27. maijs. Adoptēti visi deviņi “alu kucītes” bērni. Paldies pagaidu mājas devējai Ingūnai, pateicoties viņas uzņēmībai, materiālajam atbalstam un īstai dzīvnieku mīlestībai, visi veseli, čipēti un potēti atrodas savās īstajās mājās Aizkrauklē (2), Bebros, Koknesē, Madonā, Rīgā (2), Dobelē un Birzgalē.
5. jūnijs. Sākas kaķēnu laiks: no mājām izmukušas (padzītas/izmestas?) jaunās māmiņas slēpj savus mazuļus šķūnīšos, dārza mājiņās, pagrabos, apstādījumos un visas rūpēs par bērnu veselību nāk diedelēt barību katram, kas gatavs viņas uzklausīt. Līdzjūtīgie iedzīvotāji vēršas pēc palīdzības pie mums. Darba pilnas rokas, jo nelabvēlīgos apstākļos dzimuši mazuļi un nereti arī mammas vairākumā gadījumu ir ar nopietnām veselības problēmām, kuras risināt ne vienmēr mums ir pa spēkam.
8. jūlijs. Mums būs jauns sadarbības partneris! Valentīnas kundze atver veikalu—salonu dzīvniekiem Spīdolas ielā, sadarbība solās būt perspektīva gan atbalsta, gan aprūpes ziņā.
14. jūlijs. Iekārtojam “Felidā” divas bērnistabas — lielākiem un mazākiem minčiem, kur mazuļi socializējas, mācās dzīvot draudzīgi, bet mammas gatavojam sterilizācijai. Ar kaķēniem veikt šo darbu pieteikušās piecas 3. — 7. klases meitenes no Aizkraukles novada vidusskolas. Visas strādāja ļoti labi: palīdzēja kopējām, ķemmēja kaķēnus un rotaļājās ar tiem. Visvairāk stundu nostrādāja Samanta un Evelīna, par ko viņām liels PALDIES!
7. augusts. Pie muzeja “Kalna Ziedos” un autoservisa Bitēnu ielā izmētāti mazi apmēram nedēļu veci kaķēni. Nomiršanai. Kur sirdsapziņa kaķeņu saimniekiem? Viņi pakļauj savu ģimenes mīluli nopietnam veselības traucējumam — piena dziedzeru vēzim, labākā gadījumā — iekaisumam, ko kaķene var arī nepārdzīvot. Ārstēšana maksās vairāk nekā sterilizācija, un tā atbrīvos jūsu mājdzīvnieku no meklēšanās mokām trīs reizes gadā, bet jūs — no neētiskas rīcības. Palīdziet savam kaķim un paši sev!
10. augusts. Kristaps no Rīgas, braucot pie vecākiem Seces pagastā, pie Sniķeru pieturas redz izmisušu taksenīti skraidām krustu šķērsu pāri ceļam. Lai glābtu suneni no sabraukšanas, piedāvājām pagaidu mājas, un Kristaps ievietoja taksenīti pie mums ar nosacījumu, ja neatradīsies saimnieks, ņems viņu pie sevis. Suns nebija čipēts, arī kakla siksniņas ar saimnieku telefona numuru nebija. Sākām aktīvi darboties sociālajos tīklos, sagatavojām foto un sludinājumu arī ‘‘Staburagam”, taču jau otrdien atradās saimniece, kura dzīvo Seces pagastā apmēram 3 km no Sniķeru pieturas, meža malā. Satikšanās prieks bija neaprakstāms gan sunim, gan saimnieces meitai, gan mums. Skuma vienīgi Samanta, kura bija labestīgā suņa staidzinātāja visas dienas un jau mēģināja pierunāt vecākus dot sunim mājas.
20. augusts. Ar kurjerpastu saņemam sūtījumu no Īrijas — Liānas kundze, kura pirms 20 gadiem dzīvojusi Aizkrauklē, uzzinājusi, ka te darbojas dzīvnieku aizsardzības biedrība, atsūtījusi cienastus kaķiem un arī kaķu kopējiem. Pateicamies par dāvanu, uzrakstot vēstuli e-pastā.
2. septembris. Pašreiz pagaidu mājās pie mums atrodas astoņi pieauguši, jauni, draudzīgi, pilnīgi socializēti mājdzīvnieki, kuriem jau ir bijušas labas mājas un mīļi saimnieki (to var spriest pēc dzīvnieku izturēšanās), bet neviens viņus nemeklē. Zvaniet, interesējieties! Mēs dosim viņiem jaunas mājas! ◆
