Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ar nelielām izmaiņām, bet braši turpina realizēt administratīvi teritoriālo reformu. Skrīveru novads, kuram vairākos ministrijas veiktajos pētījumos ir vispozitīvākā statistika, nav pret pievienošanu Aizkraukles novadam. Pārmetumi ir par vispārīgām atbildēm un nekonkrētību, kas tieši būs labāk un kas līdz šim nav bijis, kā vajag.
Pieaugs administratīvās izmaksas
Skrīveru novads Aizkraukles reģionā šobrīd ir mazākā pašvaldība, tajā ir tikai viens pagasts. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2018. gada sākumā Skrīveros bija 3366 iedzīvotāji. Salīdzinot ar 2009. gadu, iedzīvotāju skaits sarucis par 11%, kas ir vismazāk Aizkraukles reģionā. Sakarā ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras datiem Skrīveru novads pēc teritorijas attīstības līmeņa indeksa 110 novadu konkurencē 2017. gadā ieņēma 57. vietu. Plānotajā Aizkraukles novadā, kurā paredzēts iekļaut Skrīverus, tie ir trešajā vietā aiz Aizkraukles un Kokneses novada.
“Reforma ir ļoti neskaidra. Neredzam Skrīveru iedzīvotājiem konkrētu ieguvumu. Esmu jautājis ministram Jurim Pūcem un citām atbildīgajām personām, kas skrīveriešiem būs labāk, bet skaidrojumu nesaņēmām. Piebiedrojos tām daudzajām pašvaldībām, kas pauda viedokli, ka reformas apspriede ir formāla, tas ir ministra monologs. Administratīvās izmaksas salīdzinājumā ar citām reģiona pašvaldībām mums ir viszemākās, pēc reformas tās noteikti pieaugs. Neesmu reformas noliedzējs, ja VARAM būtu organizējusi diskusijas ar pašvaldību vadītājiem un visu smalki skaidrojusi, tad problēmu nebūtu. Tā vietā mēs tikām nostādīti fakta priekšā. Tajā pašā laikā redzu dažas pozīcijas, kuras varētu apvienot un strādāt veiksmīgi kopā lielajā novadā. Valdība tagad ir tik tāla no cilvēkiem, cik vēl nekad. Reforma būs — dzīvosim, redzēsim, vai labāk no tās vai sliktāk. Mēs, pašvaldību priekšsēdētāji, tautas sapulcē Daugavas stadionā Rīgā bijām tie, kas Augstākajai padomei deva drosmi parakstīt Neatkarības deklarāciju. Ievēlējām demokrātiski, mūs tagad saliek aplokos un saka: balsojiet — laime būs!” teic Andris Zālītis, Skrīveru novada domes priekšsēdētājs.
Ko iegūs iedzīvotāji?
Pakalpojumu ziņā novadā nekas, visticamāk, nemainīsies, jo likums noteic, kas iedzīvotājiem pienākas, un to pašvaldības ievēro. “No Jura Pūces bija pārmetumi, ka pašvaldības nenodrošina pakalpojumus. Uz jautājumu, kādus tieši, atbildes nebija. Visskumjākais, ka man nav, ko pateikt skrīveriešiem, jautājums — ko mēs iegūsim? — palicis neatbildēts. Pūces kungs aicina domāt plašāk. Likums nosaka rūpēties par iedzīvotāju interesēm Skrīveru novada teritorijā, kas arī tiek darīts. Domājot par optimizāciju, mums jau ir vienota būvvalde un izglītības pārvalde. Kas attiecas uz domes administrāciju, informācijas pieprasījums, uz ko šobrīd nākas atbildēt, palielinās. Pēdējais bija no VARAM, kas prasīja sagatavot atbildi par informāciju, kas pieejama publiski. Darāmā mazāk nekļūst. Pēc reformas īstenošanas pašvaldībā vajadzētu palikt saimniecības nodaļai izpilddirektora līmenī, kas apzina iestāžu vajadzības. Vai var apvienot zemes lietas vienā blokā un vai tas nesīs ieguldījumu — neesmu pāliecināts. Nav nozīmes, kur cilvēks strādā. Centralizētā grāmatvedība varētu samazināt darbinieku skaitu. Ja šobrīd ir, teiksim, kādi 50 grāmatveži lielajā teritorijā, tad pēc reformas varētu palikt 30.”
