Esmu ļoti taupīga sieva, bet Indriķis neprot mani novērtēt. Pirms pāris nedēļām veikalā nopirku 10 kastītes ar olām. Tas, protams, nav nekāds brīnums, bet iedomājieties, 10 olas maksāja tikai 29 centus! Es simt olu nopirku par 2,90 eiro. Rozālija, pērkot laimīgo vistu olas, par tādu pašu olu skaitu samaksā 25 eiro. Ir taču starpība! Manuprāt, laimīgām jābūt ne tikai vistām, bet arī cilvēkiem, un es tāda esmu, jo ietaupīju naudu. Manu laimi gan aptumšo Indriķis ar savu īdēšanu: tās taču esot olas no Ukrainas, turklāt nevar zināt, vai tās nav inficētas ar salmonellu, un kur galu galā paliekot mans patriotisms? Bet jāpalīdz taču arī citām tautām! Runājot par salmonellu, netaisos dziedāt operā un man nav jāēd jēlas olas. Turklāt lasīju, ka salmonellas iet bojā 5 — 10 minūšu laikā 70 grādu temperatūrā. Es drošības nolūkos olas vāru 15 minūtes. Tagad mums ģimenē ir olu diēta — tās ēdam trīs reizes dienā. Indriķis sākumā iebilda, bet rasolā apēd gardu muti. Neies taču labu mantu zemē mest. Kad apēdīsim Ukrainas olas, tad atkal pievērsīsimies patriotiskajām olām.
Izabella
