Kad uzkāpjam kalnā, viss lejā šķiet labāk redzams. Tāpat arī ir ar gadiem. No laika attāluma visas lietas, notikumi, cilvēki labāk izgaismojas. Katru mēnesi gada garumā pavērsim “Staburaga” priekšteces “Komunisma Uzvaras” lappuses. Kā dzīvojām pirms 30, 40 un 50 gadiem? Vairumam cilvēku lasītais būs kā atgādinājums — cik ātri skrien laiks! —, jo paši būs bijuši aprakstīto notikumu aculiecinieki.
Ināra Sudare
1969. gads
Trīs labākās saimniecības
Izskatot sociālistiskās sacensības rezultātus pavasara sējā līdz 26. maijam, sacensības vērtēšanas komisija atzina, ka aizvadītajā nedēļā vislabāk izmantots mašīnu un traktoru parks šādās saimniecībās: Kokneses kolhozā (priekšsēdētājs b. Gavrovskis, partijas pirmorganizācijas sekretārs b. Līdaks, arodkomitejas priekšsēdētājs b. Kalniņš), 2. Taurkalnes kolhozā (priekšsēdētājs b. Dzenis, partijas pirmorganizācijas sekretārs b. Gricūns, arodkomitejas priekšsēdētāja b. Urlovska), 3. Vietalvas padomju saimniecībā (direktors b. Kalniņš, partijas pirmorganizācijas sekretārs b. Mukāns, strādnieku komitejas priekšsēdētāja b. Jaundāldere).
31. maijs
Iršos būvē rumāņi
Pamatus Pērses astoņgadīgās skolas fizkultūras zālei rajona remonta un celtniecības iecirknis ielika jau pagājušajā gadā. Tomēr darbs kavējās. Pašreiz ciemā ieradušies celtnieki no Karpatiem, kuri sevi jau labi rekomendējuši ar Mēmeles pirts būvi. Celtnieki ir rumāņi. Brigadiera Ivana Iovodina vadībā viņi veiks visus darbus, izņemot sanitāri tehniskos, krāsošanas un elektroinstalācijas.
Celtniecībai iedalīti 46 tūkstoši rubļu, no kuriem jau apgūti 15 tūkstoši. Līdz oktobra svētkiem celtnieki sola objektu pabeigt. Fizkultūras zāli ciema iedzīvotāji paredz izmantot arī kultūras vajadzībām.
7. jūnijs
Saņem kvalitātes zīmi
Fabrikas “Rīgas apģērbs” filiāle Pļaviņās pastāv jau ceturto gadu. Ar katru gadu pieaug kā šuvēju meistarība, tā veiktā darba apjoms. Uzņēmuma kolektīva lieliska darba uzvara ir nesen saņemtā kvalitātes zīme, kas piešķirta modelim NR 21.-32. Pēc šī modeļa ceha šuvējas šogad jau izgatavojušas ap 9000 bērnu krekliņu. Visi tie nonākuši pārdošanā veikalā “Bērnu pasaule” Rīgā.
7 . jūnijs
Būs zaļie zirnīši
Kā katru gadu, arī šogad Sunākstes kolhoza laukkopji audzē zaļos zirnīšus konservēšanai. Pavisam zirnīši iesēti 10 ha platībā. Lai iznīcinātu nezāles, zirņu sējumus apmigloja ar DNOK preparātu. Ar herbicīdiem sunākstieši nomigloja arī graudaugu sējumus.
20. jūnijs
1979. gads
Kaimiņi apsteiguši
Skrīveru izmēģinājumu saimniecībā strādā zāles miltu agregāts. Tas ir pagaidām vienīgais rajonā, kurš iedarbināts jaunajā sezonā. Sagatavotas 5 t vērtīgas lopbarības. Zāles miltu ražošanā mūs krietni apsteiguši jēkabpilieši. Kaimiņu rajonā darbojas seši agregāti, pavisam sagatavots 66 t barības. Ogres rajonā tāpat kā pie mums pagaidām vēl strādā tikai viena kalte. Bet tās veikums daudz lielāks — 22 tonnas.
5. jūnijs
Svētki iedvesmo darbam
Nesen uz Rīgu devās visu mūsu republikas muzeju pārstāvji (tajā skaitā arī 6 darbinieki no mūsu rajona), lai rezumētu muzeju darba rezultātus. LPSR kultūras ministra vietnieks b. Verners pasniedza apbalvojumus tiem muzeju darbiniekiem, kuri šim darbam veltījuši 20 un vairāk gadu. Apbalvojumu saņēma arī Stučkas Vēstures un mākslas muzeja direktore R. Paukšte.
