Autotransporta direkcija nesen veica kampaņu “Mazs pasažieris, liels risks”, lai pievērstu bērnu un viņu vecāku uzmanību bērnu drošībai uz ceļa un sabiedriskajā transportā. Saskaņā ar Valsts policijas datiem 2018. gadā ceļu satiksmes negadījumos iekļuvuši 492 bērni — 104 no viņiem bija gājēji, 11 guva smagus savainojumus. Šogad negadījumos iekļuvis 391 bērns — 95 no viņiem bija gājēji, no kuriem septiņi guva smagas traumas. Vairākkārt dzirdēti gadījumi, kad lauku reģinos autobusa vadītājs atsakās izlaist bērnu tuvāk mājai, uzstājot izkāpt tikai pieturā. Bijuši gadījumi ar pretēju raksturu — autobusa vadītājs sodīts par cilvēcību ar 100 un vairāk eiro lielu atvilkumu no algas. Cik pamatoti bargi sodīt par iejūtību, atļaujot maršrutā braukt pasažieriem, tajā skaitā bērniem, kuriem nepietiek naudas pilnai biļetei, vai atļaujot pārvadāt, piemēram, velosipēdu, neprasot papildu samaksu? Tajā pašā laikā daudzos maršrutos valsts dotācija jau ir pat līdz 80%.
Lilita Pelčere,
Valsts SIA “Autotransporta direkcija” (ATD) sabiedrisko attiecību speciāliste
— Reisus izpilda saskaņā ar apstiprināto kustības sarakstu. To veido, ņemot vērā pieprasījumu, pasažieru plūsmu, ceļa kvalitāti u. tml. Pasažieru apmaiņu drīkst veikt tikai pieturās, kas ir iekļautas kustības sarakstā. Autobusa vadītājam tas jāievēro gan drošības apsvērumu dēļ, gan tāpēc, ka pasažieri tomēr rēķinās, ka autobuss pieturā būs konkrētā laikā. Turklāt autobusu vadītāji zina, kurās pieturās viņiem ir jāapstājas, tādēļ, braucot garām mājas celiņiem vai pieturām, kas nav kustības sarakstā, viņi ātrumu nesamazina. Iedomāsimies, kā būtu, ja autobuss šosejas malā vai pie katras viensētas celiņa apstātos ik reiz, kad katrs pasažieris to prasa. Tas nozīmē strauju bremzēšanu, tajā skaitā arī diennakts tumšajā laikā, slidenā laikā, radot papildu riskus pasažieriem, gājējiem un citiem satiksmes dalībniekiem. Informējam, ka papildu pieturu iekļaut kustības sarakstā var operatīvi, tādēļ aicinām vērsties pie mums tad, ja ir šāda nepieciešamība. Tāpat pasažieri var ierosināt pārvietot pieturas atrašanās vietu. Sabiedriskajā transportā bez maksas var braukt tikai tās pasažieru kategorijas, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesīgas saņemt braukšanas maksas atvieglojumus, piemēram, personas ar I un II grupas invaliditāti, pirmsskolas vecuma bērni, bāreņi. Savukārt atlaidi 90% vai 50% apmērā ir tiesīgas saņemt daudzbērnu ģimenes. Šiem pasažieriem braucienus pilnā apmērā vai daļēji apmaksā valsts. Papildus tam pašvaldības bērniem sedz ceļa izdevumus līdz izglītības iestādei un atpakaļ.
Kampaņas “Mazs pasažieris, liels risks” mērķis bija vērst vecāku, visu pasažieru un autobusa vadītāju uzmanību uz riskiem, ar kuriem bērns var saskarties uz ceļa un sabiedriskajā transportā. Kampaņas laikā aicinājām vecākus sagatavot bērnu braucienam sabiedriskajā transportā, pastāstot par riskiem. Aicinājām citus pasažierus nebūt vienaldzīgiem un vērsties pie bērna gadījumā, ja viņš izskatās apjucis. Uzrunājām arī pārvadātājus, skaidrojot pareizo šoferu rīcību dažādās situācijās. Tāpat kā veikalā katrai precei ir sava cena, arī sabiedriskā transporta pakalpojumiem ir noteikts tarifs, ar ko jārēķinās, saņemot konkrēto pakalpojumu. Pirms ļaut savam bērnam braukt ar autobusu vai vilcienu, vecākiem būtu jāiedod viņam pietiekama naudas summa, lai bērns tiktu līdz galamērķim. Cik daudz naudas bērnam ir līdzi, ir vecāku, nevis šofera atbildība. Lai izvairītos no šādiem gadījumiem, aicinām iegādāties abonementa biļetes, tādējādi brauciena maksa pasažierim būs mazāka, kā arī ikdienā nebūs jānēsā līdzi skaidra nauda. ATD ir līgums ar pārvadātāju, nevis autobusa vadītāju, tādējādi mūsu kontrolieri ir tiesīgi piemērot līgumsodu tikai uzņēmumam. Konstatējot pārkāpumu vai saņemot sūdzību no pasažieriem, katru situāciju vērtējam rūpīgi un individuāli, īpaši gadījumos, kad ir iesaistīti bērni. Tomēr vēlamies norādīt, ka sods autobusa vadītājam virs 100 eiro noteikti nav par pārkāpumiem, kas saistīti ar to, ka tiek atļauts pārvadāt bagāžu bez maksas. Šādi sodi ir situācijās, kad konstatējam, ka šoferis nav iedevis biļeti vairākiem pasažieriem vai veicis šādu pārkāpumu atkārtoti. Arī šajos gadījumos mēs piemērojam līgumsodu uzņēmumam. Turpmākā pārvadātāja rīcība ir uzņēmuma iekšējā lieta — darba devēja un darba ņēmēja attiecības. To mēs neietekmējam. ◆
