Šī nav recepte, kas mantota no paaudzes paaudzēs un gadu gadiem noslīpēta līdz pēdējai niansei. Un pat ne tāda, kura vismaz kādu reizi izmēģināta. Šis ir absolūts pirmatskaņojums, kā vēlāk redzēsiet, ar improvizāciju.
Iesaku iesaistīt visu ģimeni, jo vienam tas prasa daudz laika. Kopā ātrāk un jautrāk!
Makaroniem:
1 kg maltās gaļas
500 g makarongliemežvāku (es izmantoju itāļu “Lumaconi”)
1 ola
1 liels sīpols
1 neliels ķiploks
sāls
pipari
eļļa
Mērcītei:
(produktu daudzumi pēc garšas)
siers
tomātu mērce
500 ml 10% saldā krējuma
sāls
pipari
◆ Makaronus liek verdošā ūdenī, pieliek eļļu un sāli, vāra gandrīz mīkstus. Nokāš un atdzesē.
◆ Maltajai gaļai pieliek sāli un piparus. Gaļu sadala 2 daļās. Otrajai pusei pieliku smalki sagrieztus sīpolus un ķiplokus. Pildām gaļu gliemežvākos.
◆ IMPROVIZĀCIJA. Daži makaroni bija ieplīsuši jau paciņā, citi ieplīsa maisot vārīšanas laikā. Tā kā man likās, ka makaronos tik daudz gaļas nevajadzēs, es paralēli sataisīju mazas kotletītes, pie kurām pieliku makaronus, kuri bija ieplīsuši, un visu sacepu. Sanāca ātrās pusdienas. Pārsteigums bija tas, ka makaronos “ielīda” daudz vairāk gaļas, nekā domāju. Un kāda ceturtā daļa palika tukšiem “vēderiem”. Ko nu? Te lieliski noderēja ar cauraudzīti saceptās rudens bekas (tas nekas, ka no saldētavas). Lai sēnes neveltos ārā no gliemežvāka, resno galu aizbāzu ar rīvēto sieru. Manas garšas kārpiņas šo improvizāciju novērtēja ar augstāko atzīmi.
◆ Izmantoju māla podiņus (domāju, ka var likt pīļpannā vai citā cepamtraukā). Makaronus pamīšus ar dažādiem pildījumiem liekam traukā, pāri lejam mērci (apmēram trešdaļu no trauka tilpuma). Ja grib sulīgāku, var taisīt vairāk mērces. Uzkaisām sarīvētu sieru un cepam cepeškrāsnī 185 grādos 20 minūtes.
Veseli ēduši!
P. S. Improvizācijai nav ne vainas — tā rodas daža laba lieliska recepte! ◆
