Rundāles pils Baltajā zālē jau ceturto reizi sveica uzņēmējus, zemniekus, kas ar darbu un aktivitātēm cēluši savas pilsētas vai novada popularitāti, “spīdējuši” Latvijas un ārvalstu tirgos. Zemgales Plānošanas reģiona Zemgales uzņēmējdarbības centrs pateicības vārdus, atzinības rakstu un naudas prēmiju pasniedza 22 Zemgales reģiona uzņēmumu vadītājiem un lauksaimniekiem.
Lai nav augstāka
par baznīcu
Tā kā “Staburags” pēdējo gadu laikā aptver ne tikai bijušo Aizkraukles rajona teritoriju, bet pievēršas aktualitātēm līdzās esošajos Sēlijas novados, aprakstā par šogad sveiktajiem uzņēmējiem esam iekļāvuši arī Aknīsti, kas ir līdzās Neretas novadam, Viesīti, kas robežojas ar Sunākstes pagastu, un Staburaga pagastam līdzās esošo Salas pagastu.
Pasākumā pirmie balvu un atzinības vārdus saņēma Aknīstes novada uzņēmums “Slaides” un tā valdes priekšsēdētājs Ainis Čāmāns. Balvu viņam pasniedza novada domes priekšsēdētāja Vija Dzene. Uzņēmums dibināts 2004. gadā, tas Sēlijas novada mērogā ir vērā ņemama graudaudzēšanas saimniecība. Graudus uzglabā divās kaltēs, no kurām viena ir Rubeņu pagastā, bet otra nesen ar ES finansējumu uzcelta Ancenes pagastā. Ainis Čāmāns jokojot teicis, ka otru kalti neesot cēlis turpat Rubeņos, jo tā būtu augstāka par vietējās baznīcas torni. Uzņēmuma vadītājs ir ne tikai zemnieks, bet arī zemessargs, brīvprātīgais ugunsdzēsējs, vietējā amatierteātra aktieris — iejuties Kurzemes hercoga Jēkaba tēlā — un no darbiem brīvajā laikā dodas medībās. Papildus zemkopībai uzņēmums veic lauksaimniecības tehnikas remontu un riepu montāžu. Uzņēmumā strādā seši darbinieki.
Ar zemkopības gēnu
Jaunjelgavas novada pašvaldība balvai šogad pieteica SIA “Velmaraiši” no Staburaga. Tās īpašnieks ir Aigars Dobulāns. Uzņēmums graudkopības nozarē darbojas jau 20 gadus. Apsaimnieko 420 ha un ik gadu no jauna apgūst ap 10 ha līdz tam aizaugušu un novārtā atstātu zemes platību. Guntis Libeks, Jaunjelgavas novada domes vadītājs, saka — katru gadu balvai cenšas izvirzīt uzņēmēju no cita pagasta, šoreiz izvēle par labu Staburagam. “Aigars Dobulāns piedalās pašvaldības pasākumos, atbalsta tos, un balva tiešām ir pelnīta,” teic Guntis Libeks.
Neretas novadu pasākumā pārstāvēja Mazzalves pagasta saimniecība “Bērzi”. Tās darbības gadu skaits pietuvojies trešajam desmitam. Saimnieks ir Armands Zeltiņš. Saimniecība, kas reiz dibināta ar īpašumā esošajiem četriem hektāriem zemes, tagad izaugusi līdz 40 ha meža un 130 ha aramzemes. Saimniecībā pamatā nodarbojas ar gaļas liellopu audzēšanu. Īpašnieks labprāt dalās savā peļņā un finansējumu piešķīris Ērberģes luterāņu baznīcas remontam, Neretas sociālās aprūpes centra labiekārtošanai, Sēlijas novada jauniešu apvienībai un Neretas novada sportistiem. “Darbs saimniecībā — tā ir mana sirdslieta. No bērnības braucu traktorā līdzi tētim un opim, tāpēc lauku darbi ir pašsaprotami,” saka Armands. “Vecāki saimniecībā ielikuši labus pamatus, tētis 2014. gadā saņēma “Sējēja” balvu, un man tikai atliek iesākto turpināt.” Arvīds Kviesis, Neretas novada pašvaldības vadītājs, neturēja vārdus kabatā un uz pasākuma vadītājas jautājumu — kurā novada saimniecībā audzēto liellopu gaļu viņš izvēlas pirkt — “Krastos B” vai “Bērzos” — atbildēja: “Protams, ka no Armanda, tāpēc jau viņš ir šeit. Lauki Armandam ir gēnos un otrā lielā mīlestība.”
No bankrotējuša
par miljonu pelnošu
Balvu saņēma arī Salas novada SIA “Miķelāni bekons” un tās vadītājs Ilgvars Strazdiņš. Uzņēmums nodarbojas ar cūkkopību. Pirms četriem gadiem iepriekšējais uzņēmums nonāca uz bankrota sliekšņa un tika nodots izsolei. Ar jauno īpašnieku Dānijas uzņēmumu “Torpgard Holding” atbalstu radīts moderns cūku audzēšanas komplekss, kurā nodarbināti 90 strādājošie. Laimīgi pārcietis Āfrikas cūku mēra laiku. “Latvi Dan Agro” grupas uzņēmums pērn strādāja ar 11 miljonu eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 7,7% vairāk nekā 2017. gadā, bet peļņa bija 1,3 miljoni eiro. Uzņēmums pērn oktobrī par 2 miljoniem eiro iegādājās cūkkopības uzņēmumu “Sistem” Lietuvā, Ķēdaiņu novadā. Turpat nopirkta lauksaimniecība zeme, kurā audzēs lopbarību. Arī Latvijā uzņēmums pats izaudzē savām vajadzībām nepieciešamo lopbarību.
