Saistībā ar gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu pārmaiņu priekšā ir arī izglītības joma. Neapšaubāmi, izmaiņas nepieciešamas, jo savas korekcijas ievieš laiks un tā radītie apstākļi. Tikai aktuāls paliek jautājums —
cik drastiskām tām jābūt, lai nesagrautu jau izveidoto.
Skaitīs skolēnus
Skolu tīkla tālākai sakārtošanai Izglītības un zinātnes ministrija piedāvā četru reģionu bloku modeli, ko valdība pieņēmusi zināšanai. Piedāvājums paredz, ka Latvijas pilsētās ar vismaz 50 000 iedzīvotāju sākumskolā (1. — 6. klase) jāmācās ne mazāk kā 400 skolēniem, pamatskolā — vismaz 450, vidusskolā būtu jānodrošina vismaz 150 skolēnu ar divām paralēlklasēm. Administratīvo teritoriju attīstības centros minimālais skolēnu skaits sākumskolas posmā varētu būt 300 bērnu, pamatskolā — vismaz 360, savukārt vidusskolā nav mazāks par 20 katrā klasē. Trešajā reģionu blokā — pagastu teritorijās sākumskolas varētu būt kādas citas izglītības iestādes filiāles bez atsevišķas administrācijas, un tajās vajadzētu mācīties vismaz 35 bērniem, piedāvājot arī pirmsskolas izglītības programmas. Pamatskolās plānotais minimālais skolēnu skaits būtu 80, bet vidusskolas posmā — vismaz 45 skolēniem.
Zinot pašvaldību lielumu un iedzīvotāju skaitu, nav grūti aprēķināt, cik skolu atkal nāktos slēgt, un cik daudzām vajadzēs dzīvot kā “uz naža asmens”, skaitot katru skolēnu. Darbs skolu tīkla izveidē ministrijā vēl turpinās, un jācer, ka skolēnu skaits nebūs vienīgais kritērijs, lai skola pastāvētu. Lai cik dīvaini tas būtu, skolas Latvijā pārdzīvojušas karus, krīzes un citus grūtus laikus, bet daudzas izrādījušās bezspēcīgas tā dēvēto jauno laiku priekšā. Viena pēc otra beigušas pastāvēt daudzas mazās skolas. Arī Aizkraukles reģionā zaudētas vairākas — Odzienā, Zalvē, Sproģos, Kurmenē, Pilskalnē un drīzumā arī Sunākstē, kā arī Aizkraukles vakara (maiņu) vidusskola, kas strādā pēdējo gadu. Turpmākās reformas, ja tās notiks tikai “uz papīra” šo skaitu var palielināt diezgan būtiski.
Aicina uz sarunu
Šajā mācību gadā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska uz tikšanos aicina visu novadu pārstāvjus un skolu vadītājus. Daudzi jau bijuši, bet daļa vēl tikai pošas uz šo sarunu.
Kokneses novada izglītības speciāliste Inese Saulīte atzina, ka saruna ar ministri izvērtās konstruktīva.
— Kā pozitīvo viņa uzsvēra vidusskolēnu lielo skaitu Kokneses vidusskolā, kas ir ap simt, un katrā klašu grupā ir divas paralēlās klases. Skolai ir arī dienesta viesnīca, ko izmanto 51 skolēns. Izveidota laba infrastruktūra ar peldbaseinu un stadionu. Pārrunājām arī situāciju Pērses sākumskolā, kur, iespējams, vēl būs jāsamazina klašu skaits, atstājot 1. — 4. klasi, lai arī ministre uzvēra, ka būtiski ir nodrošināt izglītību tuvāk dzīvesvietai. Ceļš no Iršiem līdz Bebriem gan ir tāds, kāds ir. Neizbraucamie ceļi pavasarī un rudenī ir iemesls, kas vecākus attur izvēlēties skolu Bebros. Tomēr kopumā bērnu novadā šogad ir vairāk, — teica Inese Saulīte.
Pārmaiņas, visticamāk, neskars speciālās skolas, kāda Aizkraukles reģionā ir Kokneses pamatskolas-attīstības centrs. Aktualizējies jautājums, vai skolēniem, kuri apgūst speciālo programmu, vajadzētu iekļauties vispārizglītojošajā, jo attīstības centros izveidota piemērota materiālā bāze un ir speciālisti, kuri var labāk palīdzēt. Ne visas vispārizglītojošās skolas gatavas uzņemt bērnus ar smagām diagnozēm.
