Šķiet, tas ir nemainīgs uzskats — kad mēs augām, zāle bija zaļāka, debesis zilākas un viss bija pavisam citādi. Protams, mēs bijām pareizāki, labāki, prātīgāki. Taču patiesībā tā ir tikai ilūzija. Mainās mūsu dzīvesveids, bet ne procesi: kādreiz brauca ar zirgu, tagad ar mašīnu, kādreiz iztikām ar parasto tālruni, tagad savu dzīvi nespējam iedomāties bez mobilā telefona. Un, tāpat kā tagad, arī agrāk vajāja nelaimes, notika katastrofas, uzdarbojās zagļi, krāpnieki, cilvēki dzīvi beidza pašnāvībā. Tam apliecinājums arī www.periodika.lv esošā informācija par traģiskiem un ne tik drūmiem notikumiem mūsu reģionā un kaimiņos Latvijas brīvvalsts laikā. Pēc to izlasīšanas paliek vien jautājums — vai pasaule kļūst labāka?
(Nobeigums. Sākums laikraksta 15. oktobra numurā.)
Traģēdija un izvadīšana pēdējā ceļā
Pļaviņu stacijā savā darba kabinetā izdarījis pašnāvību stacijas priekšnieks 60 g. v. Jānis Grebže. Kā parasti, Grebže ieradies darbā un pēc stacijas apskates iegājis kabinetā, kur palicis viens. Ap pl. 1 dienā dēls gājis tēvu aicināt pusdienā. Klauvējieniem neviens nav atbildējis. Kad dēls atvēris durvis, viņš ieraudzījis, ka uz grīdas pie rakstāmgalda gulējis tēvs ar asiņainu galvu. Viņam blakus atradusies medību bise. Izrādījies, ka Grebže iešāvis sev galvā skrošu lādiņu. Par notikumu ziņots dzelzceļa policijai un izsaukts ārsts. Tas noskaidrojis, ka skrošu lādiņš Grebži nonāvējis acumirkli. Notikuma vietā ieradies dzelzceļu policijas Rīgas iecirkņa pr-ks K. Vintens un dzelzceļu virsvaldes amatpersonas. Visi apstākļi liecina, ka Grebže jau iepriekš rūpīgi sagatavojies pašnāvībai. Vispirms viņš uzrakstījis priekšniecībai ziņojumu, ka nāvē dodoties dažu dienesta sarežģījumu dēļ. Pēc tam viņš noāvis zābaku un, sēdēdams krēslā, ar kājas īkšķi nospiedis bises mēlīti. Cik izdevies noskaidrot, pret Grebži priekšniecībai iesniegta kāda sūdzība. Par to viņš bijis ļoti sarūgtināts un, domājams, tādēļ arī spēris kļūmīgo soli. Ar bijušo Pļaviņu stacijas priekšnieku Jāni Grebži aiziet kapā viens no vecākās gvardes dzelzceļniekiem. Viņš visu savu mūžu nodzīvojis uz dzelzceļa un pārdzīvojis dažādus laikus un piedzīvojis daudz baigus brīžus, bet arvienu palicis uzticīgs savam iemīļotam darbam. Šo darbu viņš bija tā iemīļojis un ar viņu tā saaudzis, ka vēl beidzamā rītā, pirms baigā soļa speršanas, apstaigājis visus sev padotos un devis norādījumus.
Pēc aukstā laika perioda, piektdien, kad vajadzēja Grebžes tēvu guldīt smiltājā, iestājas jauks laiks. Pļaviņu baznīca pavadītāju pilna. Pēc mācītāja svētrunas, draugi un darba biedri iznes šķirstu, lai vēl novestu gar beidzamo darba vietu Pļaviņu staciju un tad tālajā ceļā uz Krustpils Kaupu kapiem. Kapos Grebžes tēvu sagaidīja Krustpils stacijas darbinieki ar orķestri. Krustpils stacijā viņš ilgus gadus bijis par priekšnieku. Vēl kapos dziesmas, lūgšana, trīs saujas smilšu un kaps drīz aizveras un pār visu lielo garo darba mūžu paceļas neliela smilšu kopiņa. Pie aizbērta kapa no aizgājēja atvadījās Pļaviņu stacijas dzelzceļnieki, Pļaviņu pilsētas galva, Pļaviņu stacijas aizsargi un aizsardzes, Krustpils dzelzceļnieki un remontstrādnieki, aviācijas virsnieki un daudzi, ļoti daudzi nelaiķa radi, draugi un cienītāji. Kaut gan ārā ir diezgan barga ziema, tad tomēr Grebžes tēva kapu pārklāja svaigu puķu un vaiņagu bagātība, kas liecina, ka viņš tiešām bijis visu sirsnīgi cienīts un iemīļots. Lai salda dusa, pēc grūta darba.
Draugs.
