Lai kopīgi mācītos mazināt gan pārtikas, gan plastmasas atkritumus, jaunieši no vairākām Vidzemes un Latgales ekoskolām tikās Pļaviņu novada ģimnāzijā pasākumā “Salabo pasauli”. Tas ir daļa no tāda paša nosaukuma projekta, ko īsteno ar Vides aizsardzības fonda atbalstu.
Kopā paveic daudz
Pasākuma mērķis ir radīt ilgtermiņa pārmaiņas savās skolās, lai palīdzētu salabot pasauli. Tajā piedalījās komandas no Lubānas, Ulbrokas, Aizkraukles novada, Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas, Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzijas, Vestienas, Daugavpils Saskaņas un Jersikas pamatskolas. Katra bija sagatavojusi prezentāciju par aktivitātēm un paveikto savā skolā, kam sekoja komandu darbs vairākās darbnīcās. Dalībnieki iepazina veidus, kas mazina plastmasas piesārņojumu un pārtikas atkritumus, apskatīts nākotnes scenārijs klimata pārmaiņām, ja neieklausāmies zinātnieku padomos, piedalījās praktiskās nodarbībās par atbildīgu pārtikas iegādi, atkritumu šķirošanu pārstrādei, izmēģināja krāsaino graudu spēli un no nolietotiem T krekliem izgatavoja pirkumu maisiņus. Nodarbības vadīja Pļaviņu novada ģimnāzijas ekopadomes pārstāvji, skolotāji, un jauniešiem bija iespēja tikties arī ar biedrības “Zaļā Brīvība” lektoriem Jāni Brizgu un Zani Gailīti.
Vides izglītības fonda pārstāvis Edmunds Cepurītis stāsta, ka šie pasākumi galvenokārt ir pašu skolēnu veidoti un vadīti.
— Projekts izstrādāts, lai jaunieši padomātu ne tikai par tām lietām, ko katrs pats var darīt savā mājā, bet tiktos un kopīgi meklētu problēmu risinājumus. Lai tās nav tikai lekcijas, jo dzirdēt ir viens, bet pašiem redzēt un domāt, jau kaut kas vairāk. Ja, agrāk tiekoties ar jauniešiem, viņi kādu problēmu lielākoties pieņēma kā faktu, tagad ir gatavi rīkoties, lai to novērstu. Varbūt katrā skolā tās ir mazas lietas, bet kopā jau daudz, — teica Edmunds Cepurītis.
Plastmasas traukiem — nē!
Pļaviņu novada ģimnāzijas ekoskolas koordinatore Ingrīda Bērziņa atzīst, ka skola šim pasākumam izvēlēta, pateicoties skolēnu aktivitātei Vides izglītības fonda norisēs. Skolā šobrīd ir ļoti spēcīga ekopadome, un aizvadītajā laikā paveikts patiesi daudz.
— Mums ir daudz, ar ko lepoties — skolas ēdnīcā būtiski samazināti pārtikas atkritumi, ir daudzveidīgs ēdienu klāsts ar izvēles iespējām. Turklāt izskausta plastmasas trauku lietošana. Samazināts arī apkures un elektroenerģijas patēriņš, jo skolā visi radiatori aprīkoti ar regulatoriem un modernizēts apgaismojums. Skolā nodrošināts dzeramais ūdens, un skolēni lieto savas ūdens pudeles. Ļoti labi apziņu ietekmē tāda šoka terapija. Nesen skolēni noskatījās filmu par plastmasas “plūdiem”, un daudzi aizdomājās, ka patiešām nevajag tik daudz pirkt PET pudeles un citu plastmasas iepakojumu. Šogad vairāk strādājam, lai savas aktivitātes vērstu uz āru, iesaistot tajās arī pašvaldību un sabiedrību, — stāsta Ingrīda Bērziņa.
Aizvadīto Vides izglītības fonda rīkoto Rīcības dienu konkursā pļaviņieši kļuva par savas grupas līderiem, iegūstot balvu no Futbolgolfa parka.
Pļaviņu novada ģimnāzijas ekopadomes vadītāja Viviāna Nikaļuka teic, ka ir liels gods pildīt šos pienākumus.
— Mēs visi darbojamies vienlīdz aktīvi. Turklāt ekopadomē katru gadu iesaistās arvien lielāks skaits skolēnu, un arī citi vairāk domā, kā dzīvot zaļi, mainīt savus un citu paradumus. Esam sākuši aktīvāk sadarboties ar sabiedrību, un arī iedzīvotāji atzīst, ka vairāk domā par šiem jautājumiem un mainījuši savus paradumus, — teica Viviāna Nikaļuka.
Ar zaļo domāšanu
Amanda Malatkovska no Aizkraukles novada vidusskolas ekoskolā darbojas otro gadu, un viņai tas patīk. Tas palīdz labāk izprast vides jautājumus, kāpēc tiem jāpievērš uzmanība. Līdz tam mazāk aizdomājās, kā pašai un ģimenei mainīt ikdienas ieradumus. Tajā visā ieklausās arī pieaugušie.
Jersikas pamatskola ekoskolas programmā ir jau 12 gadus, un šajā jomā tai ir spēcīgas tradīcijas. Skola ieguvusi arī zaļo karogu. Ekoskolas koordinatore un bioloģijas skolotāja Modrīte Pinupe atzīst, ka šie jautājumi ikdienā kļuvuši tik ierasti, ka nevar atdalīt. Bērniem patīk darboties, un arī visi skolotāji vides jautājumus iekļauj savās mācību stundās. Turklāt skolu ieskauj lauku vide, ir savs augļudārzs, zaļā klase, un visas iespējas veidot skolēnos zaļo domāšanu. Jersikas pamatskolas ekopadomei izveidojusies laba sadarbība ar Pļaviņu novada ģimnāziju. ◆