Tikpat saldu dzīvi
arī turpmāk
Latvijā apmēram desmit gadu pazīst “Alīdas kafeju” — no grauzdētiem cigoriņiem, burkāniem, miežiem un ozolzīlēm gatavoto dzērienu. Tas top Viesītes novadā, SIA “RA 5” saimniecībā “Dzelmītes”. Uzņēmuma vadītāja Jolanta Kovnacka stāsta, ka saimniecībā uzņem arī ekskursiju grupas un vasarā nedēļā “Dzelmītēs” ierodas ap 60 viesu. Šobrīd, ziemā, kad viesi atbrauc retāk, saimnieki kurina krāsnis un čakli kaltē kafejas sastāvdaļas.
Iveta Līce, Viesītes novada domes priekšsēdētāja vietniece, teic, ka lepojas ar to, ka novadā ir šāds unikāls uzņēmums, kas dzērienu gatavo pēc sentēvu receptēm. Tas savukārt ietekmē tūrisma nozares attīstību novadā. Jolantas gatavotās kafejas garša viņai uzvēdī bērnības atmiņas.
SIA “Aizkraukles saldumi” vadības pasākumā nebija, un balvu viņu vietā saņēma novada domes vadītājs Leons Līdums. Uzņēmums, kas savu produkciju eksportē uz ASV, Izraēlu, Lietuvu, Igauniju, Grieķiju, Lielbritāniju un Krieviju, vienmēr ir atsaucīgs sadarbības partneris arī vietējā mērogā un allaž atsaucas aicinājumam atbalstīt sporta, kultūras, jauniešu pasākumus Aizkraukles pusē. Leons Līdums teic, ka vietējie ieminuši noturīgu taciņu uz “Aizkraukles saldumu” firmas veikalu Torņu ielā. Par jaunu produktu, to recepšu tapšanu viņam zināms, ka uzņēmuma īpašnieks Aleksejs Kreipāns tās nosapņo un vēlāk mēģina realizēt. Uzņēmuma vadībai Leons Līdums vēlēja tikpat saldu dzīvi arī turpmāk.
Lai daudz hokeja fanu!
No graudiem, iesala, apiņiem un ūdens gatavots, uz malkas krāsns vārīts, ozolkoka mucās raudzēts un 30 dienas noturēts — tas ir Pļaviņu novada Aiviekstes pagastā darītais “Bursh” alus. To dara SIA “ECOS” un tās vadītājs Mārtiņš Daģis. Kopš 2013. gadā iegādāts alus darītavas aprīkojums un 2014. gada maijā tapušā pirmā vārījuma piecu gadu laikā “Bursh” alus ieguvis stabilu vietu 70 tirdzniecības vietās Latvijā. Aigars Lukss, Pļaviņu novada domes vadītājs, Mārtiņam vēlēja: “Daudz hokeja fanu!” Viņi dzer alu, un uzņēmumam veiksies vēl labāk kā līdz šim.
Elektroietaises, energoapgādes objektu projektēšana un izbūve, apkalpošana, ielu, stadionu, parku apgaismošana — šos un vēl citus ar elektrību saistītos darbus Kokneses uzņēmums “Hanza elektro” veic jau vienpadsmit gadus. Jaunjelgavā, Skrīveros, Pļaviņās, Jēkabpilī, kā arī paši koknesieši lieto uzņēmuma ierīkoto attālināto apgaismojuma kontroles sistēmu.
Uzņēmuma valdes loceklis Aivis Ščerbinskis teic, ka viņa uzņēmuma vērtība ir 23 tā darbinieki un kopā ar viņiem tuvāko gadu laikā, “audzējot muskuļus” skaitu vēlas dubultot. Dainis Vingris, Kokneses novada domes priekšsēdētājs, priecājas par gados jaunu cilvēku iesaistīšanos vietējā uzņēmējdarbībā un tiem pieskaita arī “Hanza elektro” komandu.
Vēlas vairāk zelta roku
Godināšanu Rundāles pilī noslēdza skrīverieši — SIA “WOODprint”, kas zināma ar nosaukumu “Skrīveru galdniecība”. Par šo uzņēmumu “Staburags” rakstīja 29. novembra laidumā. Namdaru un zelta roku uzņēmums gatavo būvgaldniecības izstrādājumus — durvis, kāpnes, mēbeles, kas nonāk ne tikai vietējā tirgū, bet aizceļo arī uz Zviedriju, Norvēģiju, Vāciju un Lielbritāniju.
Oskars Gavars ar galdniecību nodarbojas 17 gadus, un kopā ar sievu Ingrīdu uz Skrīveriem pārcēlušies no Rīgas. Novadā radījuši 10 darba vietas, un tās ieņem gan vecā kaluma meistari ar 40 gadu pieredzi, gan gados jauni, enerģijas pilni darbinieki. Ingrīda Gavare teic, ka darba ir daudz, bet uzņēmuma attīstībai ļoti nepieciešamas papildu darba rokas. Diemžēl Latvijas tirgū atrast profesionāļus ir problēma.
Visi apbalvotie saņēma īpaši darinātu piemiņas zīmi, atzinības rakstu un naudas balvu 500 eiro apmērā. Balvai var izvirzīt vidējo un mazo uzņēmumu īpašniekus, kuru uzņēmums reģistrēts vai veic saimniecisko darbību konkrētās pašvaldības teritorijā. Turklāt pretendentiem nedrīkst būt nodokļu vai nodevu parādi, kā arī pārkāpumi darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā. ◆
