Astronomi mēra un sver Saules sistēmu. Kad 1769. gadā Venera pienāca priekšā Saulei, astronomi pirmoreiz noteica attālumu no Zemes līdz mūsu zvaigznei.
Cilmes šūnas glābs no multiplās sklerozes. Jaunas cilmes šūnu terapijas uzrāda pārsteidzošus rezultātus cīņā pret agresīvo slimību multiplo sklerozi.
Higsa daļiņu pāri ļaus izprast masas izcelsmi. Zinātnieki grasās radīt Higsa daļiņu pārus, lai noskaidrotu, kā uzreiz pēc Lielā sprādziena matērija guva virsroku.
Jauns zemūdens cauruļvads piegādās Eiropai gāzi. Kad Baltijas jūras gultnē būs ieliktas pēdējās caurules, pasaules garākajam zemūdens gāzesvadam būs dubultnieks.
Dzīvnieki iztiek gandrīz bez skābekļa. Anatomiskie pielāgojumi ļauj dažu sugu dzīvniekiem labi justies vietās, kur skābekļa līmenis ir draudīgi zems.
Ultraprecīzi atompulksteņi noteiks Zemes masu. Divi jauni atompulksteņi ir tik precīzi, ka ar tiem var noteikt Zemes sastāvu un meklēt tumšo matēriju Visumā.
3D printeri glābj bojātus skeletus. Gumijas mugurkauli un keramiski implanti — tagad ārsti var izdrukāt 3D skeleta aizstājējus.
Milzīgs meteorīts mainīja Zemes klimatu. Nesen atklāts krāteris liek domāt, ka pēdējā ledus laikmeta beigās meteorīta trieciens varētu būt paildzinājis aukstumu par vēl tūkstoš gadiem. ◆
