Lai nodrošinātu Izglītības likumam atbilstošu valsts valodas lietojuma ieviešanu izglītības programmu apguvē, Ministru kabinets atbalstīja grozījumus noteikumu projektā par valsts vispārējās vidējās izglītības, mācību priekšmetu standartiem un izglītības programmu paraugiem. Tie paredz svītrot normas par mazākumtautību izglītības programmas apguvi vidējās izglītības posmā.
Noteikumu projekts stāsies spēkā 2019. gada 1. septembrī, bet normas, kas attiecas uz mazākumtautību izglītības programmu īstenošanas izbeigšanu, ieviesīs pakāpeniski. Pieņemtie grozījumi paredz, ka mazākumtautības izglītības programmas varēs īstenot 10. un 11. klasē līdz 2020. gada 31. augustam un 12. klasē — līdz 2021. gada 31. augustam. Izglītības likumā par vispārējās vidējās izglītības iegūšanu noteikts, ka mācībvaloda ir tikai valsts valoda, tomēr izglītības iestādēm būs iespēja izglītības programmās papildus iekļaut mācību priekšmetus, kas saistīti ar mazākumtautības dzimto valodu un ar mazākumtautību identitāti.
Aizkraukles novada vidusskola ir vienīgā Aizkraukles reģionā, kur vēl piedāvā mazākumtautību izglītības programmu. Mācību iestādes direktors Aldis Labinskis informē, ka šobrīd arvien vairāk skolēnu tomēr izvēlas pāriet uz mācībām valsts valodā.
— Komplektējot 5. klases, 5.m ar mācībām mazākumtautību izglītības programmā šobrīd ir seši skolēni, un, iespējams, šis skaits būs vēl mazāks. Vecākiem notika sapulce, kurā pārrunājām visus ar izglītību saistītus jautājumus. Ja šobrīd mazākumtautību skolēni apgūst 50 līdz 60 procentu priekšmetu valsts valodā, tad ar katru gadu šī proporcija palielinās, un arī eksāmeni jākārto valsts valodā. Vecāki to apzinās, tāpēc izvēlas bērniem mainīt programmu. Katrā ziņā sarunas ar vecākiem vairs nav tik smagas, kādas bija vēl pirms gada, — teica direktors.
Aizkraukles novada vidusskolā mazākumtautību izglītības programmu šajā mācību gadā sāks 9. klase ar 19 skolēniem, un viņiem vairākas mācību stundas notiks skolas ēkā Lāčplēša ielā, 7. klasē ir 15 bērni, kā arī 6. klase ar nedaudz vairāk kā desmit skolēniem. Šis skaits gan ir mainīgs, un arvien vairāk izvēlas mācības pamatizglītības programmā valsts valodā. Nepieciešamības gadījumā mācību iestāde skolēniem piedāvā arī atbalstu — individuālās konsultācijas latviešu valodā, ko finansē no Eiropas Sociālā fonda projekta “Pumpurs”.
Aldis Labinskis piebilda, ka šobrīd problēma nav skolēnu sadalījums programmā, bet fakts, ka vairāki skolotāji paliks bez darba. ◆
