Latvijā pudeļu depozīta sistēmas ieviešanu rosina vairāk nekā piecpadsmit gadu, bet iniciatīvai vienmēr atrodas oponenti un par spriešanu tālāk netiekam. Tagad iepakojuma pārstrādes uzņēmums “Latvijas Zaļais punkts” direktors Kaspars Zakulis saka — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) virzītais projekts par depozītsistēmu ir novecojis. Skandināvijā un Rietumeiropā depozītsistēmas galvenokārt izmantojot, lai nodotu atkārtoti lietojamus dzēriena iepakojumus, kā stikla pudeles, nevis vienreizlietojamās plastmasas pudeles. Tā viņš stāstīja Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot?”. Bet vai tā ir tiesa?
Latvijā pudeļu depozīta sistēmas ieviešanu rosina vairāk nekā piecpadsmit gadu, bet iniciatīvai vienmēr atrodas oponenti un par spriešanu tālāk netiekam. Tagad iepakojuma pārstrādes uzņēmums “Latvijas Zaļais punkts” direktors Kaspars Zakulis saka — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) virzītais projekts par depozītsistēmu ir novecojis. Skandināvijā un Rietumeiropā depozītsistēmas galvenokārt izmantojot, lai nodotu atkārtoti lietojamus dzēriena iepakojumus, kā stikla pudeles, nevis vienreizlietojamās plastmasas pudeles. Tā viņš stāstīja Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot?”. Bet vai tā ir tiesa?
Sabīne Bērziņa,
Re:Baltica/Re:Check
Fakti
◆ VARAM plānoja, ka Latvijas depozīta automātos pieņemtu dzērienu iepakojumus no PET, stikla, metāla (skārda bundžas) ar tilpumu no 0,1 līdz 3 l.
◆ Saeimas deputāts un VARAM parlamentārais sekretārs Artūrs Toms Plešs (Attīstībai/Par!) aicinājis ieviest plašāku depozīta sistēmu dažādiem iepakojuma veidiem, savukārt vides aizsardzības NVO pārstāvji raizējas, ka tas vēl vairāk sarežģītu sistēmas ieviešanu.
◆ Iepakojuma likuma grozījumi, kas paredz depozītsistēmas ieviešanu, Saeimā pieņemti divos no trim lasījumiem.