Kad uzkāpjam kalnā, viss lejā šķiet labāk redzams. Tāpat arī ir ar gadiem. No laika attāluma visas lietas, notikumi, cilvēki labāk izgaismojas. Katru mēnesi gada garumā pavērsim “Staburaga” priekšteces “Komunisma Uzvaras” lappuses. Kā dzīvojām pirms 30, 40 un 50 gadiem? Vairumam cilvēku lasītais būs kā atgādinājums — cik ātri skrien laiks! —, jo paši būs bijuši aprakstīto notikumu aculiecinieki.
Ināra Sudare
1969. gads
Nenokavēt
startu!
Kolhoza “Rosme” mehāniskajās darbnīcās vēl nejūt pavasari. Šķiet, ka tehnikas remonts te tikko sācies. Neizremontēti vairāki kāpurķēžu traktori, savu kārtu gaida sējmašīnas. Bet tīrumos sniega aizvien mazāk un mazāk. Tehnikas remonts “Rosmē” nepatīkami ieildzis, un, ja darba tempi nepalielināsies, nezin vai zeme arājus un sēklu nesagaidīs pārāk vēlu. Kāpēc tā?
Izrādās, ka kopš decembra kolhozā nav mehāniķa. Tehnikas remontu vada agronoms, kuram arī bez tā ir vēl daudz pienākumu. Vai tiešām bija grūti laikus sameklēt cilvēku, kas uzņemtos šo pienākumu!
“Rosmes” ļaudis cer šogad palielināt graudaugu un citu kultūru ražas, tomēr pašreizējā kolhoza valdes vienaldzība tehnikas sagatavošanā, sēklas kondicionēšanā, mēslojuma uzkrāšanā pagaidām neko labu nesola.
5. aprīlis
Ceļa darbinieku
devums
22. ceļu ekspluatācijas rajona plašais kolektīvs tāpat kā visi mūsu zemes darbaļaudis talku sāka priecīgā noskaņā. Gatavojoties tai, ceļa darbinieki bija apsvēruši savas iespējas 12. aprīlī pārsniegt dienas izstrādes plānu par 112 procentiem. Tomēr šie aprēķini izrādījās neprecīzi — plānoto 2162 rubļu vietā izpildīti darbi par 2210 rubļiem. Vairākus simtus kilometru garumā bija veikts gan Vissavienības, gan republikas un vietējās nozīmes ceļu remonts.
Šai dienā 22. CER darbinieki savāca arī 1,5 tonnas metāllūžņu un apkopa sava kantora teritoriju.
15. aprīlis
Ar nosebošanos
Jau kopš 1975. gada stučkieši ir aculiecinieki jaunā tirdzniecības centra būvei. Tā celtnieki ir Rīgas 1. pārvietojamās mehanizētās kolonnas ļaudis. Šis ir liels objekts, kura apguvei paredzēts 1,2 miljoni rubļu. Trijos celtniecības gados veikti darbi par 489 tūkstošiem rubļu. Diemžēl būvniecība kavējas. Arī pērn darbu apjoms netika izpildīts, un plānoto 200 tūkstošu rubļu vietā apgūti tikai 160 tūkstoši. Nepietiek materiālu, tos laikus nepiegādā no rūpnīcām. Līdz ar darba aizkavēšanos būves pabeigšanas termiņš pagarināts — līdz 1982. gada trešajam ceturksnim.
3. aprīlis
Vēl simt piecdesmit Vinniju Pūku
Viņi būs tā paša Vinnija Pūka līdzinieki, kura piedzīvojumi aprakstīti V. Milna grāmatā. Un tos komunistiskās sestdienas talkas dienā izgatavos suvenīru ražotāji — “Daiļrades” Pļaviņu ceha ļaudis. Taps arī citi izstrādājumi — gan no kažokādām, gan koka — pavisam 1700 rubļu vērtībā. Te būs arī čaklāko ceha ļaužu — mīksto suvenīru noformētājas Valitas Gavrikovas, presētājas Annas Volkovas, darba sadalītājas Ritas Lasmanes, plastmasas metinātājas Ausmas Sudņikas, virpotāja Donāta Vēvera un citu veikums. Talkas dienā paredzēts arī post ceha pagalmu, sakārtojot tur izkrautos ražošanas materiālus, un uzkopt ābeļdārzu.
