Es jums teikšu atklāti — pats labākais un interesantākais laiks nav jaunībā, bet gan tad, kad esi pensijā. Ar tevi vienmēr kopā ir uzticami draugi — gan cukura diabēts un muguras vainas, gan paaugstināts asinsspiediens. Beidzot katru dienu tu nodarbojies ar sportu — rāpo pa zemi, meklēdams, kur nokritusi tablete vai tējkarotīte. Tu regulāri dodies mērķtiecīgās pastaigās. Katru dienu kā inspektors izstaigā visus veikalus un pārbaudi cenas. Beidzot tu no skapja vari izvilkt 30 gadu glabātas kleitas, kas pirktas īpašiem gadījumiem, jo nu beidzot tas brīdis ir pienācis. Tev galvā kā datorā sabāzta programma ar tūkstoš veicamajiem dienas darbiņiem, no kuriem tu labi ja paspēj izdarīt divus. Bet tevī vienalga valda bezgalīgs miers.
Dažkārt mani moka arī sirdsapziņas pārmetumi, ka dzīvoju par ilgu — iedomājieties, cik daudz lietotu tanku varētu nopirkt mūsu valsts aizsardzībai! Bet nu — kā ir, tā ir labi.
Pensionāre
Anniņa
