Šķiet, tas ir nemainīgs uzskats — kad mēs augām, zāle bija zaļāka, debesis zilākas un viss bija pavisam citādi. Protams, mēs bijām pareizāki, labāki, prātīgāki. Taču patiesībā tā ir tikai ilūzija. Mainās mūsu dzīvesveids, bet ne procesi: kādreiz brauca ar zirgu, tagad ar mašīnu, kādreiz iztikām ar parasto tālruni, tagad savu dzīvi nespējam iedomāties bez mobilā telefona. Un, tāpat kā tagad, arī agrāk vajāja nelaimes, notika katastrofas, uzdarbojās zagļi, krāpnieki, cilvēki dzīvi beidza pašnāvībā. Tam apliecinājums arī www.periodika.lv esošā informācija par traģiskiem un ne tik drūmiem notikumiem mūsu reģionā un kaimiņos Latvijas brīvvalsts laikā. Pēc to izlasīšanas paliek vien jautājums — vai pasaule kļūst labāka?
Lai nu kur, bet Koknesē par “garlaicību” nevarēja sūdzēties arī pagājušā gadsimta pirmajā pusē. “Gards kumoss” avīžniekiem bija vilcienu katastrofa, kura te notika pirms 82 gadiem. Pārstāsts par to, tiesa, ar nedaudz atšķirīgiem faktiem bija teju katrā laikrakstā. Saistībā ar to publicējam dažas informācijas (rakstu stils nav labots).
Smago vilcienu
katastrofa Koknesē
Kokneses stacijā 15. oktobrī notika smaga dzelzceļa katastrofa, kas laimīgā kārtā nav prasījusi cilvēku upurus. Pēc pl. 2 r. stacijai tuvojies Rīgas-Varšavas ātrvilciens. Tai laikā Kokneses stacijā uz otrā sliežu ceļa stāvējis krauts preču vilciens. Nenoskaidrotu iemeslu dēļ ātrvilciens pieņemts uz aizņemtā sliežu ceļa. Ar apm. 50 klm. ātrumu pasažieru vilciens uzdrāzies stāvošam preču vilcienam. Pasažieru vilciena lokomotīves vadītājs Graudiņš vilcienu vadījis droši, jo zīmnesis viņam rādījis brīvu ceļu. Pēdējā brīdī viņš draudošo katastrofu gan ievērojis, bet vilcienu vairs nespējis apturēt. Triecienā abu vilcienu lokomotīvju priekšdaļas ieurbušās viena otrā. Preču vilciens katastrofas brīdī atsists apm. 40 mtr. atpakaļ. Līdz ar milzīgo troksni, ko radījuši lūztošie vagoni, atskanējuši pārbiedēto pasažieru kliedzieni un plīstošo stiklu šķindoņa. Pasažieri, kas mierīgi snauduši solos, notriekti zemē. No guļamvietām izsviesti arī pasažieri, kas gulējuši starptautiskā guļamvagonā. Sadursme bijusi tik spēcīga, ka preču vilciena 6 vagoni salauzti smalkās druskās. Trīs vagoni pat pilnīgi iedzīti viens otrā. Līdz ar lūztošo vagonu šķembām uz visām pusēm šķīdušas arī sadauzītās preces — kartupeļi, milti, labība un citi sūtījumi. Preču vilcienam pavisam bojāti 15 vagoni, kas pa daļai salauzti un izsisti no sliedēm. Pasažieru vilciens cietis mazāk. Tam sadragāts vienīgi bagāžas vagons un viens klases vagons, kas atrauti no asīm un ar galu uzcelti augšā. Vairāki citi pasažieru vilciena vagoni izsisti no sliedēm. Katastrofa stacijas kalpotājos un braucošos pasažieros radījusi neaprakstāmu uztraukumu. Pārbiedētie pasažieri lēkuši ārā no vilciena. Kad pirmais uztraukums pārgājis, noskaidrojies, ka pasažieri smagajā sadursmē, izņemot vieglas ķermeņa kontūzijas, smagāk nav cietuši. Smagāk cietis vienīgi pasažieru vilciena lokomotīves vadītājs Graudiņš un preču vilciena vadītājs Rozentāls.
“Rīgas Vēstnesis”
Nr. 42. 1937. gads 10. 21.
