Ir dažādas dāvanas — lielas, mazas, garšīgas, spīdīgas, bet koknesietis Normunds Šinke pirms trim gadiem no saviem mīļajiem saņēma murrājošu dāvanu — mazu kaķīti, kura rados bijuši siāmieši. Tagad jau viņš ir izaudzis par cienījamu runci, ar kuru nekad nav garlaicīgi.
Dāvanai gan ir visai neparasts vārds — Pakijs. Normunds smej, ka tas ir kā atmiņas par savulaik ārzemēs nostrādātajiem gadiem. Toreiz kolektīvā bija dažādu tautību cilvēki, taču visvairāk sanācis strādāt ar pakistāniešiem. Runča vārds viņus nedaudz atgādina, bet galvenais — tāda nav nevienam citam.
Suņa vietnieks
Interesanti, kad kaķēns tikko ieradās ģimenē, viņš bija gaiši rozā krāsā. Tagad neparastums nav tik daudz ārienē, bet vairāk gan raksturā. Piemēram, viņā ir kaut kas no suņa, svešinieks pāri slieksnim netiks, jo priekšā kā mūris sēdēs Pakijs. Saimnieks stāsta, ka pret dažiem svešiniekiem viņam ir tāds naids, ka, šķiet, viņš būtu gatavs tos apēst. Īpaši draudzīgs viņš nav arī pret ļoti maziem bērniem, jo zina, ka viņiem patiks viņu paraustīt, pabiedēt un iekaustīt. Kad viņi ierodas ciemos, tad runcis parasti tiek iesprostots guļamistabā, tā teikt, lai mierīgi nervi. Taču ar ģimenes jaunāko atvasi Samantu, kā stāsta Normunds, viņš sadzīvo kā brālis ar māsu. Tiesa, reizēm jau sastrīdas, bet kam negadās.
Nav izvēlīgs
Ēdiena izvēlē runcis nav pārāk izvēlīgs: ko Eiropa saražojusi, to ēd — gan konservus, gan sauso barību. Protams, īsti svētki Pakijam ir, kad saimnieki nopērk vistu akniņas vai fileju. Savukārt, kad saimnieki ēd, Pakijs ēdienu nediņģē, vien pagaršo kumosiņu, ko viņam piedāvā, tā atzīdams, ka tas ir ēdams, un dodas tālāk savās gaitās.
Lai gan runcis ir dāvana Normundam, viņš tomēr savu mīlestību biežāk dāvina saimniecei Olgai. Arī intervijas laikā viņš omulīgi ieritinājies viņai klēpī un maļ savas dzirnaviņas. Olga jau ir viņa mamma — smej Normunds.
Saņem radio balvu
Ja nebūtu Pakija, saimnieks Normunds savulaik nebūtu ticis pie “Radio Star FM” balvas. Reiz rītā bija konkurss, kurā bija jāatbild uz jautājumu: “Kas jums rītos palīdz pārvarēt ikdienas rutīnu?” Normundam atbilde tālu nebija jāmeklē — tas ir Pakijs! Lai gan viņš dienā ir visnotaļ nopietns un kārtīgs kaķis, toties naktīs… runcim patīk “tusēt”. Rezultāts ir redzams no rīta — apgāzts atkritumu spainis, un tā saturs izbārstīts pa visu grīdu, saplēsta krūzīte, tasīte… Nu, mīļie cilvēki! Kāda te rutīna! Normunda rīts (viņš mostas pirmais) iesākas ar kaķa nedarbu likvidēšanu. Bet ko pats Pakijs? Visu vēro kā svētā nevainība, it kā teikdams: “Krūzīte pati nokrita!” Radio konkursa rīkotāji Normunda atbildi atzina par visefektīgāko, un viņš balvā saņēma dāvanu karti.
Pakija kažoks ir trijās krāsās. Ir uzskats, ka šiem dzīvniekiem piemīt melno, balto un rudo kaķu īpašības, kas nodrošina mājas aizsardzību no visa negatīvā. Tie nesot arī veiksmi, laimi un labklājību. Taisnība — apstiprina Šinku ģimene. ◆