— Aktuāla problēma kļuvusi studējošo kreditēšana. Šogad ministrija tā dzēšanu apturējusi pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem, bet šo speciālistu valstī trūkst. Tāpēc uzskatām, ka šāds lēmums nav pareizs, jo atbalsts ir vajadzīgs. Apkoposim ziņas par tiem, kuriem nepieciešama kredīta dzēšana, un iesniegsim ministrijai, — teica Inese Saulīte.
Uzklausīti, bet ne sadzirdēti
Tikšanos ar ministri kopā ar pašvaldības vadītāju apmeklēja arī A. Upīša Skrīveru vidusskolas direktors Aldis Rakstiņš. Viņš atzīst, ka lielāku skaidrību par nākotni šī saruna nav viesusi. Viņi ir uzklausīti, bet ne sadzirdēti, un, visticamāk, viss virzīsies tālāk, kā “augšā” iecerēts. Saruna bijusi virspusēja un nekonkrēta.
— Uzskatu, ka vispirms jāpabeidz administratīvi teritoriālā reforma un jāsakārto reģioni, tad vidusskolu tīkls. Pašvaldības ir skolu dibinātāji, vispirms tām jāsaprot, kā strādāt tālāk. Šobrīd valdības lēmumi šajā jomā gan nav par tīkla sakārtošanu, bet slēgšanu. Visu laiku skaitļi ir mainīgi par pieļaujamo skolēnu skaitu vidusskolās, attālumu, cik tālu vidusskolām jābūt vienai no otras. Tā rēķinot, paliktu tikai Aizkraukle, bet vai tā varēs uzņemt visu reģionu? Par pamatskolu viss ir skaidrs, bet par vidusskolu nav virzības un konkrēta plāna, — neizpratnē ir Aldis Rakstiņš.
No 2020. gada 1. septembra Latvijā ieviesīs jaunu mācību formu vidusskolas klasēs. Vispārējās vidējās izglītības posmā skolēniem piedāvās padziļināti apgūt trīs mācību priekšmetus. Tas nozīmē, ka 10. un 11. klasē skolēni mācīsies visus mācību priekšmetus vispārīgā vai optimālā līmenī, bet 12. klasē padziļināti sev interesējošus trīs mācību priekšmetus, pārējiem paliekot vispārīgā vai optimālā līmenī.
Aldis Rakstiņš atzīst, ka šādas izmaiņas būtu efektīvas, ja jaunajam modelim iestrādēs ir pamatskolā, jo būtu izveidojusies zināšanu bāze un pieredze. Šī gada 9. klases skolēniem “ielēkt” jaunajā sistēmā vidusskolā būs diezgan sarežģīti.
— Nav saprotams, kā tas viss darbosies un ko dos skolēniem. Ja kādam ir skaidra nākotnes izvēle, varbūt, bet citādāk nav izprotams, kāpēc jāmācās padziļināti kāds mācību priekšmets un jākārto eksāmens, ja augstskolām nepieciešami tikai obligātie. Ko tālāk darīs augstskolā — vēlreiz apgūs konkrētā priekšmeta vielu, jo programma paredzēta diezgan plaša. Vai tie, kuri konkrēto priekšmetu nebūs mācījušies padziļināti, nevarēs izvēlēties konkrēto studiju programmu? Turklāt nekas nav gatavs, jo skolotāju apmācība jaunajam mācīšanas modelim sāksies tikai no nākamā mācību gada. Savukārt priekšmetu “groziem” jau jābūt gataviem pavasarī. Kas notiks ar skolu akreditāciju? Jautājumi ir, bet atbilžu nav, un šāda modeļa ieviešanu nevar sasteigt, — saka Aldis Rakstiņš.
Arī pļaviņieši tikušies ar Ilgu Šuplinsku. Kā iepriekš sarunā teica Pļaviņu novada izglītības darba speciāliste Ilona Lazda, tajā pārrunāti novada ģimnāzijas darba rādītāji, un par tās nākotni šaubu nav, jo skolēnu skaita ziņā skola ir viena no lielākajām reģionā. Kā būs turpmāk, atkarīgs no valsts nostājas un jaunā novada deputātu sasaukuma, kuriem būs jāpieņem turpmākie lēmumi. Kamēr nav nekā konkrēta, grūti spriest, ko darīt citādāk.
