Rīt Kokneses kultūras namā koncertā “Likteņu kalējs” ar savām kora dziesmām pie novadniekiem atgriezīsies komponists Kārlis Martinovskis.
Koncertā piedalīsies Ogres novada kultūras centra sieviešu koris “RASA” (mākslinieciskā vadītāja Aira Birziņa), Rīgas Doma kora skolas audzēkņi (pedagoģe Valda Dzene, koncertmeistare Ieva Sarja), Krustpils kultūras nama jauktais koris “Noskaņa” (diriģente Ilze Bērziņa, koncertmeistare Iveta Bērziņa).
Mazāk Kārlis Martinovskis zināms kā dzejnieks. Savulaik viņš par dzeju teicis: “(..)Dzeja bija tā, kas man visvieglāk bija pieejama, jo jau agrā bērnībā mājās tika lasītas dzejas, kā Lapas Mārtiņa “Mīlestības gaudu ziņģes”, tā dažādas citas, pat veseli romāni dzejā tika nolasīti, un es, vēl mazs zēns, lasīt neprazdams, mēģināju runāt pantos. Dzejas rakstīt es sāku tūlīt, kā iemācījos rakstīt jau pagasta skolā…”
Piedāvājam jūsu vērtējumam Kārļa Martinovska šim gadalaikam piemērotu dzejoli “Pavasara gars.” To mums atsūtīja viņa radiniece Ilga Goldmane no saviem krājumiem, piemetinot: “Pārrakstīju ar visām tā laika stila un rakstības īpatnībām. Manuprāt, tas pavairo noskaņu.”
Kārlis Martinovskis
Pavasara gars
Uz pelēka akmeņa aparas malā
Kāds vecītis sakumpis sēd.
Viņš nekustas un skatās ilgi,
Kur debešos mēnesis dēd.
Gar strautu tad aizčāpo lēni,
Kur alkšņi sāk bārkstiņas siet,
Tad ieskatās avota dzelmē,
Tad atkal gar laukmali iet…
Tad nonāk pie akmeņa lielā,
Tur apstājas — burvības teic —
Tās atskan zem paegļa
krūmiem,
Un brīnumus pasaule veic;
Skat, izlien no zemes asniņš,
Un kurmis jau zemi tur rok,
Bet sniegi, kas piekrastē balo,
Plūst strautos un manāmi plok.
Strinkšķ ledus un salūst uz ūdens,
Un strautiņam aizplūst tas līdz…
Un brīnumi notiek bez gala,
Līdz atmostas dzirkstošais rīts.
Tad ielien viņš paegļa krūmā
Un siltu tur elpu viņš dveš.
No viņas tad atmostas zeme,
Un dīvaini iešalcas mežs.
Tad atkal, uz akmeņa sēžot,
Viņš skatās, vai darbam nav gals,
Vai dabā jau viss ira ziedos,
Vai projām ir ziema un sals.