“Jēkabpils Vēstnesis”
Nr. 3. 1939. gads
Negaisa postījumi
26. jūlijā pār Sunāksti gāja liels pērkona negaiss, nopostīdams 8 saimniecībām visus sējumus. Zibens ari iemeties Grīvu mājās un nositis Vilmu Spietiņ. Mājai saplosīts tikai jumts, bet pati māja nav nodegusi.
***
Mazzalves pag. nodega Cielaviņa labības šķūnis Ls 700 vērtībā. Uguns izcelšanās iemeslus noskaidro.
“Jēkabpils Vēstnesis”
Nr. 31. 1932. g.
***
Ar negatīvu noskaņu avīžu slejās lasāmas ziņas no draudžu dzīves. Īpaši netīrās veļas mazgāšanā publiski bija iekarsusi Jēkabpils evaņģēliski luteriskā draudze.
Mūs lūdz nodrukāt
Jēkabp. ev.-lut. dr. priekšniekam
H . Martinsonam.
Jūs, Martinsona kgs, š. g. 27. jūnija J. V. rakstiet, ka nekāds skandāls baznīcas ģērbkambari neesot noticis un ka teiktais par to “J. V.” slejās, nesaejoties ar patiesību! — Uz to gribu Jums jautāt: pirmkārt — kas pēc Jūsu domām ir “skandāls” un kam Jūs pieskaitiet to gadījienu, ka no “Balt. lent.” dāmām, un arī pa daļai no Jums, š. g. 1. jun. baznīcas ģērbkambarī tika lietoti tādi vārdi, kā “melis” (vairākas reizes atkārtojot); tad vēl — “Kur Jūs ejiet (domāts māc.) turēt dievkalpojumu, tur policija ar “obisku” iet pakaļ”. Un visu to izrunāja ar tik pacilātu balsi, ka varēja dzirdēt pat baznīcas dārzā. Otrkārt — vēlreiz uzsveru: dievnams (līdz ar to arī ģērbkambars, kā daļa no tā) ir, kur mēs ejam Dievu pielūgt, bet nekādā ziņā “dažādu jautājienu” noskaidrošanai; un to Jums, kā draudzes priekšniekam, nu gan sen jau vajadzēja zināt. Tad treškārt — Jūs rakstiet “ar māc. Mēdera atļauju bijām uzaicinājuši māc. Rumbu noturēt dievkalpojumu mūsu baznīcā trešajos Vasaras svētkos, ko paziņojām draudzes locekļiem”. — Mūsu draudzes (t. i. ev.-lut. dr.) locekļiem tas netika paziņots ne baznīcā, ne arī caur laikrakstiem, bet, cik dzird, tad tas esot gan ticis paziņots no metodistu dr. mācītāja viņu dievkalpojuma apmeklētājiem. Tātad — vai Jūs arī piederiet pie metodistu draudzes?
Novērotājs.
Vēl no draudzes dzīves
Š. g. 27. jun. “J. V.” draudzes priekšnieks Martinsons nāk ar savu paskaidrojumu. Jābrīnās, — viņš saka, ka nekāds “skandāls” nav noticis. Bet ja dažas dāmas pēc dievkalpojuma iet ģērbkambarī un paaugstinātā toni un ar nepiedienīgiem izteicieniem noskaidro ar mācītāju “pārpratumus” , tad tālaikam vismīlīgākā draudzes dzīve? Vai tad Martinsona kgs tikai tad būtu runājis par skandālu, ja minētās dāmas vārdu vietā būtu pielietojušas fizisku iespaidošanu? Bet lai nu kā, tādas lietas baznīcā nedrīkst notikt. Lai draudzes locekļi šinī lietā tiktu skaidrībā, nepieciešams kompetents atzinums, vai Martinsona kga paskaidrojums saietas ar patiesību.
Kāds no draudzes locekļiem.
“Jēkabpils Vēstnesis”
Nr. 27. 07.04.
Paskaidrojums
Jēkabpils Vēstneša redakciju lūdzu ievietot sekošu:
Vairākos J. V. numuros sagrozītā kārtā ir ziņots par draudzes lietām.