Jānis Kļaviņš,
pasažieru pārvadātāja Bauskas pusē — SIA “AIPS” — valdes loceklis
— Atbilstoši noteikumiem pasažieru apmaiņa notiek pieturās. Kad uzņēmumā notiek strādājošo autobusu vadītāju sapulces, iesakām viņiem iejusties tā cilvēka lomā, kurš tiek izlaists kaut kur ārpus autobusa. Ja satiksmes noteikumi atļauj un, tā kā ap 70% maršrutu ved pa lauku ceļiem, kur transporta kustība nav intensīva, tad vajag censties pasažieri izlaist viņam ērtākā vietā. Tas īpaši attiecināms uz invalīdiem, gados vecākiem cilvēkiem. Līdzīgi kā citiem pārvadātājiem, arī SIA “AIPS” ir autobusa vadītāji, kuri var un iejūtas pasažieru lomā, un ir daļa, kura skrupulozi izpilda noteikumus, jo domā, ka citādi, ja kaut kas notiks, viņi būs vainīgi. Protams, ir bijuši divi gadījumi, kad pēc izlaišanas no autobusa pasažieris ir sabraukts. Par laimi, toreiz cilvēks bija izlaists pieturvietā, bet tik un tā ierosināto lietu policijā skatīja ļoti ilgi. Šoferītis, kas toreiz bija iesaistīts negadījumā, vairs necenšas pasažierus izlaist ārpus pieturām. Uzņēmuma vadība nevar piespiest viņu pārkāpt noteikumus. Vēsturiski pieturvietas nav pārāk tuvu viena otrai — 2 līdz 3 km attālumā. Ja māja ir šīs distances vidū, protams, ka ir cilvēki, kuriem noiet šo gabalu ir apgrūtinoši. Runājot par pasažieriem, kuriem pietrūkst naudas biļetei, man visi šoferīši kā viens teikuši, ka ir personīgi atbalstījuši cilvēkus un naudu nav saņēmuši atpakaļ. Ļoti liels tabu mums ir bērni. Viņus vedam neatkarīgi no tā, vai ir nauda vai nav. Savējiem jau esmu teicis — ja ATD kontrole mūs pārbaudīs, es uzņemos visu risku un pārējo, kas ar šo gadījumu saistīts. Pēc noteikumiem mēs bērnus nedrīkstam atstāt bezpalīdzīgā situācijā. Ir maršruti, kuros autobuss kursē labi ja divas reizes dienā. Atstāt bērnu nozīmētu uzņemties par viņu atbildību. Ir vadītāji, kuri tādā gadījumā izsit pilnu biļeti un naudu kasē ieliek no savas kabatas. Es viņiem esmu teicis — jūs varat vest bērnus bez maksas, un, ja autobusā iekāpj kontroles dienests, mēs šo jautājumu risināsim. Kontroles dienests un direkcija ar mani ir vienisprātis. ◆
Maija
no Daudzevas, regulāra pasažiere maršrutā Aizkraukle—Daudzeva
— Šoferi ir dažādi, jo pašos pamatos mēs arī esam dažādi cilvēki. Braucot autobusā, novēroju, ka ir šoferīši, kas pieskata bērnus, un, ja kāds no pārguruma aizmidzis, pamodinās viņu un pateiks — tev šeit jāizkāpj. Ir tādi, kuri strupi pateiks — pietura ir tur! Domāju, vajadzētu vērtēt katru gadījumu. Ja tas ir vecs cilvēks, bērns, varbūt tomēr var izņēmuma kārtā apstāties ceļa galā. Ja tas ir jaunietis spēka gados, bez somām, bet arī tad nevar zināt — varbūt viņam kļuvis slikti, vai ļoti jāsteidzas. Ir bijuši gadījumi, kad esmu izlīdzējusi puisim, kuram biļetei pietrūka pārdesmit centu. Šoferītim soda nauda ir liela, bet kādam pasažierim desmit — piecpadsmit centu varbūt nenozīmē daudz. Maršrutā Aizkraukle—Nereta, Nereta—Aizkraukle pastāvīgie šoferīši ir vienkārši forši! Citos maršrutos gadās pa kādam, kuram pietrūkst elementāras pieklājības. Pasažieriem savā starpā un attiecībās ar autobusa vadītāju jābūt solidāriem, līdzcilvēkiem. Ja arī šoferīti novēro videokamerās, cilvēcība spēlē lomu. Vai nu tas, kas, paskatoties kamerā, novērtē situāciju, vai redz tikai iespēju sodīt. ◆
