“Pagājušās nedēļas otrdienas un piektdienas “Staburagā” bija publicēts sludinājums, ka pērk ābolus sulas spiešanai. Tā kā man mājās ir āboli, nolēmu atsaukties sludinājumam. Nekādu peļņu jau neloloju, bet bērniem saldējumam apsolīju,” stāsta Kaspara kungs no Aizkraukles pagasta.
Sestdien no rīta sieva piezvanīja pa norādīto tālruni, atbildēja vīrietis. Viņš teica, ka par kilogramu ābolu maksājot piecus centus, tos pats nosverot uz vietas. Lai nav jābārsta āboli, ņemot ar visiem maisiem, vietā atstājot jaunus. Ābolu pircējs vēl piemetināja, ka tos pieņemšot tikai līdz otrdienai, tā ka lai mēs lasot droši un viņam tūlīt zvanot. Mēs jau iepriekšējā dienā bijām salasījuši vairākus maisus ar āboliem, tos vēlreiz pārlasījām, lai nav kāds iepuvis, pēc tam pielasījām vēl trīs maisus. Vakarā atkal zvanījām pa norādīto tālruni — klusums. Zvanījām svētdien, klausuli atkal pacēla vīrietis, teicām, ka jau iepriekšējā dienā sarunājām par ābolu lasīšanu, esam salasījuši astoņus maisus.
Viņš pajautāja, kur mēs esam, teicām — Aizkraukles pagastā. Atbilde mūs galīgi pārsteidza. Ābolu pircējs atbildēja, ka esot Gulbenē un tik tālu nebraukšot. Nu mums sanāca īsts ābolu šovs! Tagad domājam, kā uztvert šo sludinājumu. Vai tas bija aprīļa joks (tas gan vēl diezgan patālu), varbūt sludinājuma ievietotājs pārpratis reģionālo reformu un domā, ka “Staburags” jau ir Gulbenes novada izdevums. Vai arī tā bija visparastākā patērētāju maldināšana, par kuru nebūtu grēks arī pasūdzēties TV raidījumam “Bez tabu”. Ja jau nebija žēl naudas sludinājuma ievietošanai, tad vismaz varēja piemetināt, ka ābolus iepērk tikai no gulbeniešiem. Savukārt mēs sevi tagad mierinām ar saukli “Kustībā ir spēks!”, jo izlocījāmies pamatīgi.
