Līva Bogdanova, AAS “Balta” apdrošināšanas fizisko personu īpašuma produkta vadītāja
— Statistikas dati liecina, ka orientējoši tikai 30% Latvijas iedzīvotāju apdrošina savu īpašumu. Tas ir ļoti maz, kaimiņvalstīs situācija ir pretēja, vien nepilna trešdaļa nav apdrošinājuši savu mantu vai īpašumu. Kas attiecas uz latviešiem, kas veic apdrošināšanu, vairums, aptuveni 70%, apdrošināšanu veic brīvprātīgi. Mazākums apdrošina tikai tādēļ, ka to paredz hipotekārā kredīta nosacījumi. Novērota pozitīva tendence, ka cilvēki ikdienā izvēlas apdrošināt arī citus riskus, ne tikai ēkas un dzīvokļus, bet arī mantu un civiltiesisko atbildību. Cilvēki izvēlas pilno komplektu, lai būtu maksimāli pasargāti. Tāpat arī klienti arvien vairāk izvēlas visu risku segumu, lai būtu pasargāti no jebkādām nelaimēm. Lielākā daļa klientu apdrošināšanas līgumu pagarina, jauni klienti klāt nāk salīdzinoši kūtri. Pasargāt sevi un savu īpašumu vajadzētu aktīvāk. Tad, kad notiek kāda lielāka nelaime, klasiski tā ir uguns nelaime vai, piemēram, nesenie virpuļviesuļi, interese par apdrošināšanas iespējām pieaug. Diemžēl sabiedrībā valda mīts, ka šāda nelaime ar mani nenotiks. Tikai redzot vai piedzīvojot nelaimi, cilvēki sāk domāt par sava īpašuma un mantas pasargāšanu.
Mēs esam pirmie un vienīgie Latvijā, kas apdrošināšanu piedāvā iegādāties kā dāvanu. Pieredze rāda, ka ir liela tendence, ka vecāka gadagājuma klientiem apdrošināšanas polises apmaksā bērni vai mazbērni. Redzam vēlmi sabiedrībā rūpēties par tuvinieku drošību. Radījām kampaņu, kurā apdrošināšanu var uzdāvināt, iegādājoties dāvanu karti.
Latvijā nav pārmērīgi daudz apdrošināšanas kompāniju, pirms pāris gadiem to bija vairāk. Pašreizējie tirgus dalībnieki saglabā veselīgu konkurenci, uzņēmumi strādā servisa uzlabošanā, lai piesaistītu klientus. Latvijā ir ļoti liela tirgus daļa, kas nav apdrošināta un pat uzrunāta. Regulāri sastopamies ar cilvēkiem, kas nekad neko nav apdrošinājuši. Cilvēkiem jāizprot nepieciešamība pasargāt sevi un savu īpašumu. ◆
Gatis Mediņš, strādā tēva saimniecībā “Silavēji” Bārbeles novadā, lauku tūrisma objektā “Ausekļa dzirnavas” un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā
— Mēs ražu neapdrošinām, jo graudi, lopbarība, kukurūza paredzēta tikai pašpatēriņam. Platības nav tik lielas, lai tērētu līdzekļus. Mums ir apdrošinātas ēkas un lopi. Tas ir nepieciešams, jo notikt var viss. Govs var savainoties vai to var piemeklēt kāda slimība. Dzīvot un saimniekot, ja viss apdrošināts, ir mierīgāk. Paldies Lauku atbalsta dienestam, jo lielo lietavu laikā bija izslīkušas pļavas un sējumi. Iesniedzām dokumentus, prasību par kompensāciju apstiprināja. Kopumā lielas nelaimes mūs nav skārušas, uz lauka neko neatstājam, visu novācam. Cilvēki aktīvi neapdrošinās, jo par to aizdomājas vien pēc nelaimes. Arī mums bija līdzīgi, savulaik fermā iespēra zibens, lopus veiksmīgi dabūjām ārā. Postījumi skāra lopbarību, sadega apmēram 300 ruļļu siena un fermas jumts. Atbalstu nelaimē sniedza pašvaldība. Tā kā tolaik bija paņemts kredīts, tad kaut kāda daļa bija arī apdrošināta. Apdrošinātājs sedza 90% zaudējumu. Situācija valstī ir tāda, kāda ir. Cilvēki domā, ka ar viņiem nekas slikts nenotiks, tādēļ izmest naudu par apdrošināšanu nevēlas. Apdrošināšanas iemaksas ir nieks salīdzinājumā ar to summu, kas jāiegulda pēc nelaimes. ◆
Ilze Ošāne, labdarības organizācijas “Ziedot.lv” komunikāciju vadītāja
— Protams, sevi un savu mantu vajadzētu pasargāt. Apdrošināšana ne vienmēr nozīmē, ka zaudējumi tiks kompensēti. Tas atkarīgs no izvēlētās paketes un nelaimes gadījuma faktoriem. “Ziedot.lv” ļoti reti iesaistās palīdzības sniegšanā ugunsnelaimē nonākušajiem. Pieredze rāda, ka šādu nelaimes gadījumu upuriem pamatvajadzība ir jauns mājoklis vai arī vecā atjaunošana. Tam vajadzīgas lielas naudas summas, kuras ar ziedojumiem nevaram garantēt. Piemēram, tiek saziedoti līdzekļi ēkas pamatu ieliešanai. Pēc tam darbs neturpinās, jo cilvēkiem nav naudas, par ko turpināt mājas atjaunošanu. Mēs nespējam uzņemties sniegt šādu atbalstu, jo nevaram nodrošināt gala iznākumu. Ar šādiem nelaimes gadījumiem strādā biedrība “Pēc ugunsgrēka.lv”. Viņi ir specializējušies šajā jomā, spēj nodrošināt cietušajiem nepieciešamo. Mums ir bijuši atsevišķi gadījumi, kad līdz 1000 eiro apmērā savācām ugunsnelaimē cietušajiem iedzīvei nepieciešamo. Tik lielās nelaimēs būtiskāko — jaunu mājokli — biedrības un labdarības organizācijas nespēj nodrošināt. Savukārt pirmās nepieciešamības lietas, apģērbu, higiēnas preces un citus parasti ātri saziedo kaimiņi un cilvēki no tuvējās pašvaldības. Domājot par drošību, tika pieņemti stingrāki nosacījumi, kas paredz dūmu detektoru izvietošanu daudzdzīvokļu māju kāpņu telpās un dzīvokļos, normatīvi tvaika nosūcēju ierīkošanai ventilācijas šahtās. Protams, ja cilvēki aktīvāk veiktu piesardzības pasākumus, tostarp iegādātos apdrošināšanu, tad palīdzības lūgšana dažādām organizācijām vai pašvaldībām nebūtu tik bieža prakse. Līdzcilvēki var palīdzēt ar drēbēm un citām mazāk būtiskām lietām, taču svarīgāko pēc lielas nelaimes — mājokli — dāvināt nevar. ◆
