“Man bail pat iedomāties, kas notiks uz ceļiem pēc 1. janvāra!” pagājušajā nedēļā man teica kāds paziņa, kurš strādā policijā. “Tas būs tāds bardaks, ka nezināsim ne rīta, ne vakara. Autovadītājiem būs īsta leiputrija — uz ceļa varēs darīt, ko grib, bet mums nebūs nekādu tiesību viņus sodīt.”
Mans sarunu biedrs domāja par pērn oktobrī Saeimā pieņemto Administratīvās atbildības likumu, nosakot, ka tas stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī. Pēdējā brīdī to pamanījis arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, kurš pirmdien paziņoja, ka Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanos plānots atlikt līdz nākamā gada vidum. Izrādās, līdz šim grozīti 90 saistītie likumi, bet vēl 20 ir dažādās stadijās.
Jaunais likums nomainīs vēl padomju gados tapušo Administratīvo pārkāpumu kodeksu, kas ar uzlabojumiem, bet lietots visu šo laiku pēc neatkarības atjaunošanas. Pārmaiņas skars gan sodu piemērošanas kārtību, gan pašus sodus. Taču ministrijas nekur nesteidzas — jau pieradušas, ka papīrs pacieš visu un tas, ko pieņēma pagājušajā gadā, nav klintī iegrebts. Ja līdz šim visi sodi bija ierakstīti Administratīvo pārkāpumu kodeksā, tad jaunajā redakcijā tie būs lasāmi katras konkrētās nozares likumā. Piemēram, autovadītājiem sodi būs ierakstīti Ceļu satiksmes likumā. Lai gan par šiem pārkāpumiem visbiežāk piemēro sodus, attiecīgie grozījumi vēl nemaz nav pieņemti.
Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina raidījumā “de facto” gan norādīja, ka ministrijas ir atlikušas uz pēdējo brīdi likumprojektu virzību, jo patiesībā tie lēmumi par šādu konceptu tika pieņemti gandrīz pirms 10 gadiem.
Atcerējos nesen lasīto aprakstu “Ievas Stāstos” par Artūru Dimiteru. Viņš savulaik dēlam teicis, ka cilvēki dalās divās daļās — vieni ir tie, kam ienāk prātā, un otri, kuriem neienāk prātā. Tie, kam ienāk prātā, sēž augšā un valda, bet tie, kam neienāk prātā, pa apakšu visu dzīvīti nomuļļā. Tā vien šķiet, šī likuma aprises arī izspiestas tāpēc, lai varētu teikt, ka prātā ienākusi ģeniāla doma, jo ar tā realizāciju iet kā pa celmiem.
Tieslietu ministrija, kas virzījusi uz priekšu Administratīvās atbildības likumu, uzskata, ka nav pamata neko atlikt. Viņu ieskatā — nepilnīgi strādājoša IT sistēma (APAS) nevar būt pamats, lai atliktu likuma spēkā stāšanās laiku, jo, kā uzskata Juta Strīķe, tā nav nekāda problēma, ja likums tagad būs ierakstīts citā vietā. Ja jau tā reforma tik vienkāršota, rodas jautājums — kāpēc tāda vispār bija vajadzīga, un kāpēc par to bija jāspriedelē gandrīz 10 gadu? Vai pa to laiku nevarēja izdomāt ko labāku? ◆