5. aprīlis
Pirmā līvāniete
Aizkrauklē
Pirmdien Aizkraukles kolhozā ieradās Vladimira Mackeviča celtnieku brigāde. Līvānieši. Viņi atbrauca, lai samontētu Aizkraukles kolhoza pasūtītos Līvānu māju būves kombinātā sagatavotos viendzīvokļa namus. Piecistabu dzīvojamās mājas samontēšanai parasti vajag divu dienu darba. Taču trešdienas pievakarē laiks kļuva pelēcīgs, vilka it kā uz lietu, tāpēc celtnieki turpināja darbu vēl krietni pēc maiņas beigām. Pusgatavu namu nedrīkstēja atstāt lietū. Kā uz burvju mājienu — no rīta bija tikai betonēta pamata plātne, bet vakarā — jau gandrīz gatavs nams ar segtu jumtu, durvīm, logiem, visu, kā nākas. Pat spāru vainags parādījās korē. Galveno uzdevumu līvānieši veica vienā dienā, kaut gan strādāt nācās grūtos apstākļos — visapkārt ūdens, dubļi…
Aizkraukles kolhozā paredzēts uzbūvēt 10 šādas mājiņas. Tās — pirmās līvānietes mūsu rajonā.
7. aprīlī
1989. gads
Jauna mūzikas skola
Skrīveru ciematā 65 skolēniem ir interese apgūt mūzikas mākslu. Vadoties no šī fakta un tam sekojošiem ierosinājumiem, rajona izpildkomiteja nolēma ar 1989. gada 1. augustu Skrīveru ciematā atvērt bērnu mūzikas skolu. Uzdots Skrīveru kultūras nama direktorei Lidijai Ieriķei uz apakšīres pamata mūzikas skolas vajadzībām izdalīt trešā stāva četras telpas uz diviem gadiem. Par mūzikas skolas direktoru strādās Raimonds Auziņš.
8. aprīlis
Pusdienas savā
ēdnīcā
Ir bifšteks “Latvija”, šnicele “Talsi”, bet ēdnīca, kur tos pasniedz — tepat “Lauktehnikas” rajona apvienībā. Fermu tehniskās apkopes stacijas otrā kārta — ēdnīca un konferenču zāle celta pēc individuālā projekta saimnieciskā kārtā. Tā starp visām “Lauktehnikas” ēkām izceļas ar savdabīgo fasādi. Acij tīkamā un vajadzīgā ēka tapa diezgan ilgā laikā un izmaksāja 289 tūkstošus rubļu, celtniecības montāžas darbi — 230 tūkstoši rubļu. Visi darbi gūlās ne tikai uz celtniecības meistara L. Korļenko, vecākā būvdarbu vadītāja S. Indersona, tehniķes A. Brodošonokas un brigadiera V. Šķebjuka pleciem. Liela daļa sīku darbiņu tika veikta talkās, ar “Lauktehnikas” sieviešu, arodkomitejas priekšsēdētāja E. Kalniņa gādību.
Konferenču zāle paredzēta 350 vietām, un tā jau savus pirmos apmeklētājus ir uzņēmusi, ēdnīca — 100 vietām. Vēlāk atvērs arī kafejnīcu. (..) Tā nav joka lieta — pabarot tik lielu kolektīvu, ja saimnieču ir tik maz, tikai četras — šefpavāre M. Vītoliņa, pavāre G. Priedīte, kasiere R. Pastare un virtuves strādniece I. Rumpāne.
15. aprīlis
Ziņo biedru tiesa
Nesen Stučkas patērētāju biedrības biedru tiesa izskatīja jautājumus par 15. veikala vadītājas A. B. sodīšanu par vieglu miesas bojājumu nodarīšanu pensionārei M. G., un bijušās patērētāju biedrības darbinieces, tagad pensionāres M. G. saukšanu pie atbildības par neslavas celšanu A. B.
Biedru tiesa konstatēja, ka A. B.un M. G. konfliktu, kas izveidojies uz savstarpēju nedraudzīgu attiecību pamata, centās atrisināt ar savstarpējo apvainojumu un necenzētu vārdu lietošanu, atrodoties veikala telpās.
Par veikala telpās izraisīto savstarpējo strīdu biedru tiesa nolēma izteikt A. B. un M. G. sabiedrisku nopēlumu ar publicēšanu presē.
