No 2019. gada 1. novembra izbeigts līgums ar ģimenes ārsti Ilzi Sarmu Jaunjelgavā un pie viņas reģistrētie pacienti atreģistrēti. Ilzes Sarmas prakses darbības pamatteritoriju pārņems ģimenes ārste Inta Ziediņa un atreģistrētie pacienti, kuru deklarētā dzīvesvieta ir Jaunjelgavas novada Daudzeses pagastā, Jaunjelgavas pagastā un pilsētā, Sērenes un Sunākstes pagastā, piereģistrēti pie viņas.
Pārējie atreģistrētie pacienti aicināti reģistrēties pie ģimenes ārsta, kura darbības pamatteritorijā ir personas deklarētā dzīvesvieta. Vienoties par reģistrāciju var arī ar citu ģimenes ārstu, kuram ir līgums ar valsti par primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu.
Ģimenes ārstes Ilzes Sarmas praksē bija reģistrēti 889 pacienti, no kuriem 695 pacienti, kuru deklarētā dzīvesvieta ir Jaunjelgavas novadā, pārreģistrēti pie ģimenes ārstes Zigrīdas Maijas Gulbes. Ģimenes ārstes Zigrīdas Maijas Gulbes praksē līdz 1. novembrim bija reģistrēti 684 pacienti. Līdz ar Ilzes Sarmas prakses pārņemšanu Zigrīdas Maijas Gulbes praksē varētu būt reģistrēts ne vairāk par 1379 pacientiem, kas vērtējams kā drīzāk neliels ģimenes ārstu prakses lielums.
Tanita Tamme-Zvejniece, Nacionālā veselības dienesta (NVD) sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece, informē, ka vidēji viena ģimenes ārsta praksē Latvijā ir reģistrēti ap 1500 pacientiem. Par pilnu uzskatāma tāda ģimenes ārsta prakse, kurā reģistrēti 800 bērni vai 1800 pieaugušie. Ja ģimenes ārsta praksē ir reģistrēti gan pieaugušie, gan bērni, tiek noteikta praksē reģistrēto bērnu un pieaugušo skaita proporcija un aprēķināts, vai prakse atbilst pilnas prakses nosacījumiem.
Ģimenes ārsts var atteikties reģistrēt jaunus pacientus tad, ja pacienta deklarētā dzīvesvieta ir ārpus ģimenes ārsta darbības pamatteritorijas. Tomēr likumdošanā nav noteikti ierobežojumi, cik pacientu drīkst būt reģistrēti vienā ģimenes ārsta praksē.
Latvijā ir ģimenes ārstu prakses, kurās ir reģistrēti 3800, 4200, 6300 un pat 8000 pacientu, jo ir ģimenes ārsti, kuri izvēlas savu praksi pārstrukturizēt, pieņemot darbā papildu ārstniecības personas. Attiecīgi šīs darbā pieņemtās ārstniecības personas, veicot ģimenes ārsta uzraudzībā ārstnieciskas darbības, var būtiski atslogot ģimenes ārsta darbu, tādējādi nodrošinot pilnvērtīgu primāro veselības aprūpi ģimenes ārstu praksēs arī ar tik lielu pacientu skaitu. NVD prognozē, ka plānotās izmaiņas neietekmēs pakalpojumu pieejamību ģimenes ārstes Zigrīdas Maijas Gulbes praksē.
Jautājumā par jauna ģimenes ārsta piesaisti NVD aktīvi sadarbojas ar pašvaldībām, jo tām ir ļoti liela nozīme speciālistu piesaistīšanā. Lai piesaistītu ģimenes ārstus darbam reģionos un veicinātu pensijas vecumu sasniegušo ģimenes ārstu maiņu reģionos, Veselības ministrija īsteno Eiropas struktūrfondu finansētu projektu ar mērķi uzlabot pieejamību ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kas sniedz pakalpojumus prioritārajās veselības jomās iedzīvotājiem, kas dzīvo ārpus Rīgas, paredzot atbalsta pasākumus ģimenes ārstiem, kuri pārņem praksi reģionos (prakses ierīkošanai) un ģimenes ārstiem, kuri nodod praksi saistībā ar pensijas vecuma sasniegšanu. ◆
