Nākamais gads varētu būt pēdējais, kad, tā teikt, braucam pa vecam. Sekojot Eiropas Savienības politikai, Latvijas funkcionāri, naski izpatīkot un kā vienmēr pārcenšoties, gatavi dzīvē realizēt zaļo politiku un ķerties pie rīkles visiem, kuru rīcībā ir salīdzinoši vecas automašīnas.
Latvijas Automoto biedrības vadītājs Juris Zvirbulis uzsver, ka plānā ietvertie pasākumi nav nekas revolucionārs un pakāpeniski turpmāko desmit gadu laikā ir īstenojami. To, ka tādi tehniskās revolūcijas pārspīlējumi, kā “Latvijā varētu aizliegt ievest mašīnas, kas vecākas par trīs gadiem”, liecina par diezgan lielu neprofesionalitāti, kas rada pilnīgi nevajadzīgu sabiedrības tracināšanu.
Es braucu ar 15 gadu vecu Volvo. Auto, kas divu gadu laikā tā īsti mani nekad nav pievīlis. Perfekts uz šosejas un dubļos, arī tiem pieciem kilometriem, kas jānobrauc, dažkārt vietām iegrimstot līdz asīm. Braucot ar Volvo, sirds mierīga gan lietusgāzēs, gan pēc pamatīga puteņa ziemā, jo zinu, ka tikšu laukā no mājas uz darbu un atpakaļ. Bet valsts mani spiež laukā no mājas, kurā es jūtos laimīgs. Spiež ārā no lauku vides, kuru kopju, kurā ieguldu savus līdzekļus. Vietas, kas ir mana miera un spēka osta. Valsts mani vēlas iedzīt četrās sienās pilsētā, betonā un asfaltā. Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dzintars Kauliņš uzsver, ka Nacionālais enerģētikas un klimata plāns laika posmam no 2021. līdz 2030. gadam transporta jomā paredz būtiskas pārmaiņas ikdienā izmantojamo auto parkā. Tas paredz turpmāko desmit gadu laikā veicināt ar benzīnu un dīzeļdegvielu darbināmu auto nomaiņu uz elektroauto un citiem moderniem un pašlaik dārgiem transporta veidiem. Tātad Dzintars uzskata, ka es pa Seces ceļu dubļiem varu izkulties ar kaut kādu Mitsubishi i-MiEV vai Nissan Leaf. Šādus japāņu brīnumus varētu iegādāties, pārdodot savu uzticamo Volvo, pieliekot nedaudz naudas un nopērkot videi draudzīgāku braucamo. Nopietnāks četru riteņu elektriskais brīnums maksā ap 30 tūkstošiem eiro. Tam man būtu nepieciešams aizdevums no bankas. To es nekādā ziņā nevēlos, jo neliekšu muguru bankas klerku labā. Skaidrs, ka mazais, lētais elektrobumbulis mani pa Seces ceļa dangām neizvestu, un, lai nemaksātu paaugstinātos nodokļus par Dzintaram tik netīkamo Volvo, nāktos pārcelties uz dzīvi kādā pilsētā. Vienmēr esmu teicis, ka neesmu jaunā, progresīvā noliedzējs, gluži pretēji, tomēr šajā situācijā politiķiem Latvijā vajadzētu atvērt acis uz reālo situāciju. Varbūt jābūt diferencētam nodoklim lauciniekiem un pilsētniekiem. Vai nodokļu kāpums, ar kādu plāno ietekmēt automašīnu īpašniekus, attieksies arī uz lauksaimniecības tehniku, dīzeļlokomotīvēm, prāmjiem, lidmašīnām un citiem ar iekšdedzes dzinēju darbināmiem pārvietošanās līdzekļiem? ◆