Pļaviņu novada ģimnāzijas direktore Ilze Luksa stāsta, ka skolā notiek darbs pie izvēles grozu izstrādes vidusskolas posmam, ņemot vērā skolēnu, vecāku un pedagogu viedokli. Skolēnu skaits vidusskolas klasēs un centralizēto eksāmenu rezultāti ir atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem “Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā vidējās izglītības pakāpē”, lai vidusskola turpinātu darbu.
Turpina sadarbību
Aizkraukles novada izglītības iestāžu pārstāvjiem vēl tikai būs tikšanās ar ministri. Aizkraukles novada Izglītības pārvalde koordinē sadarbību arī ar Skrīveru, Jaunjelgavas un Neretas novada izglītības iestādēm. Pārvaldes vadītāja Astra Siliņa atzīst, ka par turpmāko darbu saistībā ar gaidāmo teritoriālo reformu informācijas nav, jo nav lemts nekas konkrēts. Kamēr Saeima nav pieņēmusi atbilstošos likumus, pašvaldības nesteidzas ar konkrētiem lēmumiem.
— Izglītības politika un saimnieciskie jautājumi ir pašu novadu ziņā, bet metodiskais darbs, olimpiādes, konkursi, skates un citas lietas veidojam kopā. Domāju, tas ir labi un interesantāk, ja var sadarboties. Svarīga ir arī informācijas apmaiņa, jo, rīkojot kādu semināru vai tikšanos par aktualitātēm izglītībā, kopā sanāk vairāku iestāžu pārstāvji un notiek arī domu apmaiņa. Sadarbība nav zudusi, un bez tās nevarēs iztikt arī turpmāk, — teica Astra Siliņa.
Strukturālas pārmaiņas aizvadītajos gados skārušas skolas Aizkraukles pilsētā, kas tagad ir vienota Aizkraukles novada vidusskola, saglabājot stabilu skolēnu skaitu. Netālu strādā Aizkraukles pagasta sākumskola, kas arī pēc iepriekšējās reformas saglabā savu statusu un darbību. Skolas direktore Janīna Zolotorenko perspektīvu skolai redz arī turpmāk, jo tā atbilst visām nepieciešamajām prasībām, un bērniem tajā var nodrošināt kvalitatīvu izglītību ar individuālākā pieeju, labu pedagogu un darbinieku sastāvu.
— Daudz, protams, atkarīgs no vecākiem, vai viņi izvēlēsies bērniem mūsu skolu, bet šī interese nav mazinājusies. Visus gribētājus pat nevaram uzņemt. Skolā ir daudz pozitīvā, kas piesaista — drošība, jo skola atrodas ārpus pilsētas un ir plaša norobežota teritorija, peldbaseins, ko izmanto arī citi bērni, speciālās programmas un speciālisti veselības uzlabošanai. Mums ir arī ļoti laba pēctecība, jo skolā ir pirmsskolas grupas, un daļa audzēkņu mācības turpina sākumskolā. Tā ka strādājam ar domu par attīstību, jo ir pats galvenais — bērni, — saka Janīna Zolotorenko.
Kur darba vietas, tur iedzīvotāji
Aizvadīto pārmaiņu iespaidā Neretas novadā šobrīd palikušas divas skolas — Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskola un Mazzalves pamatskola. Vidusskola Neretā jau izsenis bijusi bagātām tradīcijām un labiem sasniegumiem mācībās. To apliecina arī nesen publiskotais Draudzīgā aicinājuma fonda reitings.
Skolas direktore Laima Grebska stāsta, ka saistībā ar paredzamo reģionālo reformu mācību iestādē rīkota aptauja. Tās rezultāti nepārsteiguši. Sadzīves ziņā un dažādu ikdienas jautājumu risināšanā neretiešiem tuvāka bijusi un ir Jēkabpils, bet izglītības jomā tā noteikti ir Aizkraukle, ar ko sadarbība ilgst jau daudzus gadus kopš rajona laikiem.
— Domāju, pašvaldību apvienošanās daudzkārt nepieciešama, jo mazi novadi nevar ilgstoši pastāvēt. Ir jābūt apvienībai ar spēcīgu centru, jo redzam, kas notiek — lauki diemžēl paliek arvien tukšāki. Agri vai vēlu nelielie novadi vieni paši nevarēs sevi nodrošināt. Viss atkarīgs no iedzīvotājiem, un cilvēki ir tur, kur darba vietas. Tur arī viņi izmanto pakalpojumus. Kad pati mācījos Neretas skolā, tajā bija 600 skolēnu, kad sāku strādāt — 400, bet tagad nepilni 200. Tomēr skolai nākotni redzu, jo tai ir sava vieta Neretas novadā. Lielākā problēma daudzviet ir vidusskolas posms, un šobrīd redzu, ka vismaz nākamos trīs gadus skolēnu skaits Neretā būs pietiekams. Kā tālāk, grūti pateikt. Kopš strādāju, nekad iepriekš nav bijis, ka klasē ir astoņi skolēni, bet šobrīd tā ir, — teica Laima Grebska.
