Šogad 25. maijā notika Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas. Tajās ar 69 139 balsīm par un 1812 pret par EP deputātu ievēlēja bijušo Rīgas mēru Nilu Ušakovu. Piecus mēnešus vēlāk vairāku mediju pārstāvju grupa no Latvijas, tajā skaitā “Staburags”, tikās ar visiem astoņiem no Latvijas ievēlētājiem deputātiem.
Nils Ušakovs EP vēlēšanās kandidēja no sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa”. Šobrīd Briselē viņš ir sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupā, kā arī joprojām sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” vadītājs.
Strādājot Briselē, domā par Rīgu
Jautāts par laiku Briselē, Nils Ušakovs teic, ka pirmais — jūlijs — iepazīšanās mēnesis bija saistīts ar organizatorisku lietu izprašanu. pilnvērtīgs darbs sācies septembrī. Par savu uzdevumu, esot EP deputāta krēslā, viņš saka: “Kaut minimāli palīdzēt virzīt procesus šeit, lai tie būtu pēc iespējas izdevīgāki Latvijai. Esmu Budžeta komitejas loceklis, no sociāldemokrātu grupas esmu iekļauts Samierināšanas komitejā, kas strādā ar ES 2020. gada budžetu. Esmu ziņotājs par Finanšu noteikumiem, kā arī ēnu ziņotājs par ES ēku politiku.
Iesaistījos delegācijā, kas nodarbojas ar ES un ASV sadarbības jautājumiem. Esmu arī delegācijā, kas sadarbojas ar Kaukāza valstīm, kā arī būšu ziņotājs par Ārlietu komitejas viedokli par ES un Baltkrievijas līgumu par vīzu režīma atvieglojumiem un Readmisijas līgumu.”
Stāstot par tobrīd aktuālo, Nils Ušakovs pieminēja diskusijas par ikgadējo dalībvalstu maksājumu ES budžetā no nacionālā kopienākuma (NKI). EP cīnīsies par 1,3% no NKI, Eiropas Komisija (EK) par to, lai šis maksājums būtu 1,13% no NKI, bet dalībvalstis nevēlas maksāt vairāk par 1%.
Atmiņā paliekoši ir notikumi saistībā ar breksitu, vērojot Lielbritānijas pārstāvju uzvedību, klausoties viņos. Pirms pāris nedēļām noskaņa abās pusēs bija nokaitēta — Eiropas puse teicās piekrist breksita pagarinājumam ar nosacījumu, ja to lūdz briti, savukārt izstāšanās aizstāvji to negrasījās darīt. ES budžets pašlaik tiek plānots, ņemot vērtā breksitu, bet ne “smago” variantu, tā vietā panākot vienošanos. Ja tomēr notiks bezvienošanās izstāšanās, cietīs daudzi, jo īpaši Austrumeiropas valstis, jo mazāk naudas būs kohēzijai, lauksaimniecības politikai.
Breksita dēļ sociāldemokrātu vidū noskaņojums neesot optimistisks, un Nils Ušakovs atzīst, ka tas ir stāsts ne tikai par Lielbritānijas izstāšanos un robežu starp Īriju un Ziemeļīriju. Patiesībā tas ir stāsts par projekta, ko sauc Eiropas Savienība, turpmāku darbību. Tas varētu būt dramatisks kārdinājums citiem politiskajiem spēkiem. Breksita atbalstītāji to vien dara, kā nemitīgi atgādina — ir referenduma rezultāti, tā ir tautas griba, un tā ir jārespektē. Pretējā gadījumā tas būtu pretrunā ar demokrātijas pamatprincipiem.
Par daudzgadu budžetu Nils Ušakovs teic, ka eirokomisāra Valda Dombrovska nosauktais viens triljons, kuru plāno investēt ilgtspējīgai izaugsmei, nozīmētu arī ieguvumu Latvijai — līdzekļus kohēzijai, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Ieguvēja būtu gan Rīga, gan reģioni. “Priekšvēlēšanu programmā teicu, ka, esot Briselē, strādāšu, lai ieguvēji būtu rīdzinieki. Strādājot budžeta komitejā, kas ir atbildīga par visu ES budžetu, esmu ciešā sadarbībā ar Latvijas Republikas Pastāvīgo pārstāvniecību Eiropas Savienībā, ar atbildīgajām ministrijām Latvijā. Izmantojam arī sociāldemokrātu frakcijas kapacitāti un cīnāmies pret budžeta līdzekļu samazināšanu Austrumeiropas valstīm, tajā skaitā Latvijai, kā arī Rīgai.
Jābūt pēc iespējas ciešākai sadarbībai
Vai ir sadarbība, piemēram, ar Lietuvas un Igaunijas deputātiem? Nils Ušakovs teic, ka jaunajā EP sasaukumā vairs nav ierastās dominējošas valsts Vācijas īpatsvara — ap 40 cilvēku. Jaunajā sasaukumā viņu ir uz pusi mazāk, lielākā pārstāvniecība ir no Spānijas un Itālijas. Pašlaik izveidojusies ražīga sadarbība ar ziemeļvalstu pārstāvjiem, organizēta 16 cilvēku grupa, un notiek regulāras tikšanās sociāldemokrātu grupā. Vienam no zviedru grupas delegātiem piedāvāja rotēt uz citu amatu Transporta komitejā, un šo vietu piedāvāja otram no partijas “Saskaņa” EP deputātam — Andrim Amerikam.
Vai sagaidāms kāds risinājums Austrumpartnerības jautājumā, piemēram, ciešāka sadarbība ar Baltkrieviju? “Mana idejiskā pārliecība ir tāda, ka jābūt pēc iespējas ciešākā sadarbībā ar bijušajām PSRS valstīm,” teic Nils Ušakovs. Ja kāda no šīm valstīm tuvojas līmenim, kāds nepieciešams, lai iestātos ES, tad tas ir jāatbalsta. “Runājot par Baltkrieviju, esmu nozīmēts kā ziņotājs tehniskos, bet svarīgos jautājumos, kā, piemēram, vīzu režīms. Arī strādājot ar Kaukāza republikām, esmu par to, lai attīstītu sadarbību. Pašreiz gan atturēšos prognozēt, kā šīs darbības varētu attīstīties.”
Vai tagadējais EP deputāts plāno piedalīties pašvaldību vēlēšanās, kas notiks Latvijā 2021. gadā? Nila Ušakova atbilde bija izvairīga. Viņš vairāk bija gatavs runāt par partijas “Saskaņa” kongresu, sakot, ka piedalīsies partijas domes priekšsēdētāja amata vēlēšanās. Viņu arī ievēlēja šajā amatā.
Uz jautājumu par ES spēkā esošajām sankcijām Krievijai Nils Ušakovs saka — viņš un partija, kuras pārstāvis ir, uzskata, ka sankcijas pašlaik nav atceļamas. Ja no Krievijas būs pozitīvas izmaiņas, “kuras mēs visi gribētu sagaidīt”, sankcijas varētu atcelt. Viņš arī piebilst, katra individuāla attieksme var būt atšķirīga, tomēr jāatceras, ka EP aizstāv Eiropas intereses un šajā gadījumā svarīga ir lielo frakciju nostāja, nevis tā vietā situāciju padarīt vēl sarežģītāku. ◆
