Lai arī administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, šķiet, neizbēgams process, aizvadītais laiks nekādu lielo skaidrību par tās norisi un ieguvumiem nav viesis. Pašvaldībās turpina to apspriest vai ieņem nogaidošu pozīciju, pagaidām apzinoties, ka nekādi nespēj ietekmēt šo vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces nosprausto kursu.
Neredz nepieciešamību
Pirms tikšanās ar ministru novados vairākas pašvaldības rīkoja iedzīvotāju aptauju, lai noskaidrotu viņu domas par turpmāko novada modeli — saglabāt patstāvību vai iekļauties ministrijas piedāvātajā. Pļaviņām tas nozīmē Aizkraukles novadu, kas paredzēts lielākoties bijušā rajona robežās. Pļaviņu novadā šādas aptaujas nebija un nebūs. Pašvaldības vadītājs Aigars Lukss skaidro, ka, redzot notiekošo pašvaldības vadītāju tikšanās reizēs ar ministru Juri Pūci, nesaskata nepieciešamību tādu rīkot, jo vismaz pagaidām iedzīvotāju viedoklim nav būtiskas ietekmes.
— Apmeklēju tikšanos ar ministru Neretā, kur viņš teica, ka tāda ar iedzīvotājiem būs arī Pļaviņās. Pagaidām darba plānā vēl nav paredzēta, bet, kad notiks, katrs interesents varēs viņam izteikt savu viedokli vai jautājumu saistībā ar reformu. Tomēr pagaidām ir skaidrs, ka neviena aptauja neizmainīs jau iezīmēto jauno novadu karti, — teica Aigars Lukss.
Sākoties pirmajām vēsmām par gaidāmo reģionālo reformu, izskanēja viedoklis, ka Pļaviņas, iespējams, varētu pievienoties Jēkabpilij.
— Šāds variants tā īsti nekad nav apspriests. Mans viedoklis ir tāds, ka savu ietekmi varam saglabāt tieši Aizkraukles novadā. Jēkabpils ir liela pašvaldība, kuras viedoklis neapšaubāmi būtu dominējošais, un Pļaviņas, visticamāk, paliktu ēnā. Ar Aizkraukles reģiona pašvaldībām jau izveidojusies lielāka sadarbība, un kā pašvaldības jūtamies līdzvērtīgas, — teica Aigars Lukss.
Jūtams spiediens
Vai šobrīd reformas virzībā iezīmējas kaut kas konkrēts? Pļaviņu novada domes priekšsēdētājs atzīst, ka nē, bet valdība ar saviem lēmumiem acīmredzot mēģina panākt, lai pašvaldībām pašām izvēles kausi nosvērtos par labu reformai — finansējums tiek samazināts, bet uzlikti papildu pienākumi. Vienīgais, kas šobrīd zināms — līdz gada beigām Saeima pieņems visus nepieciešamos dokumentus par reformas virzību, un līdz nākamā gada vidum paredzēts izstrādāt vadlīnijas jauno novadu veidošanai un tālākai darbībai. Tas vairāk viesīs skaidrību, ko novadā ietilpstošās pašvaldības saglabās kā savu un ko veidos kopīgi. Tas gan vairāk būs jaunā pašvaldības deputātu sasaukuma uzdevums un redzējums.
— Paraugoties vēsturē, iepriekšējā reģionālajā reformā apvienošanās projektus izstrādāja vecais sasaukums, bet jaunajos novados ievēlētie deputāti lēma un darīja pēc saviem ieskatiem. Tāpēc pašvaldību vadītāji tagad lielākoties necenšas izstrādāt jau gatavus scenārijus, jo process līdz galam nav paredzams, — saka Aigars Lukss.
Iepriekš apvienojoties nelielajām pašvaldībām, izveidojās viens novads, bet pagastu teritorijas saglabājās. Jaunajā kartē Aizkraukles novadā tie arī iezīmēti atsevišķi. Pagaidām gan nav skaidrības, vai jaunajā veidojumā tās būs ar savu vietvaru vai turpinās darboties “zem Pļaviņu karoga”. Grūti pateikt, vai arī turpmāk, piemēram, Vietalvai jābūt piesaistītai Pļaviņām un Sērenei — Jaunjelgavai. No pārvaldības viedokļa vieglāk gan apsaimniekot vienotu teritoriju.
Ieguvumus neredz
Aigars Lukss atzīst, ka šobrīd lielākās bažas par gaidāmo reformu ir struktūrvienību vadītājiem un darbiniekiem, bet mazāk jūtamas no iedzīvotājiem. Gan vienā, gan otrā gadījumā tas, visticamāk, ir tieši neziņas dēļ, jo nav skaidru atbilžu, kā tas viss būs. Arī reformas ieguvumi ir miglā tīti.
— Jaunās reformas rezultātā pašvaldību uzplaukumu grūti saskatīt. No tā, ka saliekam kopā vairākus “makus”, naudas jau vairāk nebūs. Piekrītu tam, ka daudzas pašvaldības teritoriāli patiešām varētu būt lielākas. Kaut arī tas ir koks ar diviem galiem, jo plašākā saimniecībā var būt lielākas iespējas, bet mazāka kārtība. Šis vērtējums nekad nebūs vienprātīgs. Tagad ir doma par lielākiem centriem, kuru attīstība jāveicina, kas mūsu gadījumā būs Aizkraukle. Spēcīgāks centrs var veidot stiprāku visu novadu. Vai tas var notikt mākslīgi, grūti pateikt, jo tam vajadzīgi dažādi priekšnoteikumi. Pats no sevis nekas neradīsies, un straujš uzplaukums nav gaidāms nevienai pašvaldībai. Reformas ieguvumiem pagaidām nav nekādas mērauklas. Ja, piemēram, izglītības sistēmas reformā ir kaut kādi kritēriji, kas mācību iestādēm jāsasniedz vai jāievēro, tad šajā gadījumā nav. Mēs arī Pūces kungam jautājām, kas ar to visu jāsasniedz, bet konkrētu atbilžu nav. Ja tās, piemēram, ir mazākas administratīvās izmaksas, tad varētu pateikt, par cik, un skatītos, ko varam darīt un varbūt jau esam sasnieguši šo līmeni. Grūti ir virzīties uz priekšu, ja nezina, uz kurieni, — teica Aigars Lukss. ◆
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
