Valdības pašreiz piedāvātā administratīvi teritoriālā reforma izstrādāta, nekonsultējoties ar Latvijas iedzīvotājiem un neņemot vērā ne cilvēku viedokli, ne pārvietošanās paradumus utt. Portālā “Mana balss” iesniegta iniciatīva “Par tautas tiesībām lemt sava novada nākotni”, kuru parakstījuši jau vairāk nekā 1200 cilvēku. Politiskā organizācija “Latvijas Reģionu apvienība”, iniciatīvas autore, uzskata, ka vienīgi iedzīvotāji ir tie, kuru kompetencē saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi ietilpst izlemt par savas dzīves telpas un savas kopienas jeb savas pašvaldības pievienošanos kādai citai pašvaldībai. Ar iniciatīvu tiek pieprasīts, lai valdība izstrādātu un Saeima pieņemtu regulējumu, kas paredzētu juridiski saistošu vietējo pašvaldību referendumu rīkošanu pirms jebkādu lēmumu pieņemšanas par novadu piespiedu apvienošanu. Vai iedzīvotājiem ir tiesības lemt sava novada nākotni?
Evija Vectirāne,
Jaunjelgavas novada domes deputāte
— Esmu parakstījusi šo iniciatīvu. Demokrātiskā valstī iedzīvotājiem ir tiesības izteikt viedokli par dažādiem jautājumiem un paust savu nostāju. Tik būtiskā jautājumā kā teritoriālā reforma, kas ietekmēs lielākās iedzīvotāju daļas dzīvi, nav pareizi neņemt vērā iedzīvotāju domas. Jaunjelgavas novada domes deputātu vidū bijušas diskusijas par reformu. Maijā plānojam tikties ar biedrībām un aktīvajiem novada iedzīvotājiem, lai izrunātu, kā uzzināt pēc iespējas plašāku novadnieku viedokli šajā jautājumā. Demokrātiskā valstī, iniciatīvai gūstot atbalstu, tai vajadzētu spēt ietekmēt reģionālo reformu. Pašreiz šķiet, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce stūrgalvīgi iecirties. Man nav pārliecības, ka viņu interesē ārpus Rīgas mītošo Latvijas iedzīvotāju viedoklis. Pēc reformas īstenošanas mainīsies attālo lauku reģionu un pagastu iespējas būt pārstāvētiem pašvaldībā. Piemēram, šobrīd no Sunākstes pagasta Jaunjelgavas novada domē ir divi deputāti. Lielākā veidojumā pagasts ar pustūkstoti iedzīvotāju nespēs iegūt stabilu un efektīvu pārstāvniecību. Tas vairs nebūs demokrātiski. Mēs ļoti cenšamies saglabāt izglītības iestādes pēc iespējas tuvāk novada iedzīvotājiem, tas pats attiecas uz citiem pakalpojumiem. Reģionālā reforma to daļēji iznīdēs. Pirms iepriekšējās reformas tika solīts sakārtot sabiedriskā transporta tīklu uz novadu centriem, tas nav izdarīts līdz pat šodienai. No tālākām vietām līdz novada centram nākotnē būs jāveic vēl lielāks attālums, un tas kļūs vēl sarežģītāk. Plānotais pakalpojumu pieejamības pieaugums būs ar pretēju efektu. Līdz šim ministrija nav piedāvājusi skaitļos pamatotus reformas ieguvumus. Pārmaiņas un uzlabojumi, protams, nepieciešami. Taču pārmaiņām jābūt balstītām ekonomiskos aprēķinos, kurus pašlaik ministrija nav piedāvājusi. Tādēļ nav ticības reformas efektivitātei. Ja būtu pamatojumi ar reāliem ieguvumiem mazajiem novadiem, tad pretestības nebūtu. Šobrīd ir pārāk daudz nezināmā. ◆
Jānis Dimitrijevs,
bijušais Viesītes novada domes priekšsēdētājs
— Reģionālā teritoriālā reforma ir nepieciešama. Ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, kas pēdējos gados ir samazinājies, un migrāciju no laukiem uz pilsētām. Bet ne tādā veidā, kā tas tiek darīts šobrīd. Netiek noteikti ekonomiskie kritēriji, nekas nav definēts. Nolēma par labu reformai, uzzīmēja karti un skatīsies, kas būs tālāk. Ministrs Juris Pūce teic, ka ieguvums būs 120 miljoni eiro. Kur tad šī nauda radīsies? Protams, tiks samazināts pašvaldībā strādājošo skaits, taču konkrētu skaitļu nav. Pārmaiņas ir nepieciešamas, taču tās jāpamato, ar skaitļiem norādot, kur tie ņemti.
