Stella, aizkraukliete
— Noteikti atbalstu Latvijā audzēto, neraugoties uz cenu. Lai gan nav nekādas nojausmas, kas ir kas. Ja ir kaut mazākās aizdomas par krāpšanos, neizvēlos to preci. Kamēr, piemēram, mūsējiem nav gurķu, pērku ārzemēs audzētos, bet šo to audzēju arī pati. Piemēram, Rīgas Centrāltirgū redzu, ka lielu daļu kartupeļu pārdod vienādos maisos, lai gan tirgotāji ir dažādi.
Vitolds Aizkrauklē
— Vispār savā dārzā man viss ir pietiekami izaudzis. Dārzs ir gan pilsētā, gan laukos. Arī zemenes pašiem savas. Nesteidzamies, sagaidām, kad tās pašas nogatavosies. Iepriekš, kad pirkām mazmeitām zemenes, izvēlējāmies Grieķijas, jo tās bija saldākas nekā Spānijas. Tagad noteikti izvēlētos vietējās. Neesmu gan speciālists un no ārzemju ogām tās neatšķirtu. To grūti nokontrolēt, un tie, kas kontrolē, paši ir… Tas tā jebkurā vietā.
Linda un Mārīte Aizkrauklē
Linda (no kreisās): “Manuprāt, lielākā nozīme ir izskatam. Vispirms ēdu ar acīm. Ja tomēr izrādās neēdams, otrreiz nepirkšu. Cenai, izcelsmei nav tik lielas nozīmes kā pašam produktam.” Mārīte: “Cenšos atbalstīt vietējos audzētājus.” ◆