Skolu viņa vada jau vairāk nekā 30 gadu un atzīst, ka visu šo laiku nekad ar kolēģiem nav centušies kādu skolēnu pierunāt palikt Neretā tikai tāpēc, lai varētu nokomplektēt vidusskolas vai citu klasi. Dažkārt ir bijis žēl, ka talantīgi skolēni izvēlas citu mācību iestādi, bet tā vienmēr bijusi pašu izvēle. Ģimenes jau arī mēdz mainīt dzīvesvietu, un tas ir noteicošais, kur mācīsies bērni.
— Ļoti būtisks ir arī cilvēciskais faktors, un nevienam nevar atteikt tikai tāpēc, ka viņam sliktākas sekmes mācībās. Nevar vērtēt skolēnus tikai pēc kādiem kritērijiem, kuram jāmācās vidusskolā un kuram nē, jo visam pamatā ir darbs un motivācija. Protams, ir patīkami, ja skolas darbu novērtē un vienā vai otrā aptaujā darba rezultātu ziņā esam labāko vidū. Tas dod stimulu strādāt tālāk, — teica Laima Grebska.
Latvijā gan izveidojusies divējāda situācija — ja Rīgā skolās nereti trūkst skolotāju, lauku reģionos pedagogi tomēr bažījas par savām darba vietām. Tajā pašā laikā vairākās mācību iestādēs nav tik viegli atrast, kas mācīs atsevišķus mācību priekšmetus. Neretas vidusskolas direktore teic, ka šādas situācijas ir ik pa laikam, bet tomēr izdodas atrast skolotājus, kuri izcili dara savu darbu. Tas jūtams arī skolēnu sekmēs. Turklāt viņai kā iestādes vadītājai ir būtiski, lai skolotājiem būtu nodrošināti labi darba apstākļi, iespēja pilnveidot zināšanas un prasmes, kā tas arī ir.
Šobrīd izskan viedoklis veidot Sēlijas novadu, kur ietilptu arī Nereta. Laima Grebska šo iespēju vērtē skeptiski, jo tādam novadam nepieciešams spēcīgs centrs, kas palīdzētu attīstīt pārējo teritoriju. Šobrīd grūti saskatīt tā potenciālu, bet varbūt cilvēki sarosās un ideja īstenojas.
Visu laiku nebūs slikti
Jaunjelgavas novadā ir trīs skolas — vidusskola un divas pamatskolas ar skolēnu skaitu līdz ap simt katrā. Ņemot vērā, ka lauki paliek arvien tukšāki, apdraudētākas ir tieši mazās skolas. Daudzeses pamatskolas direktors ir pārliecināts, ka skola pagastā noteikti būs arī turpmāk. Iespējams, nākotnē būs jāpāriet uz sešām klasēm, bet laiks rādīs, kā būs.
— Nedomāju, ka visu laiku saglabāsies tikai negatīva tendence. Kaut kad sāksies augšupeja arī iedzīvotāju skaita ziņā. Ģimenes ar bērniem pagastā ir, un šis skaits nemazinās. Ir daļa iedzīvotāju, kuri dzīvo pagastā, bet bērnus ved uz skolu Aizkrauklē vai kur citur, jo pašiem tur ir darbs, un tas ir saprotams. Tomēr tas būtiski neietekmē situāciju, — saka Valdis Puida.
Domājot par gaidāmo teritoriālo reformu, viņš atzīst, ka apmierina esošais variants, jo daudz tiek domāts par izglītību, skolu sakārtošanu un citiem jautājumiem, bet, visticamāk, tomēr būs jādomā par lielākiem novadiem.
— Savulaik rajonā bija lielāka rosība, bet kā būs tagad tādā pašā novadā, grūti pateikt, jo daudz kas mainījies. Ne vienmēr jau arī atsevišķi pagasti spēj vienoties par konkrētām lietām, bet kopīga sistēma daudzās jomās nepieciešama. Ļoti jūtams, ka, likvidējot rajonus, zaudējām kopīgās sporta sacensības starp skolām, un šo tradīciju neesam atjaunojuši. Tomēr tādas ir tik nepieciešamas sportiskai izaugsmei. Ja ir skolu reitingi, ir lielāks stimuls darboties, jo šobrīd katrs pats izvēlas, braukt uz sacensībām vai nē. Jā, tas ir papildu darbs, bet tikai tā ir perspektīva. Ar sporta skolām vien ir par maz, jo tās nedarbojas visur, — uzskata Valdis Puida.