Pagājušajā gadā, kad Muzeju diena tika atzīmēta pirmo reizi, mēs viesojāmies Ogres rajona kolhozā “Lāčplēsis”, tikāmies ar kolhoza priekšsēdētāju E. Kauliņu. Turpinot šo tradīciju, šogad 24. maijā mūsu muzeja darbinieki godināja E. Kauliņa piemiņu viņa atdusas vietā Lielvārdes kapos un nolika tur ziedus.
5. jūnijs
Un plāni kļūst reāli
Katru dienu ap 60 darbinieku no Stučkas sakaru mezgla ieradās Seces sovhozā, lai laikus sagatavotu plānotās 90 tonnas siena. Aizvakar saimniecības direktors Pēteris Liepiņš mūs informēja, ka savu uzdevumu sakaru mezgla ļaudis izpildījuši ar krietnu uzviju. Šī uzvija ir apmēram 20 tonnu. Tikpat čakli viņi strādāja arī sakņu laukā. Tur noravētas visas norādītās platības un pat vairāk.
20. jūnijs
1989. gads
Ceļš uz baseinu
Pēc vairāku gadu pūliņiem, kas bija sekojuši senai iecerei par peldbaseinu, Stučkā aizvadītajā sestdienā beidzot varēja pārgriezt tradicionālo lenti pie ieejas šajā rajona ļaudīm tik vajadzīgā sporta celtnē. Ja arī mēs neesam pirmie, tomēr der atgādināt, ka Latvijas rajonos peldbaseinu nav nemaz tik daudz, cik gribētos un vajadzētu. Turklāt kopā ar Stučkas manēžu, kur ziemā var skriet pat 110 metru barjeroto distanci (vienīgā vieta republikā), nu izveidots teicams sporta centrs, kas arī ieguvis jaunu nosaukumu.
Sporta apvienības priekšsēdētājs Ē. Tatarčuks: pamatus šai būvei ielikām 1981. gadā, nu esam šo darbu beiguši, un mūsu rīcībā tagad ir veselības centrs. Jā, tieši tā turpmāk tiks saukts jaunais komplekss, ko veido baseins un manēža. (..)
1. jūnijs
Stučkas pirtī
Pēc labiem talkas darbiem gāju uz pirti uzlabot veselību. Pēršanās pirtī izrādījās uzlabota un maksāja ne vairs 18, bet gan 70 kapeikas. Laikam ieviesuši jaunus pakalpojumus, nodomāju, un, izrādās, nebiju vīlies.
Ieejot ģērbtuvē, ievēroju, ka skapīši pārvietoti mākslinieciskās grupiņās, grīda izrotāta ar slapjām avīzēm. Likvidēti uzraksti “Nesmēķēt” un “Ievērot tīrību!” — pilnīga demokrātija. Gaisa mitrums — ap 100 procentiem, temperatūra — ap 50 grādiem. Ventilācijas rūkoņa netraucē (bojāta). Logi aizmūrēti (lai nebūtu caurvēja).
Sajūta kā Amazones tropos. Mazgāšanās telpā ūdentiņš drusku remdens — nevar applaucēties. Karsēšanās telpā arī jaunumi — karstais tvaiks plūst pastāvīgi, nav vairs pašiem jātaisa vaļā vai ciet (krāns salūzis jau divas nedēļas). Karstums un mitrums tāds, ka mēnešus trīs pie friziera varēs neiet — mati paši noies. Uz lāvas nav nekāda gulēšana — par to parūpējas karstais tvaiks, kas pa lāvas dēļu starpām dedzina kāju pēdas. Un tas viss — tikai par 70 kapeikām!
Visu pirts gājēju vārdā izsaku pateicību b. Runcim par labo pirti un tur iegūto “veselību”!
Pirtsgājējs
3. jūnijs
Nav ko uztraukties
A. Akmens no Seces savā vēstulē redakcijai atceras nesenos laikus, kad veikalos pārdevēji pircējiem par pirkumu izdodamas kapeikas vietā pasniedza kārbiņu sērkociņu. Bet tagad diemžēl veikalos sērkociņu tikpat kā nav. Lai noskaidrotu, kā ir ar sērkociņu tirdzniecību, lūdzu informēt rajona patērētāju biedrību savienības valdes priekšsēdētājas vietnieci tirdzniecības darbā L. Jančevsku. Viņa pastāstīja, ka pašreiz tirdzniecībā ar sērkociņiem republikā ir radusies nenormāla situācija. Rajona patērētaju biedrības savienības vairumtirdzniecības bāzē sērkociņi ir pietiekamā daudzumā, bet tiek noteikta vienas dienas norma to izsniegšanai veikaliem. Piemēram, maijā vienā dienā visa rajona veikaliem no bāzes izsniedza 20 lielās kastes sērkociņu, bet jūnijā izsniegtas 29 lielās kastes. Tāpēc uztraukties par sērkociņu trūkumu nav vērts.
