Ejot cauri pasakainajai vasarai, man kā aklai vistai grauds, tika piedāvāts brauciens uz Čehiju — uz festivālu “Folklor bez hranic” Ostravā, uz kurieni devās mūsu Pļaviņu deju kolektīvs “Daugaviņa”. Prieks bija redzēt un dvēseliski baudīt, kā mūsu jaunieši tika uzņemti, kādi aplausi, kāda sajūsma! Vienīgi mūsējie dejoja uz bis! Super, malači! Super vadītāja Ineta! Un čaklie rūķīši Astrīda un Iveta. Arī šoferi Vilnis un Aldis.
Man bija brīvs laiks, un es labprāt, kā parasti esot ārzemēs, atradu iespēju aprunāties ar vietējiem čehu vecāka gada gājuma cilvēkiem par tīri praktiskām lietām. Kāpēc vecākiem? Tāpēc, ka viņi nedaudz spēj komunicēt krievu valodā.
Man kā bijušajai medicīnas darbiniecei, pirmkārt, interesēja medicīniskā aprūpe valstī. Un atkal kārtējais pārsteigums — izrādās, medicīniskie pakalpojumi ir bez maksas. Pie ārsta bez maksas, par sta-
cionāru nav jāmaksā.
Rodas sajūta, ka mēs esam turīgākie Eiropā vai kādi tumšie ļaudis. Negribu domāt, ka man meloja. Kālab? Varbūt es, dzīvodama dziļos laukos, kaut ko nesaprotu? Kamēr dejotāji rādīja savas izcilās prasmes, es “pabāzu degunu” pansionātā un parunājos ar vecļaudīm. Par 440 eiro mēnesī vienvietīgas, labiekārtotas istabas ar visām labierīcībām, priekštelpu un lodžiju. Iemītnieki smaidīgi, esot ļoti laimīgi.
Dod, Dievs, lai arī mēs lieliem soļiem ietu uz tādu līmeni! Lai šeit, Latvijā, novadā, pagastā visiem nevainojama veselība un dzīvotprieks!
Terēza
Odzienā
