Attīrīšanas iekārtas Sērenes pagastā, kas kopš 90. gadiem bijušas to uzņēmēju rokās, kas saimniekojuši Sērenes piena kombinātā, nu kļuvušas par galveno apspriedes objektu gan Jaunjelgavas novada pašvaldībā, gan jaunajiem piena kombināta īpašniekiem — uzņēmumam “Sērenes piens”. Vēl pirms uzņēmuma atklāšanas par to kaislīgas diskusijas notika starp pagasta iedzīvotājiem un uzņēmējiem un tagad turpinās novada pašvaldībā. “Staburags” piedalījās abās šajās diskusijās. Iedzīvotāji uzskata, ka nodot iekārtas apsaimniekot uzņēmējiem, ja tās izmanto arī pagasta ļaudis, bijusi vislielākā kļūda. Savukārt pašvaldība šobrīd kaulējas par to iegādes cenu un prāto, kā to visu apsaimniekot turpmāk. Taču pats galvenais, lai šo diskusiju un darījumu rezultātā iedzīvotāji nepaliktu cietēju lomā un iepriekš piesārņotā Lauces upe atkal atdzīvotos. Sekosim līdzi notikumu gaitai.
Ņemot vērā iepriekšējo negatīvo pieredzi saistībā ar ukraiņu uzņēmēju saimniekošanu Sērenes piena kombinātā, kad vides prasību neievērošanas dēļ tika pamatīgi piesārņota vietējā Lauces upe, pagasta iedzīvotāji uz sarunu aicināja jaunos piena kombināta īpašniekus no uzņēmuma “Sērenes piens”.
Viens no tikšanās iniciatoriem bija sērenietis Andris Rāviņš, kurš jau vairākus gadus cīnās par vides tīrību un upes nepiesārņošanu. “Upē ieplūda neattīrīti notekūdeņi no rūpnīcas, un tā no piesārņojuma bija mirusi. Tās apkārtnē reizēm bija neciešama smaka. Upes tuvumā dzīvo gan gados vecāki cilvēki, gan ģimenes ar bērniem, un mēs gribam dzīvot tīrā vidē, tāpēc jau vairākus gadus cīnāmies pret upes piesārņošanu. Īpaši aktuāli tas bija, kad te saimniekoja ukraiņi. Pēdējā pusotra gada laikā, kopš rūpnīcā pārstrāde vairs nenotiek, upe pamazām ir atdzīvojusies,” stāsta A. Rāviņš un citi sērenieši, kas bija ieradušies uz tikšanos ar vienu no “Sērenes piena” īpašniekiem Jāni Ruski.
Viņš pastāstīja, ka sākumā rūpnīcā paredzēts pārstrādāt apmēram 5 tonnas piena dienā un piena piegāde būs neregulāra. Plānots strādāt testa režīmā, gatavojot produkcijas paraugus potenciālajiem pircējiem. Plānoto ražošanas apjomu — ap 40 tonnām piena dienā — varētu sasniegt 2020. gada otrajā pusē.
Iedzīvotājus galvenokārt interesēja jautājums, kur uzņēmums plāno novadīt notekūdeņus un ko gatavojas darīt, lai nerastos līdzīga situācija kā iepriekš. J. Ruskis paskaidroja, ka, pārstrādājot 5 tonnas piena dienā, rodas aptuveni tikpat liels daudzums notekūdeņu, kas nonāk kanalizācijā. Piena sūkalas kanalizācijā netiek laistas, tās, iespējams, tiks piedāvātas biogāzes ražotājiem.
Noteikumi gan paredz, ka ražošanas notekūdeņus nedrīkst pa tiešo novadīt sadzīves attīrīšanas iekārtās. Tāpēc uzņēmumā nepieciešamas priekšattīrīšanas iekārtas, taču līdz šim Sērenes piena kombinātā tādu nav bijis, vien tā sauktais tauku ķērājs, līdz ar to visi neattīrītie ražošanas notekūdeņi nokļuva sadzīves attīrīšanas iekārtās. 2017. gadā gan uzņēmums “Latvian Dairy” izstrādāja projektu priekšattīrīšanas iekārtu izbūvei un, cerot uz Eiropas fondu atbalsta līdzekļiem, bija izsludinājis pat iepirkumu par iekārtu iegādi un uzstādīšanu. Taču uzņēmums darbību pārtrauca un projekts palika nerealizēts.
Sarunas laikā ar iedzīvotājiem novembra sākumā Jānis Ruskis solīja tuvāko nedēļu laikā izsludināt iepirkumu priekšattīrīšanas iekārtu iegādei un uzstādīšanai, projekts jau esot gatavs, taču 21. novembrī šāda paziņojuma Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā vēl nebija.
Iedzīvotāji jautā — kārtīgs saimnieks, sākot būvēt māju, vispirms uzbūvē tualeti. Kāpēc arī šajā gadījumā vispirms nevar uzbūvēt priekšattīrīšanas iekārtas un tikai tad sākt ražošanu? Iedzīvotāji jaunajiem rūpnīcas saimniekiem ierosināja — kamēr priekšattīrīšanas iekārtas nav uzstādītas, notekūdeņus izvest uz attīrīšanas iekārtām Jaunjelgavā vai Aizkrauklē. J. Ruskis solīja apsvērt šo domu un veikt aprēķinus, cik tas varētu maksāt.
“Es labi saprotu jūsu bažas, bet ļaujiet mums vismaz iesākt strādāt. Mēs taču investējam rūpnīcas atjaunošanā, dodam cilvēkiem darbu. Sākumā ražošana notiks testa režīmā, lai sagatavotu paraugus, ko piegādāt potenciālajiem pircējiem,” iebilst Jānis Ruskis. Jānorāda gan, ka ne iedzīvotāji būs tie, kuri dos uzņēmumam šo atļauju, bet gan Valsts vides dienests (VVD), kurš piešķir atļaujas piesārņojošo darbību veikšanai. Madonas reģionālajā vides pārvaldē “Staburags” noskaidroja, ka uzņēmumam “Sērenes piens” šādas atļaujas pagaidām nav. J. Ruskis piebilda, ka uzņēmums pārvaldē iesniedzis lūgumus pārreģistrēt atļauju jaunajam īpašniekam, taču lēmums vēl nav pieņemts. “Lai varētu sākt ražošanu, uzņēmumam “Sērenes piens” kā saistību pārņēmējam ir jānovērš visas neatbilstības, kas bija konstatētas iepriekšējā uzņēmuma darbībā,” teic VVD Madonas reģionālās vides pārvaldes Atļaujas daļu vadītāja Dace Rudusa. Viņa piebilst — kamēr uzņēmumā nav priekšattīrīšanas iekārtu, tam jāspēj pierādīt, ka tas visus ražošanas notekūdeņus var uzkrāt un izvest, jo galvenais, lai piena pārstrādes notekūdeņi nenonāk sadzīves notekūdeņu attīrīšanas iekārtās. Ja vides speciālisti būs pārliecināti, ka šis piesārņojums nav iespējams, uzņēmums varēs saņemt atļauju strādāt. ◆