Bet, lūk tur jau ir tas suns aprakts, ka īstenības vietā noliek iedomas, notikumu vienu galu pastāsta un otru noklusē, laikus un lietas sasvaida krustam šķērsam jucekļa radīšanai, un tādā kārtā var radīt skandālus un visādākas sensācijas draudzes dzīvei par samaitāšanu. Izdomāta un izbazunētā 1. jūnija skandāla vēsture ir sekoša. — Baltā lenta gribēja sarīkot Jēkabpilī plašus jaunatnes svētkus, uz ko ieaici-
nāja piedalīties mācītāju Rumbas kg un arī saņēma viņa piekrišanu. Pārrunās vēlāk nāca pie slēdziena, ka būtu vēlams lai m. R. noturētu dievkalpošanu ari ev.lut. baznīcā, ka tas agrāki darīts, kāpēc es kā draudzes priekšnieks griezos pa tālruni pie mācītāja atļaut noturēt dievkalpojumu baznīcā trešos vasaras svētkos. Bet mācītāja nebija mājās, pēc tam man izdevās ar viņu sarunāties tikai 24. maijā, ko arī viņš pats apliecina. Par mūsu sarunas pirmo daļu ir drukāts J. V. Nr. 28, bet sarunas otro daļu — par savu piekrišanu — tas noklusē. Vēlreiz atkārtoju, ka 1. jūnijā no manis un B. lentas priekšnieces un vienas draudzes locekles nav teikts neviens nepiedienīgs vārds; ja grib no nepatīkamas sarunas izsist sev politisku kapitālu, tad tā ir iedoma bez pamata, tāda pati ir bez pamata iedoma, ka es būtu tikai m. R. atteikšanas dēļ griezies pie māc. Mēdera 24. maijā. Atbildēt uz visiem ziņojumiem un ziņotājiem neatļauj telpas, tikai jānorāda, ka ģērbkambara nolikšana baznīcas vietā, publikas traucēšana, kuras nebija ne baznīcā, ne baznīcas dārzā, skaistie vārdi (uzbrukumi, melis) u.t.t. noraidāmi “pasaku valstī’’.
H. Martinsons,
Jēkabpils ev.-lut. draudzes priekšnieks.
Mūs lūdz nodrukāt sekošo:
Savāds gājiens
Īpatnēju un interesantu situāciju nācās novērot Jēkabpils ev. lut. draudzes skolu iesvētāmas jaunatnes gājienā. Cik esmu redzējis, un to arī atrodu par vienīgi piejemamu, tad iesvētāmiem pa priekšu iet mācītājs, aiz viņa pērminderi un tālāk — paši iesvētāmie. Jēkabpilī blakus māc, Mederam gāja draudzes priekšs. H. Mar
tinsons. Vispirms — kāpēc? Vai tad tas jel maz vajadzīgs, kāds tam sakars? Bet vissavādākais bija tas, ka uzkrita abu priekšgājēju izturēšanās: — viens skatās uz vienu, otrs uz otru pusi; acīmredzot, ja ne naidīgās, tad ne visai labās attiecībās. Ko no tā lai mācās jauniesvētāmie? Domāju, ka god. Martinsona kgs to varēja iedomāties. Laiks būtu saprasties draudzei un tās priekšstāvjiem ar savu ganu, bet ne naidu audzināt, un te pirmais solis jāsper Martinsonam.
Draudzes loceklis.
“Jēkabpils Vēstnesis”
1930. g. 07.18.
***
Rīgas apgabaltiesa vakar iztiesāja prāvu pret igauņu Pētera-Pāvila draudzes mācītāju 66 g. v. Arnoldu Heisleru, par iestāžu maldināšanu. Viņš bijis savas draudzes padomes sēžu protokolists un sēdē lūdzis viņam piešķirt 240 ls atalgojumu, bet padome piešķīrusi tikai 60 ls. Tomēr Heislers iesniedzis baznīcas virsvaldei protokolu par 240 ls saņemšanu. Apgabaltiesa vakar A. Heisleru sodīja ar 100 ls vai 1 mēn. arestā.
“Latvijas Kareivis”
23.09. 1938. gads
Sunākste.
Lietuvas laukstrādniece Jadviga Kainietiete, Leišānu mājās, glabājusi istabā neaizslēgtā kastītē naudu.
Kad naudu sākusi pārbaudīt izrādījies, ka trūkst Ls 36 un vairāku Lietuvas litu. Par naudas zādzību viņa ziņojusi policijai. Par vainīgo
zādzībā pienākta viņas draudzene, arī Lietuvas laukstrādniece Vanda Lisinskaite, kura zādzībā atzinās. Par nozagto naudu Lisinskaite jau paspējusi nopirkt dažādas drēbes un kurpes. Apvainotā L. Nodota Viesītes iecirkņa Miertiesneša rīcībā saukšanai pie atbildības.
***
Pret Neretas pag. dzīv. Annu Miglān sastādīts protokols par aborta taisīšanu Mariannai Butemis. Pakalpojumu Marianna esot atalgojusi ar Ls 20. Miglāne ievietota Jēkabpils cietumā.
***
5 piena kannas nezināmi ļaundari nozaguši Aug. Rudzītim. R. tās, kā parasti, 3. dec. Atstājis pie Trepes celtuves, lai celtuvnieks pārvestu pāri. Bet šoreiz pirms celtuvnieka bija pamanījies kāds cits. Vainīgo meklē.
“Jēkabpils Vēstnesis”
1931. 01.01.