Dzelzceļu katastrofas izmeklēšana nobeigta
Dzelzceļu galvenā direktora ieceltā komisija nobeigusi Kokneses stacijas katastrofas izmeklēšanu. Noskaidrots, ka Kokneses stacijas priekšnieka palīgs Kārlis Markovskis personīgi atvēris semaforu vilciena Nr. 8 ielaišanai stacijā, nepārbaudot iepriekš, vai pārmijas pareizi pārliktas un noslēgtas vajadzīgā virzienā. Pārmijnieks Indrulaitis pēc preču vilcienu pienākšanas nav pārlicis un noslēdzis pārmijas uz galveno ceļu un pārmijas slēdzeni nebija nodevis dežurantam. Par minētiem pārkāpumiem stacijas priekšnieka palīgs Markovskis un pār-
mijnieks Indrulaitis abi sodīti ar atcelšanu no amata. Markovskis uz dzelzceļiem kalpo jau no 1919. g., bet Indrulaitis no 1926. g., instrukciju zināšanā viņi periodiski pārbaudīti un līdz šim kalpojuši nevainojami. Izmeklēšanas komisija ar to pašu pasažieru vilcienu pārbaudīja pārmijas signāla redzamību no lokomotīves un konstatēja, ka, braucot ar ātrumu no 60—65 km st., lokomotīves vadītājs savu 300 tonnu smago vilcienu nevarēja apturēt tik īsā attālumā, kādēļ notikumā nav vainojams. Viņš laikā bremzējis un pat pielietojis prettvaiku, ar ko novērsis daudz ļaunākas sekas, dzelzceļam cēlušies zaudējumi mazāki, nekā bija minēts laikrakstos, bet tomēr tie ir ap 39.000 ls. Dzelzceļu virsvalde ik gadus budžetā paredz lielākus līdzekļus kustības nodrošināšanas ierīču izbūvei, lai pēc iespējas izslēgtu darbinieku kļūdas apkalpojot pārmijas un signālus. Cietušais preču vilciena lokomotīves vadītāja palīgs Jumiķis vēl slimo, bet viņa dzīvībai briesmas nedraud. Pasažieri minētā katastrofā nav cietuši, jo visi vagoni bija no tērauda.
“Latvijas Kareivis”
1937. g. 22.10.
Dzelzceļa katastrofas prāva tiesu palātā
Rīgas apgabaltiesa savā laikā iztiesāja dzelzceļa katastrofas prāvu. Apsūdzēts Kokneses dzelzceļa stacijas priekšnieka palīgs Kārlis Markovskis, kura nolaidīgās rīcības dēļ notikusi dzelzceļa katastrofa: sadūrušies divi vilcieni, lokomotīves nogājušas no sliedēm, bojāts ceļš un sabojātas lokomotīves, kā arī katastrofā cietušas trīs personas. Rīgas apgabaltiesa Markovsku sodīja ar 6 mēnešiem cietumā. Notiesātais iesniedzis tiesu palātā apelācijas sūdzību, bet palāta apstiprināja apgabaltiesas spriedumu.
“Latvijas Kareivis”
Nr. 59 1939. g. 12.03.
Liels ugunsgrēks Koknesē
“Mazpulku darba nometnē Koknesē vakar ap plkst. 5 rītā pienāca ziņa, ka tuvumā izcēlies ugunsgrēks. Mazpulku nometnē izziņoja trauksmi. Lielākie zēni pēc dažām minūtēm jau devās uz notikuma vietu. Ugunsgrēks bija izcēlies netālu no stacijas atrodošā Pētera Mārtinsona dzīvojamā ēkā. Uguns bija sākusies no ēkas jumta un ātri pārgāja uz otro stāvu. Glābēji, lejot ar spaiņiem liesmās ūdeni, gan centās uguni apslāpēt jau pašā sākumā, bet viņu pūles palika bez sevišķiem panākumiem. Kad atsteidzās vietējie ugunsdzēsēji, ēkas jumts un otrais stāvs jau bija iznīcināti un liesmas cauri griestiem spiedās apakšējā stāvā. Pēdējā atradās Kaunata dažādu preču un Heidoka drogu preču tirgotavas. Lai pasargātu apkārtējās mājas no aizdegšanās, to jumtus nācās nosegt ar saslapinātiem maisiem un drēbju gabaliem. No dzirkstelēm tomēr aizdegās attālāk stāvošās Kokneses patērētāju biedrības linu fabrikas un noliktavas jumti, bet to laikā pamanīja un lielāku nelaimi novērsa. Mārtinsona māja stipri izdegusi. Sadegušas arī visas viņa dzīvoklī atrodošās mantas 8000 ls vērtībā. Dzēšot liesmas, Mārtinsona radinieks, Aviācijas pulka virsleitnants Lakstīgala dabūjis deguma brūces. Viņš nogādāts Rīgas kara slimnīcā. Nodegušā māja bijusi apdrošināta par 3.700 LI, bet zaudējumi pārsniegs 6.000 ls.
