Iesaka Ināra Sudare, laikraksta “Staburags” lapu redaktore
Dažkārt jau tā gadās, ka, braucot ārzemju ceļojumos, staigājam pa muzejiem, apbrīnojam arhitektūras šedevrus, bet pašu mājās augstāk par pirmo stāvu skats nesniedzas. Kad vairākiem paziņam vaicāju, vai zina, kur ir muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs”, viņi plecus vien raustīja. Taču ārzemnieki gan noteikti to zina, jo svētdien, kad to apmeklēju, viņi tur mudžēt mudžēja, valodu kokteilī latviešu valodu nedzirdēju. Taču, ja gadās atlicināt laiku, ir vērts aizstaigāt uz Alberta ielu 12 un atlicināt laiku vienīgajam muzejam Baltijas valstīs, kas veltīts jūgendstila kultūrvēsturiskajam mantojumam.
1903. gadā celtā ēka ir izcilā latviešu arhitekta Konstantīna Pēkšēna personiskais nams. To projektējis K. Pēkšēns kopā ar Eiženu Laubi. Monumentālās celtnes fasādes apdarē redzami ornamentāli ciļņi ar stilizētiem Latvijas augu un dzīvnieku valsts motīviem, tie izmantoti arī telpu dekoros. Efektīgā vītņveida kāpņu telpa ir viena no krāšņākajām ne tikai Rīgā, bet arī Eiropā.
Muzejā aplūkojams autentisks jūgendstila dzīvokļa interjers un moderna digitālā ekspozīcija. Protams, lai iedziļinātos visos materiālos, kuri šeit apskatāmi patiešām biezā slānī, ar vienu stundu nepietiek. Taču savas zināšanas par Rīgai raksturīgo jūgendstilu te var papildināt pamatīgi. Pagājuša gadsimta sākums te dveš no ikviena eksponāta: muzejā apskatāmas rīdzinieku mēbeles, trauki, mākslas darbi, pulksteņi, apģērbs, izšuvumi un citi priekšmeti.
Muzejā regulāri notiek tematiskas izstādes. Tagad te mājo Ziemassvētku sajūta, kāda valdījusi aizvadītā gadsimta sākumā. To rada četras izrotātas egles ar tā laika rotājumiem. Izstādes vitrīnās apskatāmas Ziemassvētku pastkartes, svečturi, greznumlietiņas, arī pavārgrāmata. Ar šo izstādi Rīgas Jūgendstila centrs noslēdz 10 gadu jubilejas svinības. Bet tas vēl nav viss. Te apskatāma arī mākslinieces Irīnas Vorkales pastelī gleznoto lellīšu izstāde “Lellīšu stāsti”. Trauslā porcelāna lellīte bērnībā bijusi draudzenes Maijas rotaļu dārgums. Ar īstiem matiem, porcelāna rociņām, pat pirksti kustējušies.
Pasteļu gleznās lelles pārtapušas katra ar savu stāstu. Tās ir mākslinieces draudzenes un viņas mazbērni. Izstādē apskatāmas arī mākslinieces Elitas Kalmanes darinātās lelles — arī Latvijā vissenākā lelle, kuru lika uz tējkannas.
Ziemassvētku izstāde būs atvērta visu Ziemassvētku laiku, arī svētku dienās, līdz 12. janvārim — vecajam Jaunajam gadam.
Savukārt Irīnas Vorkales “Lellīšu stāsti” apskatāmi līdz 1. martam. ◆
