Ilgais gaidīšanas laiks pie ārstiem speciālistiem vai uz izmeklējumiem joprojām ir aktuāla problēma. Veselības ministrija sākusi darbu, lai definētu maksimālo rindā gaidīšanas laiku pie mediķiem un izstrādātu vienotu metodiku, kā veidot rindu.
Šī gada 1. jūlijā pacientu gaidīšanas rindas uz speciālistu konsultācijām ir samazinājušās vidēji līdz 92,27 dienām, kas iepriekš bija līdz 100,48 dienām. Tomēr arī tas nav ne tuvu labam rādītājam. Vai iespējams mazināt rindas pie mediķiem un uz izmeklējumiem?
Margarita Meļņikova,
SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” valdes priekšsēdētāja
— Gaidīšanas laiks pie speciālistiem un uz izmeklējumiem ir atkarīgs no specialitātes, un tas ir atkarīgs no konkrēto speciālistu skaita valstī kopumā, cik konkrētais pakalpojumus ir pieprasīts un kāds ir valsts finansējums. Līdz ar to rindu veidošanas iemesls ir komplekss. Vēl būtiska ir arī pašu pacientu atbildība, jo liela daļa pierakstās vizītē, bet neierodas uz to, iepriekš nepaziņojot, un līdz ar to viņa vietu nevienam nevar piedāvāt. Tas tikai pagarina rindu, un arī Jēkabpilī šī problēma ir aktuāla.
Šo jautājumu esam pārrunājuši ar ģimenes ārstiem, jo daļa izmeklējumu vai ārstēšana ir viņu kompetencē, tāpēc vairāk jāizvērtē, cik nepieciešama kāda speciālista konsultācija, kādi izmeklējumi jāveic. Runājot par Jēkabpils slimnīcu, domāju, ka rindu problēmu ir iespējams mazināt, jo strādājam, lai piesaistītu jaunus mediķus, īpaši specialitātēs, kur viņu trūkst. Līdz ar to pacientiem pakalpojums kļūs pieejamāks. Tas gan nenotiks uzreiz, bet no nākamā gada situācija varētu uzlaboties. Tas ir gan mūsu iestādes, gan valsts prioritāte. ◆
Līga Kozlovska,
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente un ģimenes ārste
— Mūsu asociācijā esam daudzkārt runājuši par šo problēmu, kas aktuāla visā valstī. Nereti tikt pie konkrētā speciālista vai uz izmeklējumu ir kā neiespējamā misija. Ja pacientam nepieciešams mediķa atzinums darba nespējas lapai, ne vienmēr to var nodrošināt ar valsts apmaksātām ārstu vizītēm, un cilvēkam jāizmanto maksas pakalpojumi, lai saņemtu nepieciešamo atzinumu likumā noteiktos termiņos. Tā nav normāla situācija.
Grūti pateikt, vai veselības ministres apņemšanās atrisināt šo jautājumu iespējams ar esošo finansējumu, ja naudas nav jau solītajām mediķu algām, tāpēc maz ticams, ka būs kam citam. Diezin vai šiem solījumiem ir kāds pamats, un tie ir tikai vārdi. Pagaidām veselības aprūpe ir prioritāte tikai uz “papīra”, bet ne pēc būtības. Valdības deklarācijā finansējums veselības aprūpei paredzēts četri procenti no iekšzemes kopprodukta, bet pagaidām tas ir tikai 3,6 procenti. Tas rada situāciju, ka lauku reģionos nevaram piesaistīt jaunus speciālistus. Viens no asociācijas priekšlikumiem šī jautājuma risināšanā būtu lauku atbalsta koeficienta piemaksa ārstiem, kuri strādā reģionos. Ja nav ārstu, tad nav arī iespējas tikt uz konsultāciju.
Nav ticības, ka rindu jautājumu varētu atrisināt. “Sāpīgs” risinājums tam būtu, ja valsts apmaksātie pakalpojumi strikti būtu nodalīti no maksas, un, ierodoties valsts apmaksātā vizītē pie ģimenes ārsta, tāda būs jāizvēlas arī speciālista konsultācija. Tad rindas būs vēl garākas, jo šobrīd daļu sedz maksas pakalpojumi. Pagaidām nekādu risinājumu šajā jautājumā neredzu, jo esam tik, cik esam, un nevaram izdarīt vairāk, nekā ir iespēju. ◆
Ilga Ušaka,
Skrīveru novada pensionāru biedrības vadītāja
— Tas šobrīd šķiet bezcerīgi. Personīgi ģimenē skaudri izjutu, cik neiespējami ir laikus saņemt konsultāciju un izmeklējumus, lai būtu skaidrība par veselību un varētu cilvēkam palīdzēt. Tāpēc daudzi pārbaudes veic par pilnu maksu. Tomēr arī tas nereti nav risinājums, jo dažs speciālists neuzticas citu veiktajiem izmeklējumiem. Kad valsts rinda beidzot pienāk, gadās, ka pacienta vairs nav. Tas ir tik pazemojoši, ka vecu un slimu cilvēku dzenā no vienas vietas uz citu! Nereti ģimenes ārsts nozīmē konkrētus izmeklējumus, un cilvēks pusi dienas pavada, mēģinot pierakstīties. Ja tas tomēr neizdodas, nezina, ko tālāk darīt, atmet ar roku un pie ārsta neiet vispār.
Mums lielākoties ir tāda sistēma, ka visi ir katrs par sevi — ģimenes ārsti, speciālisti un diagnostika, bet pacients kā tāds tauriņš lidinās par vidu un nevienam nav izdevīgs, ja nemaksā. Rīgā varbūt ir vienkāršāk, jo daudz kas ir vienā vietā, bet laukos dzīvojošajiem tas ir daudz grūtāk, īpaši veciem cilvēkiem. Lai tiktu pie ārsta, vajadzīgs laiks, jāmeklē iespēja, kā tur nokļūt, un līdzekļi. Neviens neiedomājas, kā viņam vispār aizbraukt līdz ārstniecības iestādei, jo sabiedriskais transports ne vienmēr pieejams. Lielākajai daļai pensionāru pensija ir līdz 250 eiro mēnesī, un ar to neko nevar iesākt, pat visas nepieciešamās zāles nopirkt. Lasot ziņas, kas šobrīd notiek veselības nozarē, nav optimisma, ka situācija uzlabosies. ◆
