Svētās Terēzes no Bērna Jēzus Aizkraukles katoļu baznīcā trīs dienas notika draudzes aizbildnes Svētās Terēzītes svētki. To kulminācija bija Svētā mise, kuru vadīja arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs.
Arhibīskaps ikvienu draudzi apmeklē vismaz reizi piecos gados. Kopš pēdējās vizitācijas Aizkraukles draudzē apritējuši jau četri gadi. Savā uzrunā viņš atzina, ka Aizkraukles katoļu draudze ir ļoti spēcīga, darbīga, saimnieciska, atsaucīga un novēlēja labu jaunā prāvesta Andreja Kazakeviča un draudzes sadarbību. Andrejs Kazakevičs iepriekš 10 gadus kalpoja Cesvaines draudzē, turpmāk Cesvaines draudzē kalpos līdzšinējais Aizkraukles katoļu draudzes prāvests Māris Ozoliņš. Šāda priesteru maiņa katoļu draudzēs nav nekas neparasts.
Atceroties Aizkraukles tapšanu, Zbigņevs Stankevičs sacīja, ka pilsēta savulaik celta kā ateistiska, bez nevienas baznīcas. Toties tagad pilsētā ir vairākas baznīcas. Fotogrāfijā, kurā tverti mirkļi no ekumeniskā dievkalpojuma Aizkraukles katoļu baznīcā, viņš saskatījis piecu konfesiju mācītājus, un tas viņu iepriecina.
Zbigņevs Stankevičs iestiprinājuma sakramentu deva ap 30 bērniem, pusaudžiem, jauniešiem un pieaugušajiem no Aizkraukles, Skrīveru un citām kaimiņu draudzēm, tādējādi stiprinot viņus ticībā un ļaujot saņemt īpašu Svētā Gara spēku. Iestiprinājuma sakraments ir trešais posms, ievadot kristīgajā ticībā — pirmais ir kristības, otrais — sagatavošanās Svētajai komūnijai jeb dievgaldam. Visi iestiprinātie arī devās pie dievgalda.
Arhibīskaps sev līdzi bija uzaicinājis divus Svētā Jāzepa vīru kustības pārstāvjus no Rīgas Kristus Karaļa draudzes, lai Aizkraukles un citu apkārtējo draudžu vīrus iedrošinātu pievienoties šai kustībai. Kustības atbalsta vīru grupa šopavasar jau izveidota Pļaviņu katoļu draudzē, un tajā ir tikai vīri. Pavisam Latvijā ir astoņas grupas. Viņš atzinīgi vērtē šo kustību — kad ģimenēs vīri kļūst nepacietīgi, kašķīgi, sievas pat aicina savus dzīvesbiedrus doties uz vīru pulciņu parunāties, jo, atgriežoties mājās, viņi ir daudz nosvērtāki, mierīgāki, savaldīgāki, pacietīgāki, vairāk mīl bērnus. Tādas liecības uzklausījis arhibīskaps. Kustība nostiprina ģimenes, veicina vīrieša kā tēva atbildību.
“Tādi, kā esam šajā vīru grupā, nevaram būt ikdienā. Visas maskas atstājam mājās un reizi nedēļā dodamies uz vīru tikšanos. Esam tādi, kādi esam, runājam par lietām, kas mums izdodas un kas neizdodas, aizlūdzam, viens otru stiprinām, iedrošinām un mājās dodamies uzlādēti,” sacīja Raimonds Burakēvičs no Kristus Karaļa draudzes, kurš Svētā Jāzepa vīru kustībā ir jau astoņus gadus. “Reizi nedēļā dodamies uzlādēt savas garīgās baterijas, lai mēs varētu iet pasaulē, pildīt savus pienākumus, kalpot savai ģimenei. Tādēļ es iedrošinu arī jūsu draudzē sanākt vīrus kopā. Tas ir ieguvums arī draudzei, prāvestam — baznīcas korī dzied vīri, un viņi baznīcā var arī izdarīt dažādus praktiskus darbus.”
“Kad Svētajos rakstos izlasīju, ka vīrietim ģimenē ir priestera loma, par to aizdomājos un sapratu, ka galu galā esmu vīrietis,” sacīja Armands Vēveris no šīs pašas draudzes. “Kādēļ lai es nebūtu kā priesteris, kas ģimeni ved uz draudzi? Pirms sešiem gadiem es Jēzum pateicu tādu nopietnu vīrieša “jā” — es viņam sekošu. Notika brīnums — man sekoja sieva un visi trīs bērni, un es līdz pat šai dienai apmeklēju baznīcu un piedalos draudzes dzīvē. Trešdienas ir īpašas, jo tajās pulcējamies vīru grupā. Ir bijuši arī “sausuma brīži”, kad uz vīru grupu atnāk tikai daži vīri, bet to visu esam izturējuši, būsim arī turpmāk kopā un viens otru stiprināsim. Uz to aicinu arī Aizkraukles un tuvākās apkaimes vīrus! Uzdrošinaties! Jo ar Jēzu jūs vienmēr būsiet stiprāki! Pats lielāko daļu mūža esmu nodzīvojis pasaulīgās kategorijās un sapratis, ka tas viss nekur neved. Sapratu, ka iešu kopā ar Jēzu, lai viņš ir vadītājs, nevis tikai es savās iedomās un plānos. Ka iešu uz baznīcu un tur saņemšu palīdzību. Viņš jau ir tepat blakus, tikai jāpasaka viņam “jā”.” ◆