Iedzīvotājiem jābūt teikšanai. Tieši mēs ievēlam deputātus, tādējādi arī netieši ministrus. Šobrīd vēlētāju tiesības tiek ignorētas. Nav skaidras definīcijas par vietējiem referendumiem. Nekur nav teikts, ka nedrīkst veidot iedzīvotāju aptaujas kā socioloģiskos pētījumus. Iniciatīva ir laba, par savām tiesībām jācīnās, taču grūti spriest, vai tā ko ietekmēs. Līdz teritoriālās reformas īstenošanai 2021. gadā palicis maz laika. Ja ministrija tiksies ar novadu iedzīvotājiem, pārrunas nebūs saistošas un rezultātu nedos. Juris Pūce jau pateica, ka lēmumu pieņems Saeimas deputāti. Tā kā koalīcija jau ir vienojusies par reformas nepieciešamību, tad, visticamāk, to arī atbalstīs. Kā vārdā tas viss tiek darīts — iedzīvotāju vai politisko ambīciju? Protams, iedzīvotāju aptaujas bērnu skaitu nepalielinās un situāciju mazākos reģionos neuzlabos, bet ceru, ka, savācot nepieciešamās balsis iniciatīvas tālākai virzībai, cienītais ministrs ņems to vērā. Saeimā ir ļoti maz deputātu no reģioniem. Iedzīvotājiem ir jācīnās par savām tiesībām un sava viedokļa paušanu. ◆
Maigurs Krievāns,
Ilūkstes novada domes priekšsēdētāja vietnieks
— Visās Ilūkstes novada pagastu pārvaldēs tiek rīkotas iedzīvotāju kopsapulces “Ko mēs zinām par administratīvi teritoriālo reformu?”. Rīt Ilūkstes kultūras namā būs noslēdzošā tikšanās. Šobrīd ir tikai viens pareizais viedoklis — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas viedoklis. Tas, ka Ilūkstes novadā likumā noteiktajā kārtībā tiek rīkotas sabiedriskās apspriešanas, netiks ņemts vērā. Cilvēki var runāt, cik grib, bet Saeima lems savu. Juris Pūce solīja apbraukāt visas pašvaldības, drīzumā tiks apstiprināti pirmie ar reģionālo reformu saistītie noteikumi. Neesmu dzirdējis, ka ministrs kaut kur būtu viesojies. Teritoriālajā reformā nav brīvprātības un demokrātijas. Nav arī skaidrības par ekonomiskajiem ieguvumiem, kuri tiek minēti. Mēs ļoti labi apzināmies, ka gadījumā, ja Ilūkstes novadu apvienos ar Daugavpils novadu, finansējums Ilūkstes novadam nebūs tik liels kā līdz šim. Pilsētai būs savas vajadzības, kas paliks pāri, tiks nodots tālāk. Šī reforma neveicinās ne lauku apdzīvotību, ne mazpilsētu attīstību. Tas novedīs pie apdzīvotiem centriem un pie tukšākiem laukiem. Nebūs cilvēku, nevajadzēs ceļus remontēt uz mazākiem pagastiem, te radīsies arī ekonomija. Šī reforma nav pārdomāta, tai nav ekonomiskā pamata, un tā nav vērsta uz lauku apdzīvotību. ◆
