manuprāt, ir nieki, kuriem bieži vien nav taustāma pamata.
Nieki manā skatījumā ir arī sporta spēļu vērošana televīzijas ekrānā. Es senāk mēģināju skatīties pat vairākas stundas no vietas, kā cilvēki slēpo un šauj, spārda bumbu, slido vai kā citādi izpaužas. Godīgi? Man palika žēl savas dzīves stundu, kuras bezjēdzīgi izšķiežu, truli blenžot televizorā. Gudrā vārdā to sauc par prokrastināciju jeb savas dzīves izniekošanu. Tāpēc neko vairāk kā smaidu manī raisīja ziņa par to, ka Latvijas Televīzijai pietrūkst līdzekļu sporta pasākumu raidīšanas licenču iegādei. Kopējā prognozētā sporta licenču maksājumu summa ir 570 tūkstoši eiro. No valsts budžeta dotācijas ir 355 tūkstoši eiro, bet papildus nepieciešami vēl 211 tūkstoši eiro. Par šo tēmu nekad nebiju aizdomājies, bet tagad saprotu, ka valsts gatava maksāt salīdzinoši mazas naudas — tikai pusmiljonu eiro gadā, lai savus pavalstniekus turētu mazas eiforijas stāvoklī, pagrūžot šo lēta satura, tik viegli sagremojamo un atkarību raisošo barību.
Valdība šodien varētu lemt par iztrūkstošās daļas — 211 tūkstošu eiro piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Ja to neizdarīs, bez sava ēdiena paliktu biatlona, bobsleja, volejbola, futbola un vieglatlētikas gardēži.
Zinu, ne tikai minu, ka reti kurš iedzīvotājs piedalījies novada domes deputātu sēdēs. Silti iesaku ikvienam kaut reizi intereses pēc aiziet uz kādu no tām. Sēdes parasti notiek katra mēneša pēdējā ceturtdienā, pēcpusdienā. Informāciju par laiku un vietu var atrast novada domes mājaslapā. Strādājošajiem šo pasākumu apmeklēt būs grūtāk, bet pelnītā valsts maizē esošie pensionāri to var izmantot kā alternatīvu izklaidi televīzijas seriāla vietā. Kāpēc par to stāstu? Pagājušajā nedēļā Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis sašutis teica, ka līdz ar novadu reformu rosināto deputātu skaita samazinājumu krasi sarukšot iedzīvotāju pārstāvniecība. Naivais Gints iedomājas, ka pašvaldību domju deputāti pārstāv iedzīvotāju intereses. Ja, jūs, lasītāji, būtu bijuši kaut vienā domes sēdē, tad pārliecinātos, ka jūsu rūpīgi izvēlētie, tie, par kuriem esat atdevuši balsi pašvaldību vēlēšanās, lielākoties ir klusi un bāli, spriest un domāt nespējīgi indivīdi. Ja deputātu skaits novadā ir deviņi, tad no tiem sēdes laikā runā labi ja divi vai trīs. Katrā sēdē vieni un tie paši. Pārējie ir tikai balsošanas mašīnas, tieši tāpat, kā tas notiek Saeimā. Bet, redz, Gints Kaminiskis uzskata, ka samazinot pašvaldību deputātu skaitu no 1614 līdz 750, kā to plāno Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, būtiski cietīs iedzīvotāju pārstāvniecība. Citiem vārdiem sakot, kādas iedzīvotāju grupas intereses palikšot novārtā. Pie pašreizējā deputātu noslogojuma un intereses par iedzīvotājiem es teiktu, ka viņu skaits jāsamazina ne tikai uz pusi, bet vēl vairāk. Jāizvēlas tikai labākie no labākajiem, nevis skaita aizpildīšanai, jo, redz, likums to nosaka.
