1. maijā spēkā stājies Trauksmes celšanas likums, kas paredz mehānisma izveidi kompetento iestāžu informēšanai un trauksmes cēlēju aizsardzībai. Visās iestādēs un uzņēmumos, kuros ir vismaz 50 darbinieku, no 1. maija jāievieš iekšējā trauksmes celšanas sistēma, kur vērsties, redzot likumu pārkāpumus darba vietā. Tas gan neattiecas uz privātu nesaskaņu risināšanu vai personisku interešu aizskārumu, taču trauksmi var un vajag celt, ja savā darba vidē sastopas ar amatpersonu pārkāpumiem, korupciju, krāpšanu, valsts naudas izšķērdēšanu, publisko iepirkumu, finanšu un kapitāla tirgus, konkurences pārkāpumiem, veselības un pārtikas drošības, vides, būvniecības, darba drošības pārkāpumiem, sabiedriskās kārtības un cilvēktiesību pārkāpumiem. Viens no galvenajiem Trauksmes celšanas likuma uzdevumiem ir pasargāt trauksmes cēlējus un viņu radiniekus no iespējamām nelabvēlīgām trauksmes celšanas sekām.
Kā vērtējat šo likumu, un vai tā stāšanās spēkā, jūsuprāt, mazinās korupciju, veselības un pārtikas drošības, sabiedriskās kārtības un cilvēktiesību pārkāpumus?
Gita Vegnere,
Neretas novada domes juriskonsulte
— Manas domas par šo likumu ir divējādas. Līdz šim cilvēks baidījās ziņot par lietām, kas viņam šķiet aizdomīgas, jo pēc tam darba devējs varēja pret viņu vai viņa radiniekiem vērst represijas vai radīt nelabvēlīgas sekas. Pozitīvi ir tas, ka šis likums viņu aizsargā. Arī darba devējs ne vienmēr var visu izkontrolēt, bet, saņemot trauksmes ziņojumu, var novērst pārkāpumus. Ja reaģējam un novēršam pārkāpumus, par kuriem ir ziņots, un tie ir bijuši pamatoti, tas noteikti vairo arī iedzīvotāju uzticību darba dēvējam, pašvaldībai, uzņēmumiem. Negatīvais ir tas, ka līdz ar likuma ieviešanu darba devējam palielinās administratīvais slogs — mums ir jāspēj nodrošināt, kā trauksmi cels, lai neatklājas trauksmes cēlēja identitāte. Darba devējam ir jānorīko viena persona, kas ir atbildīga par trauksmes celšanu, šis darbinieks ir vienīgais, kurš redz trauksmes cēlēja iesniegumu, ziņojumu, reģistrējot to programmā, ar ļoti ierobežotu piekļuvi. Pirms darbinieks sūta šo iesniegumu prom, viņam ir jāizvērtē, vai tas atbilst visām prasībām, un, pirms to aizsūta, visi personas dati ir jādzēš, aizstājot tos ar apzīmējumiem, piemēram, “xxx”. Arī darba devējs redz tikai dokumentu bez jebkādiem personas datiem. Līdz šim arī ir pietiekami daudz institūciju, kurās vērsties un informēt par dažiem pārkāpumiem, taču, manuprāt, Trauksmes celšanas likums varētu šo procesu padarīt ātrāku, efektīvāku, un rezultātu sabiedrība justu ātrāk.
Guntars Lavnikovičs,
pensionārs Aizkrauklē
— Izlasot likuma nosaukumu, pirmā asociācija, ka tas vēstī par kaut ko ārkārtēju, traģisku, rodas sajūta, ka pilsētā tūlīt ieslēgs visas trauksmes sirēnas un sāksies panika. Manuprāt, likuma nosaukums nav īsti izdevies. “Trauksmes celšana” tā pati ziņošana vien ir. Padomju gados darbojās tautas kontrole, kuru pārstāvēju arī es, mums bija ļoti daudz tautas kontrolieru — cilvēki, kuri mums ziņoja, mēs pieņēmām lēmumus. Mums bija likums, kas atļāva pašiem rīkoties — pārkāpējam varējām aizrādīt, varējām viņu sodīt vai pat atlaist no darba. Šis likums, manuprāt, pieņemts arī tāpēc, ka pie varas esošie jūt, ka cilvēki baidās, tas radīts, lai aizsargātu cilvēku, bet kā tas izpaudīsies dzīvē? Jebkurā kolektīvā viens par otru zinās, zinās, kurš ir trauksmes cēlējs, un pēc tam viņam būs jādzīvo kā uz karstām oglēm. Darba devējs noteikti meklēs un atradīs citu iemeslu, kāpēc viņu sodīt, atlaist no darba vai padarīt darba apstākļus neizturamus, lai viņš pats no tā aiziet. Mums pašvaldībās ir tik daudz komisiju — komisija komisijas galā, tāpat pietiekami daudz deputātu — lai strādā, lai cīnās, lai uzklausa iedzīvotājus, viņiem taču par to maksā algu! Vai trauksmes cēlēju drosme attaisnosies — grūti spriest, jo izskatās, ka vienīgais, no kā kaut cik baidās, ir televīzijas raidījums “Bez Tabu”. Tas ir visiedarbīgākais un pārbaudīts praksē. To pieminot vien, iestāžu vadītāji un amatpersonas problēmas un nesaskaņas, kas radušās parastam iedzīvotājam, sāk risināt.
Renārs Dreijers,
pulkvežleitnants, Valsts policijas
Zemgales reģiona pārvaldes
Aizkraukles iecirkņa priekšnieks
— Likumā ir noteikta kārtība, kā visam jānotiek. Katrā iestādē, kurā strādā vairāk nekā 50 darbinieku, tas ir jāņem vērā, arī Aizkraukles policijas iecirknī. Likums ir likums, un mums tas ir jāpilda. Domāju, arī līdz šis likums stājās spēkā, cilvēkiem nebija īpaši liegtas tiesības ziņot, tagad tikai tas ir noregulēts ar likumu un pastāv aizsardzība trauksmes cēlējam. Līdzšinējā pieredze liecina, ka tie, kuri ir vēlējušies ziņot, ir ziņojuši, un nekas slikts ar viņiem nav noticis. Patlaban pāragri vēl runāt par to, kā tas darbosies — tad, kad cilvēki, iespējams, sāks aktīvi ziņot, un, kad tas būs jāievieš praksē, tad arī varēs izdarīt secinājumus.