Balstoties uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem par 2018. gadu, izanalizējot iedzīvotāju deklarētās dzīvesvietas adresi un darbavietas juridisko adresi, secināts, ka tikai ceturtā daļa — 25,7% skrīveriešu — strādā savā novadā. Domes priekšsēdētājs nenoliedz, ka statistika varētu būt diezgan precīza, tomēr nesaskata likumsakarību, kā reforma statistiku varētu mainīt vai kādu pienesumu tas dotu. “Kas paliks labāk, ja Aizkrauklē strādājošs skrīverietis pēc reformas strādās savā novadā? Kāds ir matemātiskais pienesums šādai statistikai?” spriež priekšsēdētājs.
Kam rūpēs lauku bērni?
Gaidāmā reforma rada bažas par skolas turpmāko likteni. Iepriekšējā periodā A. Upīša Skrīveru vidusskola nesaņēma Eiropas Savienības finansējumu, jo bija noteikts, ka no 7. līdz 12. klasei skolā jābūt 240 skolēniem. Arī Koknese, Pļaviņas un Skrīveru skolas finansējumu nedabūja.
Skrīveru novadā ir tikai viena vispārējās izglītības iestāde, 2018./ 2019. mācību gadā tajā mācījās 405 skolēni. Tā ir ceturtā skola audzēkņu skaita ziņā, Pļaviņu novada ģimnāzijā šajā pašā periodā mācījās 413 skolēni, starpība ir nebūtiska.
“Valdība ieraksta noteikumus un pēc tam skaidro, ka finansējumu iestāde nesaņēma, jo neatbilst prasībām. Paši veido tādus normatīvus, kurus pašreizējā demogrāfiskajā situācijā vairums pašvaldību nevar izpildīt. Aizvadītajā nedēļā tikos ar izglītības ministri Ilgu Šuplinsku. Pagaidām Skrīveru vidusskola nav apdraudēta, tomēr nākotnē jāskatās ar noteiktām bažām. Apvienotajā Aizkraukles novadā jābūt vismaz vienai vidusskolai, līdz ar to deputātiem var nākties pieņemt sāpīgu lēmumu par skolu tīkla optimizāciju, kas varētu skart Skrīveru, Kokneses vai Pļaviņu skolas. Šobrīd Skrīveru pašvaldība nodrošina 20 Krapes bērnu nokļūšanu Skrīveru vidusskolā. Nav zināms, vai jaunā sasaukuma deputātiem rūpēs šo bērnu nokļūšana skolā,” stāsta priekšsēdētājs.
Viedokļi
Mārtiņš,
jaunietis no Skrīveriem
— Protams, ir vairākas jomas, kuras Skrīveros vajadzētu uzlabot, reforma procesu tikai palēninās. Pirms dažiem gadiem absolvēju Skrīveru vidusskolu, gandrīz katru nedēļas nogali braucu mājās. Domājot par nākotni, visticamāk, dzimtajā pusē nepalikšu, jo šeit nav darbavietas IT jomā. Teritoriālā reforma dzīves līmeni Skrīveros, visticamāk, nemazinās, nekas lielākoties jau nemainīsies — skola būs, pakalpojumus tāpat vairāk kārtojam internetā, uz pašvaldību eju vien vēlēt.
Līvija,
pensionāre Skrīveros
— Neko labu no reformas negaidu. Krasas izmaiņas nenotiks, mums ir vairāki uzņēmumi, kas nodrošina darba vietas, lieliska satiksme, infrastruktūra — dzīvosim! Vienīgi domāju, ka uz vietas paliks arvien mazāk izglītotu cilvēku. Šobrīd viena no prestižākajām darbavietām ir pašvaldība. Samazinot domes darbinieku skaitu, daudziem cilvēkiem var nākties doties prom. Varbūt, zaudējot darbu valsts sektorā, šie cilvēki sāks savu uzņēmējdarbību, un tas būs lielāks pienesums?
Kaspars,
strādā Rīgā
— Reforma ir fiktīvs burbulis. Uz papīra visu apgriež kājām gaisā, realitātē nekas nemainīsies. Lielie kungi svaidās ar cipariem, solītās ekonomijas nebūs. Jau vairāk nekā desmit gadu dzīvoju Skrīveros, bet ikdienā ar vilcienu braucu uz darbu Rīgā. Uz vietas tik labi apmaksāta darba nav, pie tam darbavieta atlīdzina ceļa izdevumus. Tomēr dzīvošanai Skrīveri ir lieliska vieta, mierīga, Daugavas krastā, ar plašām iespējām bērnu izglītošanai. ◆
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
