Ainai Ķīsei, Staburaga pagasta pārvaldes vadītājai, pagasta pārvaldes darbā ir liela pieredze. 1975. gadā Ainu ievēlēja par ciema padomes priekšsēdētāju, pirms tam viņa bija deputāte. No 1997. gada līdz 2001. gadam Aina bija bāriņtiesas priekšsēdētāja, tad atkal pagasta padomes priekšsēdētāja.
— Esmu neapmierināta, varbūt ne ar pašu teritoriālo reformu kā tādu. Apzinos, ka cilvēku paliek arvien mazāk. Lai varētu paveikt vērienīgākus darbus, nepieciešams lielāks finansējums, projekti. Lielākās teritorijās to būtu vieglāk apgūt. 2009. gadā turējāmies pretī Aizkraukles rajona izjaukšanai, vēlējāmies palikt vienoti. Kreisais krasts par to iestājās, labais — gandrīz pat gribēja no mums tikt vaļā. Skrīveri, Koknese un Pļaviņas redzēja nākotni, veiksmīgi strādājot patstāvīgi. Toreiz bijām pret, visādiem līdzekļiem mums centās pierādīt pretējo. Deva 200 000 latu “burkānu naudu”. Pretojāmies arī Jaunjelgavai kā novada centram. Staburaga pagasta iedzīvotājiem tas nozīmēja braukt garām pagriezienam uz Aizkraukli un doties uz Jaunjelgavu. Tagad, izvērtējot pagasta attīstību, esam pateicīgi par šādu notikumu gaitu. Var aptaujāt visus Jaunjelgavas novada pagastus, un visi apgalvos, ka novadā “kristīgi” sadalīta manta, nauda un citi resursi. Šo desmit gadu laikā visos pagastos notikušas pozitīvas pārmaiņas, vērojama attīstība.
2009. gadā kopā ar vecākiem runājām par Vīgantes pamatskolas nākotni. Skolā mācījās 42 bērni, raugoties nākotnē, sapratām, ka iestāde būs jāslēdz, skolēnu skaits ar katru gadu saruka. Izveidojoties Jaunjelgavas novadam, uzrakstījām projektu un Vīgantes pamatskolā izveidojām krīzes centru, kas tagad ir pansija. Cilvēki ir ļoti apmierināti, par saprātīgu samaksu tiek nodrošināta nepieciešamā uzraudzība un pakalpojumi.
Realizējot administratīvi teritoriālo reformu, pagasta pārvaldē nepieciešams atstāt vismaz divus cilvēkus — pagasta un komunālās daļas vadītāju. Centralizējot komunālo daļu, vadības centrs, visticamāk, būs Aizkrauklē, taču uz vietas nepieciešams cilvēks, kurš pārzina reālo situāciju. Daudzi dokumenti no kolhozu laikiem nav saglabājušies vai nav uz vietas, ūdens cauruļu izvietojumu un citas komunikācijas vislabāk zinās vietējais cilvēks, kas ar to ir saskāries. Jāsaglabā bibliotēkā pieejamie pakalpojumi. Lauku bibliotekārei var arī nebūt pilna darba slodze, pietiktu arī ar pusslodzi. Šo amatu varētu apvienot ar citiem pienākumiem. Šobrīd mūsu bibliotekāre Iveta Ločmele pilda arī gida pienākumus. Pagastos daudzi nodarbojas ar zemkopību un audzē lopus, tādēļ nepilnas slodzes darbs daļai pat būtu izdevīgs. Uz Staburagu regulāri brauc Lauku atbalsta dienesta speciālistes no Aizkraukles, un sociālais darbinieks, cilvēki nāk un izmanto konsultācijas uz vietas. Tomēr pagasta pārvaldi kā pakalpojumu punktu izmanto vien daži vietējie. Tie, kas paši prot vai kam palīdz jaunā paaudze, darbības veic mājās elektroniski. Kādi 20 līdz 30 cilvēki nāk uz pagasta pārvaldi. Viņi samaksā par komunālajiem pakalpojumiem, nekustamā īpašuma nodokli, veic citus darījumus. Viņiem piedāvā iespēju apgūt elektronisko maksāšanas veidu, taču tas nav saistošs. Viņi izvēlas maksāt uz vietas skaidrā naudā. Uz novada centru Jaunjelgavā staburadzieši nebrauc izmantot pašvaldības pakalpojumus. Dzimšanu un miršanu reģistrē Aizkrauklē vai Jēkabpilī, uz abām pusēm no Staburaga ir vienāds attālums. Vienīgās bažas saistībā ar Staburaga nākotni lielajā Aizkraukles novadā ir pārstāvniecības trūkums domē. Visticamāk, vēlēšanās būs partiju sistēma, no maza pagasta būs grūti tikt ievēlētam. Protams, ja būs zināma personība un mācēs sevi pasniegt, tad būs iespējas iekļūt jaunajā domes sastāvā. Pagasta pārstāvniecībai domē ir liela nozīme, ko ataino Jaunjelgavas novada pieredze. Domē ievēlēti visu pagastu pārstāvji, un tas rada līdzsvaru, kas var tikt izjaukts pēc reformas. Staburaga pagastā deklarējušies vairāk nekā 400 cilvēku, reāli dzīvo 300. ◆
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
