Būšu ka nātreEs neesmu piemērots cilvēks svētkiem — to vien daru, kā ēdu. Bet, ja ciemiņi brauc, neiešu jau tēlot ubadzi. Ja gatavo ēdienu, tad taču viss ir jāpagaršo. Kad ciemiņi ēd pie galda, man taču arī jāēd. Tā nu atkal nevaru lāgā paskraidīt. Svētkos nokrāsoju 40 olu — vēl 10 palika, nemetīšu taču ārā. Gan nākamnedēļ apēdīšu. Esmu jau pārgājusi uz zāles ēšanu. Šo sezonu sāku ar nātrēm. Lasīju, ka tās ir sīkstas, izturīgas, spēj sadabūt no augsnes vajadzīgās vielas bez mēslošanas, tāpēc spēcīgākas ir arī bioloģiski aktīvās vielas, ko uzņemam ar nezālēm. Turklāt tās ieteicamas 17 vainām, galvenais ka paātrina kaitīgo vielu izvadīšanu no organisma, varbūt tievāka palikšu. Indriķis sarīkoja skandālu, ka tagad visu ēdienu sastāvā tikai nātres, bet es viņam parādīju, ka melns uz balta rakstīts — nātres ir derīgas arī pret histēriju. Padzers kādu laiciņu manis gatavoto veselības dzērienu no biešu sulas un nātrēm un kļūs mierīgāks. Bet es pati jau jūtu sevī ieplūstam pavasara spēku — uzraku zemi kartupeļu stādīšanai. Indriķis bija iesnas saķēris, sēdēja mājās un skatījās, kā krievi ar latviešiem hokeju spēlē. Laikam vajadzēs palielināt nātru devu.
Izabella
Vidējais latvietis* Bez vienas lietas vidējais latvietis ir kā bez rokām — bez kabatas formāta ierīces infrasarkano staru kodētai pārraidei, ar kuras palīdzību iespējams pārslēgt kanālus televīzijā. Vidējam latvietim televizorā ir sešdesmit kanāli. Lai arī skatās viņš tikai “Bez tabu” un to filmu, kas ir pēc tam.
* Savas dzīves laikā vidējais latvietis tā īsti saskaras tikai ar vienu lietu — savas pelēkās nacionālās identitātes raupjajās sienās projicētu daudzkrāsainās un daudzšķautņainās esamības atspulgu. Viņam gribētos domāt, ka tā ir tā pati slavenā Platona alas alegorija. Viņš nezina, ka īstenībā tā ir bedre.
www.satori.lv
Cīņa ar tarakāniem
Kādu vīriņu bija nomocījuši tarakāni. Izmēģināja viņš visādus to izdzīšanas veidus, gan gudrās grāmatās lasītus, gan pārpildītā trolejbusā saklausītus — nekā. Bet reiz viņš satika savu veco draugu, profesionālu pūšļotāju, kurš ārstēja aizdusu, aklās un divpadsmitpirkstu zarnas iekaisumu, izmantojot sakaltētu buļļa pūsli. Draugs ieteica viņam līdzekli pret tarakāniem: “Staigā pa visām istabām un īdi nožēlojamā balstiņā: “Nav, ko ēst, nav, ko ēst!” Tarakāni to izdzirdēs un aizies.
Vīriņš pateicās par padomu, aizgāja uz tirgu, nopirka vecas drānas, izvārtījās dubļos, aizsprauda degunu ar knaģi, lai balss būtu žēlāka un sāka staigāt pa māju, murminādams: “Nav, ko ēst, nepavisam nav, ko ēst, nu galīgi nav, ko ēst.” Tā viņš nostaigāja vairākas stundas, aizmirsa aiziet uz veikalu un tiešām palika bez ēdiena. Atbrīvojis degunu no knaģa un sevi no nodriskātajām drēbēm, vīriņš sāka drudžaini skraidīt pa māju, ielūkojoties zem visiem galdiem, ievārījuma burkām un citiem priekšmetiem, meklējot tarakānus. Viņš pat izjauca savu veco VEF radioaparātu, kurā tarakāni aukstos ziemas vakaros parasti sildījās. Cik neaprakstāms bija viņa prieks, kad visu šo meklējumu rezultātā viņš atrada tikai trīs tarakānu mirstīgās atliekas un vienu ziemas guļā ieslīgušu zilo mušu! Vīriņš tā nopriecājās, ka pat aizmirsa par izsalkumu un knaģa nospiesto degunu, un ar padarīta darba apziņu devās pie miera. Pašā tumšākajā nakts stundā viņš pamodās no maiga pieskāriena. Pagriezis galvu, viņš ieraudzīja tarakānu pūli ar svecītēm. Priekšā iznāca visresnākais tarakāns un teica: “Saimniek, celies, mēs tev ēst atnesām!” ◆
Ceļu policisti vienmēr jautā: “Vai jūs esat dzēris?” Kaut viens būtu kādreiz pajautājis:
“Vai jūs esat ēdis?”
*** *** ***
— Tēt, kāpēc lidmašīna vairs nav redzama, bet skaņu vēl dzird?
— Nezinu. Varbūt skaņas karte bremzē? ◆