10. jūnijs
Dzīvokļus sadalīs lozējot
Drīzumā laikrakstā publicēsim dzīvokļu saņēmēju uzvārdus šomēnes nododamajā rajona izpildkomitejas deviņstāvu mājā. Tā bija pirmā reize Stučkas vēsturē, kad dzīvokļu numurus pēc saviem ieskatiem nesadalīja pilsētas izpildkomitejā, bet gan izlozēja nākamie mājas iedzīvotāji. Lozēšanas praksi, vismaz rajona izpildkomitejas mājās, turpinās.
10. jūnijs
Autobusu vadītāju konkursā
Autovadītāju profesionālās meistarības XI konkursa pirmā posma sacensībās piedalījās Jēkabpils autobusu parka Pļaviņu filiāles autobusu šoferi.
Autobusu LAZ-695 “N” figurālajā vadīšanā un ceļu satiksmes noteikumu zināšanu pārbaudē uzvaru izcīnīja šoferu brigādes brigadieris Andrejs Reiznieks. Otro vietu ieguva Kārlis Īvāns. Trešajā vietā ierindojās Aļģirts Bagatskis. Labu sniegumu uzrādīja arī filiāles vecākais meistars Jānis Spārniņš un šoferi Jānis Kaņepējs, Kārlis Upenieks un Leons Gedušs.
22. jūnijs23. marts
Dažos teikumos
1969. gads
* 27. maijā Stučkas pilsētas 1. un 2. bērnudārza darbiniekiem politmācību noslēgums. Visu mācību gadu audzinātājas un medicīniskais personāls divreiz mēnesī studēja V. I. Ļeņina biogrāfiju. Nodarbības noslēdzās, noklausoties skaņu ierakstus ar Ļeņina iemīļotajām dziesmām un mūziku.
* Taurkalnes kolhozā plaši izvērsusies sējumu kopšana. No 160 hektāriem graudaugu sējumu ar herbicīdiem jau apmigloti 96 hektāri. Kopā ar herbicīdiem graudaugi saņem pilnmēslojumu A un amonija salpetri, kas veicina herbicīdu iedarbību.
* Rūpnīcas “Darba spars” Jaunjelgavas filiāle šajās dienās sola paveikt pusgada plānu. Pavisam saražoti 102 tūkstoši degvielas kannu. Pēc remonta kolektīvs sāks apgūt jaunas produkcijas ražošanu — gatavos maizes glabājamās kastītes. Jau jūlijā plānots saražot 14 tūkstošu gabalu.
* Jaunjelgavas mežrūpniecības saimniecībā ir 142 racionalizatori. Šī gada piecos mēnešos viņi iesnieguši 38 priekšlikumus ar nosacīto ekonomisko efektu 37600 rubļu.
* Daugavas HES kaskādes kolektīvs maijā saražoja 244 miljoni 668 tūkstoši kilovatstundu elektroenerģijas, izpildot plānu par 103,7 procentiem.
1979. gads
* Vienas no skaistākajām un grūtākajām dienām pašlaik ir 615 rajona astoto, 353 vienpadsmito un 100 vakarskolu audzēkņiem. Nolikti pirmie eksāmeni. Vislabāk algebru zinājuši Stučkas 2. vidusskolas vienpadsmito klašu audzēkņi — uz labi un teicami atbildējuši 32, apmierinošas atzīmes saņēmuši 19 skolēni. Skolotāja L. Pontāga var būt apmierināta par saviem audzēkņiem.
* No 7. maija līdz 7. jūnijam rajonā notika 155 vēlēšanu sapulces, kurās piedalījās 29440 cilvēku. Ievēlēti 150 tautas tiesas piesēdētāji, no kuriem 43 cilvēki šo pienākumu pildīs pirmo reizi. Pie tam 15 tiesas piesēdētāju ir jaunāki par 30 gadiem. 49 tiesas piesēdētāji ir PSKP biedri.
* Vērtējot pirmo divu nedēļu darba rezultātus rajona “Lotos” vienību sociālistiskajā sacensībā, par labāko atzīta Pļaviņu sovhozā strādājošā vienība “Pļaviņas 79”. Jāatzīmē arī Neretas vidusskolas vienības “Saulpurene” panākumi darbā un kultūras pasākumu organizēšanā.
1989. gads
* No 23. uz 24. maiju padomju saimniecībā “Nereta” no minerālmēslu noliktavas “Vanagi” cisternas izplūda ievērojams daudzums šķidrā amonija polifosfāta, kas pa novadgrāvi ieplūda Susējā un tālāk Mēmelē. Abās upēs fiksēta masveida zivju bojāeja. Ierosināta krimināllieta.
* 29. maijā Stučkas 2. vidusskolā astotajiem bija pirmā zināšanu pārbaude — eksāmens latviešu valodā vārdos. No 72 skolēniem
14 pārbaudījumā ieguva teicamas atzīmes.
