“Skatos, Trīnīt, ar spieķa palīdzību kusties tīri žiperīgi, bet par kaitēm šoreiz nerunāsim. Saki, esi izvēlējusies mīluli, kas pārstāves tavas intereses Eiropā?” jautāja Jūle.
“Nesmīdini pasauli! Manas intereses var aizstāvēt kaimiņiene Ramona, bet, sēžot uz diviem krēsliem bez pielaides, var ātri iekrist to starpā. Pārstāvji Eiropā aizstāvēs savas intereses. Iedomājies, kāda alga, palīgi, padomnieki, biroji, savstarpēja radu iekārtošana amatos, ceļojumi glaunā lainerī Rīga—Brisele—Strasbūra, pasakaina pensijas nākotne… Sapnis, no kura negribas pamosties,” skaudību pauda Trīne.
“Ieklausies reklāmās, daži sola gāzt kalnus, cīnoties par mūsu valsts interesēm,” bilda Jūle.
“Ko tev izsaka Latvijas pārstāvniecība 1:87? Ko viņi var ietekmēt? Lai panāktu savu ideju īstenošanu, prātam un oratora spējām jābūt dižākām nekā sengrieķu Ciceronam. Raibajā pūlī, kas šķielē uz Eiropas pusi, tādu astotnieku redzi? Bet vāvuļotāji, kuri dodas uz Briseli, lai karotu ar kolēģiem no Latvijas, nav vērā ņemami,” bija kategoriska Trīne.
“Neskatoties uz visu, mums sava kvota jāievēl,” teica Jūle.
“Paskaidro, kāpēc šajās vēlēšanās jābalso pēc deklarētās dzīvesvietas, ka saraksti visur vienādi? Vēlot Saeimu, par tīkamāko deputāta kandidātu var nobalsot jebkurā vēlēšanu apgabalā. Kādreiz par to vēl varēja dabūt Zīgerista banānu, kādu konču, Jeruzalemes svecīti, eksotisku augu sēklas… Kāpēc šoreiz ierobežo manu brīvību? To pieprasa Eiropa?” bija neizpratnē Trīne.
“Te laikam arī slēpjas mūsu “dižā” varēšana, risinot eiropeiskus jautājumus,” bija spiesta atzīt Jūle.
