Latvijas Pašvaldību savienības domes sēdē šonedēļ pieņemts lēmums lūgt Saeimu neatbalstīt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektu, nododot to atpakaļ Ministru kabinetam. Par gaidāmo reformu pašvaldību vadītāji diskutēja arī ar Valsts prezidentu Egilu Levitu.
Vērtējot administratīvi teritoriālās reformas gaitu, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis uzsvēra, ka ne pašvaldības, ne iedzīvotāji joprojām nav saņēmuši atbildes uz jautājumiem, kā izpaudīsies pašvaldības pakalpojumu kvalitātes uzlabošanās, kā to mērīs, ar ko salīdzinās, kā nodrošinās līdzsvarotu pašvaldību iekšējo teritoriālo attīstību, kādi ir reformas finansiālie ieguvumi.
— Tik svarīgu reformu nedrīkst pamatot tikai ar pieņēmumiem, tai jābūt balstītai patiesos pierādījumos un visu aspektu izvērtējumā, — teica Gints Kaminskis.
Tāpēc valsts augstākās amatpersonas aicinātas iesaistīties šajā Latvijai tik svarīgajā solī, kas var ietekmēt ne tikai tuvākos gadus, bet visu turpmāko valsts attīstību.
Saeimai iesniegtajā dokumentā esot ļoti daudz trūkumu un nepilnību.
Tikšanās laikā Rīgas pilī Valsts prezidents Egils Levits atzina, ka, īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, svarīgi koncentrēties uz trim tās būtiskākajiem elementiem — kompetencēm, teritoriālajām robežām un identitāti. Prezidents uzsver, ka kompetenču jautājums turpmākajā reformas ieviešanas gaitā būtu jāanalizē krietni detalizētāk, nekā tas bijis līdz šim. Saistībā ar teritoriju nospraušanu Egils Levits uzsvēra, ka šajā jautājumā būtu jāiesaista iedzīvotāji, jo jāņem vērā viņu paradumi. Reforma cieši saistīta arī ar piederības un identitātes jautājumiem, un nevar izjaukt kopienas, kas Latvijā pastāv jau vēsturiski. Gluži pretēji — tās jāstiprina, jo tādējādi tiek veicināta iedzīvotāju piederība savai valstij.
— Nākamais solis likumprojekta izstrādes fāzē ir plašas, strukturētas diskusijas, kurās kopā sanāktu gan atbildīgās ministrijas, gan Saeimas, gan pašvaldību pārstāvji, lai galarezultātā likums tiktu atbalstīts no visām iesaistītajām pusēm. Lielāka uzmanība jāvelta skaidrošanas procesam, jo bieži konfliktu cēlonis ir nezināšana, — teica Egils Levits.
Pašvaldību vadītāji uzsvēra atsevišķas reformas nianses, taču bija vienisprātis, ka reformai nepieciešams ekonomisks pamatojums, īpaši, kā nodrošinās nomaļu dzīvotspēju. Turklāt reģionu attīstībai jākļūst par Nacionālā attīstības plāna prioritāti, un to nedrīkst atstāt pabērna lomā. Tāpēc pieņemts lēmums likumprojektu par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu nodot atpakaļ Ministru kabinetam, lai sagatavotu to atbilstoši demokrātijas principiem un starptautisko tiesību normām.
Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks uzsver, ka būtiskākais šajā tikšanās reizē ar Valsts prezidentu ir savstarpējais dialogs, kas ir cieņas un uzmanības apliecinājums pašvaldību vadītājiem, uzklausot viņu viedokļus.
— Šobrīd reformas īstenošanas gaitā jūtama arvien lielāka spriedze un Saeimā gaidāma cīņa. Ir skaidrs, ka nevar to virzīt uz priekšu steigā, neraugoties ne uz ko. Nav runa par to, ka nevajag neko, bet citādāku. Daļa pašvaldību paudušas savu viedokli par reformu Ministru kabinetam, Saeimai, un domāju, ka to vajadzētu izdarīt visām, jo tas ir būtiski turpmākajā virzībā, — teica Guntis Libeks. ◆