15. aprīlis
Jāatgūst,
kas pazaudēts
Vēl viens pabērns meklē savu vietu zem saules, lai parādītu, ka ir vajadzīgs. Tāpēc Rīgā tika aicināti kopā tie vakara vidusskolu pedagogi, kuriem ir iespēja piedalīties Latvijas vakaru vidusskolas apvienības dibināšanā.
Vakara vidusskolu skaits republikā samazinājies par divām trešdaļām. No 51 skolas šajā saietā sanāca kopā 35 skolu pārstāvji. Stučkas vakara vidusskolu pārstāvēja tās direktore M. Vainovska. Arī vakara vidusskolas zaudējušas savu prestižu sabiedrības acīs. To skaita samazināšanās mazākā vai lielākā mērā saistīta ar to, ka daudzi neuzskata vakarskolu par nepārtrauktu posmu vispārējās izglītības ķēdē. Latvijas vakarskolu apvienības dibināšanas sanāksme lūdza Latvijas izglītības biedrību ņemt viņus savā paspārnē, jo ejams ir viens ceļš. Nereti, ko nepaveic viena skola, ir jāpaveic citai (..)
25. aprīlis
Nacionālā karoga svētki
Ideja par nacionālā karoga pacelšanu virs Stučkas 2. vidusskolas dzima Lāčplēša svētkos 11. novembrī, kad skolas saime izjuta dziļu emocionālu saviļņojumu, pirmo reizi ienesot zālē sarkanbaltsarkano karogu.
Skolas pārstāvji, administrācija, partijas biedri, LTF grupa atbalstīja rakstisko lūgumu pilsētas izpildkomitejai atļaut pacelt karogu. Kaut atbilde tā arī īsti nav saņemta vēl šobrīd, tomēr karogs virs skolas plīvos. Tas apliecinās skolas kolektīva vēlmi strādāt mūsu mīļās Latvijas neatkarības, skaistuma, uzplaukuma labā. Svinīgajā ceremonijā piedalīsies draugu delegācija no Lietuvas, Igaunijas.
Pēc iesvētīšanas karogu pacels viens no labākajiem vidusskolniekiem Kaspars Zībarts. Ar savu darbu šos svētkus tuvinājis partijas pirmorganizācijas sekretārs Arnis Rudiņš, LTF grupas biedri Ieva Salzemniece, Biruta Stafecka, Silvija Bērzkalne, Ainis Ambarovs, Uldis Urtāns, Jānis Balodis. Kolektīvs tic, ka tas būs gaišs brīdis skolas vēsturē.
29. aprīlis
Dažos teikumos
1979. gads
* Par Pļaviņu padomju saimniecības direktoru apstiprināts Pēteris Belis.
* Neretas padomju saimniecībā par partijas pirmorganizācijas sekretāru sācis strādāt Jānis Artūrs Ērglis.
* Seces sovhoza tīrumos šobrīd darba ritmu nosaka pieci lieljaudas traktori T — 150, ar kuriem kultivē apsusējušās zemes platības. Pavisam pirmoreiz nokultivēts ap 100 hektāru, bet atkārtoti —
50 hektāru. 43 hektāros iesēti vasarāji. Grūti klājas arājiem. Tiem velēna vēl jāapvērš 436 hektāros, tādēļ, kur vien nestieg, strādā astoņi deviņi vīri.
1989. gads
* LKP Stučkas rajona komitejas plēnumā vienprātīgi par PSRS tautas deputāta kandidātu atkārtotajām vēlēšanām 709. Daugavpils teritoriālajā vēlēšanu apgabalā izvirzīja LKP Centrālās Komitejas sekretāru Ivaru Ķezberu.
* Stučkas telefona aparātu rūpnīcā notika partijas komitejas un darba kolektīvu padomes paplašinātā sēde, kurā piedalījās arī arodkomitejas locekļi un Tautas frontes rūpnīcas grupas pārstāvji. Tajā pieņemts lēmums 22. aprīlī rīkot komunistisko sestdienas talku par godu V. I. Ļeņina 119. dzimšanas dienai.
* Melno metāllūžņu un metāla atlikumu valsts piegādes rajona uzdevums 1989. gada pirmajā ceturksnī izpildīts par 134,2 procentiem. Vissliktāk to uzglabāšanu un valsts piegādes uzdevumu pilda rajona sadzīves pakalpojumu kombināts.
