Artis no Aizkraukles
— Nedzīvojam Latvijā un šejienes kārtību neatbalstām. Šī diena mums nav iegājusies kā svētki. Protams, domāju, kas notiks ar Latviju pēc gadiem, jo, aizbraucot uz ārzemēm, tur zāle šķiet zaļāka un gaiss dzidrāks. Lai šis datums būtu īsti svētki, vajadzētu vairāk iniciatīvas no valsts. Vairāk runāt, rādīt, atgādināt cilvēkiem, ar ko šī diena ir nozīmīga.
Jānis Aizkrauklē
— Protams, tie man ir svētki. Kas par jautājumu? Jā, droši vien kaut kā pietrūkst, lai tie patiesi būtu visas Latvijas svētki. Baltā galdauta ideja īsti nav iesakņojusies. Varbūt par maz aicinājuma. Jābūt ļoti pamatotiem argumentiem, lai ieviestos. Vienai daļai šī diena pārvēršas par ko formālu — aiziešanu uz veikalu, izbraukšanu zaļumos, gaļas cepšanu, bet īstas svētku sajūtas daudziem nav, nozīmīgums retušējas. Daudzi kopš 1990. gada 4. maija jūtas vīlušies, jo nesaņēma to, ko bija cerējuši. Līdz ar to tautai nav drošības, veidojas neuzticība, pārliecinātība, un galu galā rodas viedoklis, ka īsti nav ko svinēt.
Diāna Aizkrauklē
— Svētku nekad nevar būt par daudz, bet šos konkrētos nesvinu. Nav vēl izveidojies ieradums. Ja būtu noteiktas tradīcijas, kas konkrēti šajā dienā jādara, varbūt svinētu. ◆