Viņš atzīst, ka ikdienā kā iedzīvotājam vairāk nākas izmantot Aizkraukli, uz novada centru Jaunjelgavu vairāk dodas darba darīšanās. Tomēr viņš ir gandarīts par Sēlijas vārda popularizēšanu pēdējā laikā, kas it īpaši jūtams kultūras pasākumos. Negribētos, lai reformas “dzirnavās” tas atkal zūd, jo citiem tas varbūt nešķitīs būtiski. Jaunjelgavas novadā izveidojusies spēcīga kultūras dzīve un arī sēliskā apziņa.
Negrib būt tikai nomale
Valle aizvadītājā reformā kļuva par Vecumnieku novada sastāvdaļu. Mazā skolēnu skaita dēļ pagasta vidusskola pārtapa par pamatskolu. Gaidāmās reformas noskaņā vallieši atkal ir pārmaiņu priekšā, jo pagasts iedalīts Bauskas novadā. Valles pamatskolas direktore Gita Eriņa teic, ka arī viņi bija uz tikšanos ar izglītības un zinātnes ministri, bet saruna bijusi vispārīga, konkrēti neskarot viņu skolu. Pamatskolas statusā Valle jūtas stabili.
— Vecumnieku novadā esam iejutušies, un Bauska nesaista. Tur mēs būsim nomale ar visām izrietošajām sekām. Ja kas nepieciešams, mēs tāpat lielākoties braucam uz Rīgu, jo tas vispirms ir normāls ceļš, bet lielāko daļu jautājumu var nokārtot elektroniski, — saka Gita Eriņa. ◆
Viedokļi
Anita no Staburaga pagasta
— Esmu pārliecināta, ka Aizkraukles novads noteikti būs labāks variants par esošo, jo jau tagad izmantojam tās infrastruktūru un iespējas, arī izglītības ziņā. Mums pašiem nav ne mūzikas, ne mākslas, ne sporta skolas. Arī kultūras pasākumus apmeklējam vairāk Aizkrauklē nekā Jaunjelgavā, kas ir tālāk. Daudzi bērni jau tagad mācās Aizkraukles vai Skrīveru skolās. Tā šobrīd vairāk izmantojam citu novadu piedāvājumu, lai arī nodokļus maksājam savam.
Pirms katrām pārmaiņām ir liela pretestība un negatīvisms un mēģina iestāstīt, ka ir labāk, kā ir. Tomēr vēlāk izrādās, ka ir labi. Katrā ziņā pagasti vienmēr ir neizdevīgā pozīcijā, kam gūti izdzīvot bez lielāka centra. Grūti gan iedomāties, vai varētu izveidoties atsevišķs Sēlijas novads, jo tajā nav spēcīgu pašvaldību.
Jānis Eglītis, skrīverietis
— Kad veidoja iepriekšējos novadus, bija doma par apvienošanos ar Aizkraukli, bet to neīstenoja. Grūti spriest, vai tā būtu bijis labāk, jo, manuprāt, Skrīveri izveidojušies par stabilu novadu, kas var patstāvīgi pastāvēt. Mums viss ir un labi darbojas. Ar laiku gan domāju, ka tādus mazos novadus arvien vairāk “nospiedīs”. Prasības tikai aug, bet naudas vairāk nav. Lai pastāvētu, jābūt uzņēmumiem, bet cilvēki jau darba vietas grib, bet neērtības nē. Kāda ir bļaušana, ja ir doma tuvumā būvēt cūku fermu vai rūpnīcu! Agrāk tādām dzīvojām blakus, un nekas. Tagad cilvēki tik grib ērtības, lai nekas viņus netraucē, bet kā lai lauki attīstās?
Ilga Koknesē
— Viss notiks tā, kā tam ir jānotiek, un nekādas reformas nevajag! Ir bērni, ir skola, nav bērnu, nav skolas. Tukšā pļavā nebūs ne skolas, ne slimnīcas. Ja ir darbs un viss pārējais, cilvēki dzīvo konkrētā vietā un viņiem vajag pakalpojumus. Kur tā nav, izmirst pat lielas pilsētas. ◆