“Brīva Zeme”
nr. 142. 1936. gads
Traģiski gadījumi
V. Vikmans, dziv. Ābeļu pag. Buivānos, gājis no Pļaviņu tirgus. Uz pārceltuves uzbraucamā tilta tam pēkšņi no mugurpuses uzdrāzies kāds nepazīstams pajūgs.
Vikmanis norauts zemē, un tam pār galvu pārgājis pajūga ritenis, to diezgan vārīgi ievainojot. Pirmo palīdzību snieguši pārcēlāji.
***
24. aprīlī Pļaviņās strādājuši, vedot baļķus uz Daugavu, B. Robežnieks ar savu sievu no Sēlpils pag. Kalnmuižas. Aiz neuzmanības kāds baļķis sācis negaidot velties un uzkritis Robežnieka zirgam un to uz vietas nogalinājis.
Skrejot zibens
trāpīta jaunava
Līgo dienas pievakarē Bruknas pag. noticis traģisks gadījums, kurš prasījis jaunas sievietes dzīvību. Zileņu māju robežās Iecavas upē peldējušās E. Ūdre ar draudzenēm Malahovsku un Mucenieci no Bauskas. Uznācis bargs pērkona negaiss ar krusu. Jaunavas skrējušas uz tuvāko birzīti meklēt patvērumu. Atskanējis spalgs zibens spēriens, un jaunavas notriektas gar zemi. Erna Ūdre bijusi uz vietas beigta, bet Malahovska un Muceniece apdullinātas. Izsauktais ārsts mēģinājis Ūdri atdzīvināt, bet bez sekmēm.
“Brīvā Zeme”
Nr. 142. 1936. gads
Nelaimīga
ģimene
Zalves pag. Lielsusejas muižā dzīvo kāda Riekstiņu ģimene, kuru pēdējā laikā piemeklē visādas likstas un nelaimes. Pirms dažiem gadiem ar tuberkulozi saslima un nomira pats ģimenes galva; palika sieva ar mazgadīgiem bērniem,
Divi gadi atpakaļ meita, nākdama no kādas balles, bija stipri sakarsusi, tad atvēsusi un pēc dažām dienām pēkšņi nomira. Pagājušā gadā Riekstiņas jaunākais dēls ar paštaisītu pistoli izšāva vienu aci, ar kuru palika neredzīgs uz visu mūžu. Tagad atkal — 26. jūlijā vecākais dēls, kuram augusta mēnesi bij jāiet dienastā, zvejojot Susejas upē, noslīka. R. bij precējies un atstāj sievu ar dažus mēnešus vecu bērnu. Pēc šī traģiskā notikuma nelaimīgās ģimenes māte ārkārtīgi satriekta.
“Jēkabpils Vēstnesis”
Nr. 31 1932. g.
Mežā sašauts
svešnieks
Jaunjelgavas tuvumā 28. jūlijā mežā dzirdēti vairāki šāvieni. Priekšniecība sūtījusi mežsargu J. Pildavu noskaidrot šāvienu iemeslus. P. drīzi pamanījis kādu vīrieti ar bisi. P. uzsaucis apstāties, bet svešais pagriezis pret to savu ieroci. Arī Pildavs pagriezis pret to savu šauteni un izšāvis. Svešais ievainots kreisajā kājā un tas esot kāds Pēters Skalbe no Jaunjelgavas. Lieta nodota izmeklēšanai.
“Jēkabpils Vēstnesis” Nr. 31 1932. g.
(Turpmāk vēl.)
