Jaunā muzikālā teātra trupa ar Mārtiņu Eglienu, Mārtiņu Brūveri, Marģeri Eglinski un citiem aktieriem vai dziedātājiem, kurš nu kurā izrādē papildina šo kompāniju, man vairāk saistās ar kaut ko jautru, nenopietnu un parodiju. Tāpēc, ieraugot Valda Lūriņa iestudētās muzikālās izrādes “Čikāgas piecīši. Leģendu atgriešanās” pieteikumu šo aktieru izpildījumā, samulsu.
“Čikāgas piecīši” man saistās ar Latvijas neatkarības atgūšanas laiku, daudzu latviešu sirdīs un prātos viņi ir vieni no Atmodas simboliem. Viņu dziesmas tajā laikā skanēja arī manās mājās, zinājām tām visām vārdus un dziedājām līdzi. Bet te — leģendāro “Čikāgas piecīšu” atdarinājums.
Sākumā nolēmu — tas nav man, neplānoju izrādi apmeklēt, lai gan internets bija pilns ar slavinošām atsauksmēm par lielisko koncertu, kas ar šīm dziesmām daudziem atsaucis atmiņā senās izjūtas un emocijas. Daudzās vietās izrāde beigusies ar stāvovācijām un ilgstošiem aplausiem.
Kad uzzināju, ka piedalīties izrādē uzaicināta Aizkraukles Interešu izglītības centra popgrupa “Unikumi”, kurā dzied arī mana meita, šī iemesla dēļ tomēr nolēmu doties uz koncertu.
Jāsaka, manu pārliecību redzētais nemainīja. Grūti bija pieņemt parodētās “Trīs vecenītes sēdēja”, “Viesnīcas bārā” un citas. Arī pa skatuvi lēkājošais “Ilmārs Dzenis” nepārliecināja. Tāpat citu aktieru līdzība ar leģendāro Albertu Legzdiņu, Armandu Birkenu vai Loriju Vudu bija ļoti attāla. Lai gan pati Lorija Vuda par šo muzikālo izrādi izteikusies ļoti atzinīgi un pateicībā par to dziedātājai, kas Loriju attēlo, uzdāvinājusi kleitu, kurā viņa uzstājās leģendārajā koncertā Mežaparka estrādē tieši pirms 30 gadiem — 1989. gadā. Šī ziņa aizkustināja. Aizkraukliešiem bija tas gods Loriju Vudu redzēt koncertā uz skatuves un izbaudīt viņas priekšnesumu duetā ar Mārtiņa Brūveri. Arī Mārtiņa Brūvera izteiktā dziedājuma līdzība ar Armandu Birkenu patika.
Valdis Lūriņš kādā intervijā “Čikāgas piecīšus” raksturo kā atraktīvus, ironiskus un ar bērnišķīgu azartu apveltītus. Droši vien tādi viņi arī bija, taču man pieņemamāks būtu skaists koncerts ar “Čikāgas piecīšu” dziesmām kā vēsturiska retrospekcija, bez šādas ākstīšanās. Man joprojām atmiņā īsto “Čikāgas piecīšu” koncerts “Arēnā Rīga” 2008. gadā, iespējams, arī tāpēc pret šo izrādi radās atturīga attieksme. Zinu cilvēkus, kuri “Leģendu atgriešanos” redzējuši divas un trīs reizes un ir sajūsmā. Tātad cilvēkiem patīk, zāles ir pilnas, un tas droši vien ir pats svarīgākais.
