Pasaule virzās uz atteikšanos no fosilās degvielas izmantošanas, bet Latvijā 2018. gadā reģistrēti tikai 152 elektrotransportlīdzekļi, kopējam skaitam sasniedzot 558, kas nav pat 0,1 procents no valstī reģistrētajiem braucamajiem. Portālā “Manabalss.lv” tiek vākts atbalsts iniciatīvas “Par valsts atbalstu elektroautotransporta iegādes veicināšanai” atbalstam. Elektrouzpildes stacijas darbojas Aizkrauklē, Koknesē, tāda izveidota arī Neretā, bet vēl nedarbojas. Vai šāda transportlīdzekļa iegāde Latvijā kļuvusi aktuāla, un vai esošie resursi rosina tāda iegādi?
Arvīds Kviesis,
Neretas novada pašvaldības vadītājs
— Neretā ierīkota elektrotransportlīdzekļa uzpildes stacija, taču tā vēl nav sākusi darboties. Nākotnē šī uzpildes stacija būs noderīga, tā ir pusceļā no Rīgas uz Daugavpili un pa ceļam, braucot uz Lietuvu. Pašvaldībā nav pieredzes ar elektrotransportlīdzekli, mums tāds šobrīd nebūtu praktisks. Attālumi ir lieli, reizēm nākas braukt uz Rīgu, ar vienu uzlādi braucienam nepietiks. Savukārt galapunktā meklēt uzlādes vietu un gaidīt, kamēr uzlāde pabeigta, ir neefektīvi. Nākotnē noteikti šādi transportlīdzekļi būs perspektīvi, notiek tehniski uzlabojumi, gan jau pēc gadiem ar šīm automašīnām varēs veikt lielākus attālumus. Mums bija iespēja iesaistīties projektā un tikt pie elektroauto, tas nebija lēti, un neredzējām pietiekamu ieguvumu. ◆
Kristaps Skutelis,
tehnoloģiju bloga “Kursors.lv” galvenais redaktors
— Esmu testējis visu Latvijā nopērkamo elektroautomobiļu modeļus. Mana pieredze rāda, ka šo automašīnu popularitāti apgrūtina to iegāde. Labu, jaunu elektroautomašīnu nevar iegādāties zemākā cenā par 30 000 eiro. Pozitīvi, ka pēdējā pusgadā parādījušies jauni modeļi, nākamajos gados šo automašīnu cenas varētu ievērojami pazemināties. Par 20 000 līdz 30 000 eiro varēs nopirkt elektroauto, kas var nobraukt 200 līdz 300 kilometrus. Varbūt tas šķiet maz, bet vairumam Latvijas iedzīvotāju tas ir pietiekami. Ja dzīvo privātmājā, tad ir iespējams automašīnu uzlādēt naktī. Vairums elektroautomašīnu īpašnieku tā arī dara. Sarežģītāk ir tiem, kas dzīvo, piemēram, daudzdzīvokļu mājā. Risinājums — publiskās uzlādes punkti. Latvijā ir nepilni 200 elektrouzlādes punktu. Ārpus Rīgas to ir daudz, gandrīz ik pēc 50 kilometriem ir ātrās uzlādes punkti, kur pusstundas laikā var uzlādēt mašīnu un turpināt ceļu. Rīgā uzlādes punktu varētu būt vairāk, jo vairums elektroautomašīnu ir Rīgā, un pie uzlādes punktiem veidojas rindas. Elektroautomašīnas ir komfortablas — tās ir ļoti klusas. Kad izmēģina, ātri pierod. Elektroautomašīnas ir nākotne. Ja valdības līmenī rastos iespēja subsidēt to iegādi, tas būtu labi. ◆
Leons Līdums,
Aizkraukles novada pašvaldības vadītājs
— Aizkraukles novada pašvaldībai elektroauto ir vairākus gadus. Tā lielākais trūkums — iespējamie veicamie attālumi ir diezgan mazi. Protams, labi, ka nav jātērē degviela, elektrouzlāde ir ekonomiskāka. Elektroauto iegādājāmies ar projekta līdzmaksājumu, tas bija izdevīgi. Iegādājāmies, lai cilvēkiem parādītu, ka tādi elektroauto ir, popularizējam ideju. Pēdējo gadu laikā attīstījies elektrouzlādes tīkls. Nesen gan lasīju, ka šie auto nav nemaz tik ekoloģiski. To akumulatoru izveidē tiek izmantots kobalts, ko iegūst Latīņamerikā. Pašvaldības elektroauto ikdienā izmanto pašvaldības policists. Nākotnē šī nozare būs daudz attīstītāka un pieejamāka, “pirmie kucēni jāslīcina”. Par daudzām lietām sākumā ir neticība un noliegums. Lepojamies, ka pašvaldības īpašumā ir elektroauto. ◆
